Atzinums

LVCA atbalsta nepieciešamību ieviest minimālās obligātās riska un interešu konflikta pārvaldības prasības AIFP, kas saņem pensiju plānu ieguldījumus.
Vienlaikus LVCA uzskata, ka noteikt Regulu kā standartu risku pārvaldībai AIFP nav atbilstošs risinājums sekojošu iemeslu dēļ. Ar direktīvu par alternatīvo ieguldījumu pārvaldniekiem 2011/61/ES Eiropas Savienības līmenī ir noteikts zemāks administratīvo procedūru līmenis pārvaldniekiem, kuri pārvalda aktīvus, kas mazāki par 500 MEUR vai 100 MEUR gadījumos, kad tiek izmantots sviras finansējums (Direktīvas 3.pants). Dalībvalstīm ir tiesības noteikt augstākas prasības, bet Latvija līdzīgi kā vairums citu ES valstu AIF tirgus attīstības nolūkos ir pieturējusies pie šī principa, ieviešot licencēto un reģistrēto pārvaldnieku veidus, otro gadījumā - ar atvieglotām, to aktīviem atbilstošām prasībām. Tā rezultātā Regulas prasības šobrīd Latvijā attiecas tikai uz licencētiem pārvaldniekiem.
Likumprojekta iecere attiecināt Regulas III nodaļas 3.iedaļu Riska pārvaldība arī uz reģistrētajiem pārvaldniekiem, kuros iegulda pensiju līdzekļus, radītu šādiem AIFP to izmēra dēļ neizpildāmas prasības, savukārt pensiju plāniem tiktu būtiski samazinātas iespējas investēt Latvijā ar šādu pasīvu instrumentu palīdzību. Papildus jāapzinās, ka pensiju plānu pārvaldnieku ieguldījumi nozarē pēc attīstības institūciju (Altum, EIF, EBRD) ieguldījumiem tai ir nākamais nozīmīgākais avots. Tāpat jāņem vērā, ka pensiju plāni iegulda ne tikai Latvijas AIFos, bet arī ārvalstu, kuriem tāpat vismaz atsevišķos gadījumos Regulas prasību izpilde varētu būt neiespējama.

Kā alternatīvu obligātās riska pārvaldības prasībās AIFP, kas saņem ieguldījumus no pensiju plāniem, LVCA piedāvā Likumā iekļaut pilnvarojumu Latvijas Bankai izstrādāt ieteikumus fondēto pensiju fondu pārvaldniekiem par ieguldīšanu AIF vai iekļaut tos Likuma tekstā. Ierosinām par pamatu šiem ieteikumiem izmantot LVCA un Finanšu nozares asociācijas kopīgi izstrādātās un LB piedāvātās vadlīnijas pensiju pārvaldniekiem ieguldījumu AIF gadījumiem.

Atbilstoši jau šobrīd Likumā un Noteikumos pastāvošajam regulējumam, kuru plānots saglabāt arī pēc Likumprojekta un Noteikumu projekta pieņemšanas, maksājumu par ieguldījumu plāna pārvaldi veido fiksētā daļa un mainīgā daļa. Likumā (precizējot to ar Likumprojektu) ir noteikta fiksētā daļa, bet mainīgā daļa tiek regulēta Noteikumu līmenī.
LVCA atbalsta šādu pieeju, tomēr vēlas norādīt, ka, tā kā atskaites indeksu noteikšana deleģēta Noteikumu regulējumam, tad, lai saglabātu konsekventu tiesību normu hierarhiju šajā jautājumā, arī indeksu kombinācijas būtu regulējama tikai Noteikumu līmenī.
Tāpat arī Likuma regulējuma līmenī jāsaglabā vispārīga pieeja, jo mainoties tirgus tendencēm var tikt izstrādāti indeksi, kas nav tikai parāda un kapitāla vērtspapīru indeksi, līdz ar to, nosakot, ka indeksi un indeksu kombinācijas tiek regulētas Noteikumu līmenī, tiek saglabāts esošais princips, bet netiek iekļauti ierobežojumi attiecībā uz indeksu kombinācijām un jaunu indeksu veidu ieviešanu.

Līdz ar to, LVCA ierosina Likumprojekta 1.punktā ietvertos grozījumus attiecībā uz Likuma 11.panta 5.1 daļas 2.punktu precizēt (svītrojot punktā ietverto regulējumu attiecībā uz atskaites indeksu noteikšanu - kurš tiek noteikts kā parāda vērtspapīru un kapitāla vērtspapīru indeksu kombinācija, lai to regulētu tikai Noteikumu līmenī – kā tas jau faktiski šobrīd ir aktuālajā Noteikumu redakcijā), un izteikt to sekojošā redakcijā:
2)maksājuma mainīgā daļa, kas ir atlīdzība fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājam par ieguldījumu plāna darbības rezultātu, un tās apmērs ir atkarīgs no ieguldījumu plāna ienesīguma pārsnieguma virs atskaites indeksa. Piemērojamos atskaites indeksus nosaka Ministru kabinets."

Likumprojekts un Noteikumu projekts paredz lielo līdzekļu pārvaldītāju atlīdzības samazināšanu. Šāds priekšlikums stimulēs pensiju pārvaldniekus samazināt savas darbības izmaksas un izvēlēties ieguldījumus ārvalstu finanšu instrumentos, kas ir viegli pieejami un kuru transakciju izmaksas ir zemas (ieguldījumi Latvijā prasa lielākus darbaspēka un finanšu resursus kā līdzvērtīgi ieguldījumi, piemēram, ASV vai Lielbritānijā kotētos finanšu instrumentos). Rezultātā tiks sekmēta vēl lielāka kapitāla aizplūde no Latvijas, pretēji pensiju plānu dalībnieku ilgtermiņa interesēm. Ir veicināma līdzekļu ieguldīšana MVU un tādos Alternatīvo Ieguldījumu Fondos (AIF), kuru parakstītais kapitāls nepārsniedz EUR 500. Līdz ar to LVCA ierosina Likumā un Noteikumos ieviest samērīgus motivējošus mehānismus, kas mudinātu pārvaldītājus izskatīt un izmantot ieguldījumu iespējas arī tādos kapitāla tirgus segmentos un instrumentos, kas ietver augstākas izvērtēšanas un uzraudzības izmaksas, bet sniedz būtisku tiešu un netiešu (multiplicējošu) pozitīvu efektu vietējās ekonomikas attīstībai.
LVCA ierosina paredzēt tiesības pārvaldītājam palielināt atlīdzības pastāvīgo daļu proporcionāli veiktajiem ieguldījumiem šādos instrumentos, papildinot LB ierosinātās izmaiņas Likuma 11.panta 51 daļas 1.pantu ar punktu (e) šādā redakcijā:
“(e) līdzekļu pārvaldītājam ir tiesības palielināt maksimālo pastāvīgo komisijas maksu kā tas paredzēts šī panta punktos (a)-(d) proporcionāli ieguldījuma plāna iepriekšējā gada vidējam īpatsvaram tiešos ieguldījumos parāda un kapitāla vērtspapīros, kas ieguldīti MVU, un tādos Alternatīvo Ieguldījumu Fondos (AIF), kuru parakstītais kapitāls nepārsniedz EUR 500 000 000 (AIF ieguldījumu īpatsvars tiek mērīts pēc parakstītā kapitāla). Par katru īpatsvara procentpunktu atbilstošos ieguldījumos, pārvaldītājs ir tiesīgs palielināt maksimālo pastāvīgo komisijas maksas aprēķlināto apmēru par vienu procentu no tā, kas noteikts saskaņā ar šī panta punktiem (a)-(d), bet ne vairāk kā par 25% kopā”.

Papildināt 11.panta 5.1 daļas 1.pantu ar punktu (e) šādā redakcijā:
“(e) līdzekļu pārvaldītājam ir tiesības palielināt maksimālo pastāvīgo komisijas maksu kā tas paredzēts šī panta punktos (a)-(d) proporcionāli ieguldījuma plāna iepriekšējā gada vidējam īpatsvaram tiešos ieguldījumos parāda un kapitāla vērtspapīros, kas ieguldīti MVU, un tādos Alternatīvo Ieguldījumu Fondos (AIF), kuru parakstītais kapitāls nepārsniedz EUR 500 000 000 (AIF ieguldījumu īpatsvars tiek mērīts pēc parakstītā kapitāla). Par katru īpatsvara procentpunktu atbilstošos ieguldījumos, pārvaldītājs ir tiesīgs palielināt maksimālo pastāvīgo komisijas maksas aprēķlināto apmēru par vienu procentu no tā, kas noteikts saskaņā ar šī panta punktiem (a)-(d), bet ne vairāk kā par 25% kopā”.

Vienlaicīgi ar fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāju atlīdzības samazināšanu, kā to paredz Likumprojekts un Noteikumu projekts, būtu nepieciešama arī Likuma 12.3 panta turpmāka, pārdomāta attīstība, lai radītu priekšnoteikumus sekmīgu ieguldījumu veikšanai Latvijā un nodrošinātu Latvijas kapitāla tirgus tālāku attīstību, paturot prātā, ka nav pieļaujama tiešu nesamērīgu ierobežojumu uzlikšana brīvai kapitāla apritei.
Balstoties uz iepriekš minēto, LVCA uzskata, ka šāds mērķis būtu pakāpeniski sasniedzams izstrādājot vēlamo (nesaistošu) nacionālo ieguldījumu apjomu un paplašinot informēšanas pienākumu, līdz ar to, tiek ierosināts izteikt Likuma 12.3panta 2.punktu sekojošā redakcijā:
“2) gada pārskatā tiek norādīti plānotie mērķi un sasniegtie rezultāti par fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldīšanu Latvijā, kā arī informācija par to, vai vismaz 20% no ieguldījumu plāna līdzekļiem ir ieguldīti Latvijas Republikā, un, ja ir ieguldīts mazāks apjoms, tad izvērstu skaidrojumu par iemesliem vai šķēršļiem, kas liedzis veikt ieguldījumus vismaz 20% apmērā.”
Šāda informēšanas pienākuma ieviešana veicinātu pensiju plānu pārvaldniekus izvērtēt iespējas izvietot ieguldījumus nacionālā līmenī, tas būtu efektīvs kritērijs pensiju plānu dalībniekiem ieguldījumu plānu salīdzināšanā, kā arī sniegtu efektīvu informāciju likumdevējam par nepieciešamo rīcību, lai sekmētu Latvijas kapitāla tirgus pievilcību.

Izteikt Likuma 12.3panta 2.punktu sekojošā redakcijā:
“2) gada pārskatā tiek norādīti plānotie mērķi un sasniegtie rezultāti par fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldīšanu Latvijā, kā arī informācija par to, vai vismaz 20% no ieguldījumu plāna līdzekļiem ir ieguldīti Latvijas Republikā, un, ja ir ieguldīts mazāks apjoms, tad izvērstu skaidrojumu par iemesliem vai šķēršļiem, kas liedzis veikt ieguldījumus vismaz 20% apmērā.”

Likumprojekts precizē dažādu ieguldījumu savstarpējo pielīdzināmību, precizējot, ka noteicošais faktors ir riska ziņā konstatējama pielīdzināmība. Minētā ietvaros, Likumprojektā, arī saistībā ar to, ka tiks izslēgti atsevišķi Pārejas noteikumi, kas to pastarpināti regulēja līdz šim, paredzēts noteikt, ka kapitāla vērtspapīriem riska ziņā pielīdzināmos ieguldījumus (Likumprojekta 3.punktā minētais papildinājums attiecībā uz Likuma 12.panta devīto daļu).
LVCA piekrīt, ka ir svarīgi noteikt pielīdzināmības kritērijus risku ziņā, līdz ar vienlaicīgi būtu svarīgi noteikt arī kritērijus, kas, riska ziņā, ļautu ieguldījumus pielīdzināt parāda vērtspapīriem.  LVCA ierosina papildināt Likumprojekta 3.punktu, nosakot, ka Likums tiek papildināts arī ar desmito daļu šādā redakcijā:
 

“(10) Ieguldījumu plāna ieguldījumi parāda vērtspapīriem riska ziņā pielīdzināmos vērtspapīros ir ieguldījumi ar ieguldījumu fondu un alternatīvo ieguldījumu fondu
starpniecību, kas ietver parāda vērtspapīru fondus, privātā kredīta fondus un tādus
nekustamā īpašuma fondus, kuru sviras finansējums ir mazāks par 50 procentiem no to neto
aktīvu vērtības, un un šādu fondu stratēģija neparedz aizdevumus, kas konvertējami pret
kapitāla vērtspapīriem termiņa beigās.”