Atzinums

Elektroenerģijas sadales sistēmas pieslēguma ierīkošanas kārtību nosaka Elektroenerģijas tirgus likums (ETL). ETL 9.panta (2) daļa nosaka - (2) Sistēmas operatoram tā licences darbības zonā un termiņā ir pastāvīgas saistības nodrošināt sistēmas dalībniekiem nepieciešamo pieslēgumu attiecīgai sistēmai saskaņā ar regulatora noteiktajiem vienotiem sistēmas pieslēguma noteikumiem, ja sistēmas dalībnieks izpilda sistēmas operatora noteiktās tehniskās prasības pieslēguma ierīkošanai. Pieslēguma maksa atbilst pamatotām attiecīgā sistēmas pieslēguma ierīkošanas izmaksām. Jauna sistēmas dalībnieka pieslēguma maksa neietver sistēmas attīstības izmaksas.
Pamatojoties uz ETL noteikto deleģējumu, ir izdots sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas lēmums (vairāki lēmumi), kas nosaka pieslēguma ierīkošanas kārtību pārvades sistēmas un sadales sistēmas lietotājiem, kā arī atsevišķi noteikumi elektroenerģijas ražotāju pieslēgumu ierīkošanai. Kārtība cita starpā nosaka to, kā tiek pieprasītas un izsniegtas pieslēguma tehniskās prasības un kā puses organizē pieslēguma ierīkošanas procesu. Jāuzsver, ka ne vienmēr sistēmas pieslēguma ierīkošana ir saistīta ar būvniecības procesa īstenošanu! Būvniecības procesa dalībnieki nereti šīs uz ETL pamata izdotās "Pieslēguma terhniskās prasības" jauc ar tehniskajiem noteikumiem būvniecības likuma izpratnē, t.sk. uzstāj uz to, lai šādas pieslēguma tehniskās prasības tiktu izsniegtas BIS sistēmā.
Ar šo skaidrojumu vēlamies uzvērt elektroenerģijas sistēmas pieslēguma tehnisko prasību (ETL izpratnē) un būvniecības tehnisko noteikumu (BL izpratnē) atšķirīgo funkciju, jo arī likumprojekta anotācijā un arī Vispārīgo būvnoteikumu saturā tiek runāts par pieslēgšanās tehniskajiem noteikumiem. Ar Būvniecības likumu nevar noteikt derīguma termiņu uz cita likuma pamata izdotām pieslēguma tehniskajām prasībām.

Elektroenerģijas sadales sistēmas pieslēgumu ierīkošanas procesu regulē ETL un Regulatora (SPRK) noteikumi, jo pieslēguma process saistīts ar dažādu sistēmas lietotāju interešu aizskārumu, tāpēc ir precīzi noteikta gan pieslēguma ierīkošanas organizatoriskā kārtība, gan izmaksu aprēķināšanas kārtība. Katra jauna sistēmas pieslēguma izveide ietekmē sistēmas darbību un jebkurus tālākos sistēmas attīstības vai citu jaunu pieslēgumu izveides tehniskos nosacījumus. Ja kādam potenciālajam sistēmas lietotājam tiek izdotas sistēmas pieslēguma tehniskās prasības un rezervēta noteikta sistēmas jauda, tad šo jaudu nevar saņemt citi sistēmas pieslēguma pretendenti. Ņemot vērā, ka sistēmas jauda nav bezgalīga un ņemot vērā, ka elektroenerģijas sadales sistēma ir relatīvi mainīga infrastruktūra, operatoram nebūtu pamata izsniegt sadales sistēmas pieslēguma tehniskās prasības ar relatīvi garu derīguma termiņu. Pēc 5 gadiem situācija sistēmā var būt būtiski mainījusies. Situācija tīklā mainās jaunu pieslēgumu izbūves rezultātā, trešo personu iniciētas elektrotīklu pārvietošanas rezultātā, sistēmas atjaunošanas būvdarbu rezultātā - tīkls var neatrasties tā agrākajā vietā un nepieciešamās jaudas nodrošināšanai var būt nepieciešams cits pieslēguma tehniskais risinājums. Tādējādi ir objektīvi apstākļi, ilgstoši nerealizētas tehniskās prasības būtu pamats periodiski pārskatīt un atjaunot, ja tās pieprasītājam vēl ir vispār nepieciešamas. Būtiski ņemt vērā, ka pieslēguma tehnisko prasību pieprasīšanu lietotāji izmanto kā instrumentu pieslēguma izmaksu noskaidrošanai. Atbilstoši AS "Sadales tīkls" statistikai, līdz realizācijai (izbūvei) nonāk tikai ~25% no visām pieprasītajām tehniskajām prasībām, 75 % no pieteikumiem netiek realizēti. Tāpēc SPRK pieslēguma noteikumi paredz īpašu kārtību, kā operators anulē izsniegtās tehniskās prasības un pārtrauc uzsākto pieslēgumu procesu, ja pieslēguma pieteicējs noteiktā laikā nepauž vēlmi turpināt uzsākto pieslēguma procesu. Gadījumā, ja likumā tiktu noteikts, ka visas izdotās pieslēguma tehniskās prasības ir spēkā 5 gadus un tās nav grozāmas,  šāda pieeja būtiski samazinātu pieslēgumu pieejamību, sadārdzinātu pieslēgumu risinājumus un izmaksas, jo operatoram būtu ilgstoši jārezervē tehniskajās prasībās piešķirtā jauda, līdz brīdim, kamēr iestātos tehnisko prasību termiņš.
Elektroenerģijas tirgus regulējumā un pieslēguma noteikumos pēdējo 2 gadu laikā ir veiktas būtiskas izmaiņas, lai risinātu problemātiku ar nepamatotu sistēmas jaudas rezervēšanu (tehnisko prasību pieprasīšanu, bet turpmāko darbību neīstenošanu no pieprasītāja puses), kas būtiski ierobežo un sadārdzina pieeju sistēmai citiem potenciālajiem pretendentiem. Ir ieviesta maksa par sistēma jaudas rezervēšanu (elektroenerģijas ražotājiem), lai radītu finansiālu atbildību, ja ilgstoši rezervētā sistēmas jauda netiek izmantota. Piedāvātās būvniecības likuma izmaiņas attiecībā uz pieslēgšanās tehnisko noteikumu derīguma termiņa pagarināšanu būtu pretēji vērsta darbība - attīstītu problemātiku ar nepamatotu sistēmas jaudas rezervēšanu.
Tāpat ir jāņem vērā, ka vismaz elektroenerģijas sadales sistēmas pieslēgumu kontekstā tehnisko prasību pieprasītājs pats nereti rosina mainīt pieslēguma tehniskās prasības, jo ir mainījušies pieprasītāja plāni gan uz nepieciešamajām jaudām un citiem tehniskajiem parametriem. Likuma jaunā redakcija nepieļaus veikt izmaiņas un neparedz izņēmumus.

Elektroenerģijas sistēmas pieslēgums ETL izpratnē ir elektroenerģijas sistēmas daļa, kas tiek izbūvēta no kādas pieslēguma vietas sistēmā līdz pieprasītāja īpašumam. Šī infrastruktūra ir sistēmas operatora īpašums un tā būvniecību savas būvniecības lietotas ietvaros organizē sistēmas operators. Cita persona saskaņā ar ETL 25.pantu nevar ierīkot sadales sistēmas licences zonā, izņemot šajā pantā konkrēti noteiktus gadījumus. Organizējot elektroenerģijas sadales sistēmas pieslēguma būvniecības procesu, sistēmas operators savai  būvniecības lietai neizsniedz tehniskos noteikumus, bet gan izstrādā projektēšanas uzdevumu saskaņā ar būvniecības likuma 19.¹ pantu. Līdz ar to šajā aspektā rodas arī  strukturāla problēma starp  BL un VBN (13., 17.p)  - VBN attiecīgie punkti nosaka, ka inženiertīklu īpašnieks būvniecības ieceres realizēšanai izsniedz pieslēgšanās tehniskās prasības, tomēr ņemot vērā, ka pieslēgums ir inženiertīkla īpašnieka būve, kuras būvniecību organizē tas pats, inženiertīkla īpašnieks savas būves būvniecības procesa ietvaros pieslēgšanās tehniskās prasības neizdod, bet izstrādā projektēšanas uzdevumu.

Sadales tīkls līdzšinējā pieeja, izdodot pieslēguma tehniskās prasības uz 9 mēnešu termiņu nav bijusi būtisks šķērslis pieslēguma projektēšanas īstenošanai. Ja pieslēguma pretendents vēlas īstenot pieslēguma ierīkošanas procesu, operators ar šo personu slēdz atsevišķu vienošanos, kurā vienojas par tālākajiem procesa soļiem līdz pieslēguma līguma noslēgšanai. Viena no būtiskākajām operatora prasībām ir pieslēguma būvprojekta sagatavošana tehnisko prasību derīguma termiņā laikā, ko finansē pieprasītājs. Ja pieslēguma projektēšanai tomēr vajadzīgs ilgāks laiks, operators lielākoties pagarina izdoto pieslēguma tehnisko prasību derīguma termiņu, ja tehnisko prasību saņēmējs savlaicīgi to ir lūdzis. Izsniegto pieslēguma tehnisko prasību ierobežotā termiņa mērķis ir nodrošināt, lai operators saņemtu atpakaļsaiti par savas būves būvprojekta izstrādes gaitu un nepieciešamības gadījumā var aktualizēt tehniskās prasības un sniegt visu aktuālāko informāciju būvprojekta izstrādātājam. Operatoram ir svarīgi zināt informāciju parpieslēguma projektēšanas virzību, lai šo informāciju ņemtu vērā tālākajos sistēmas attīstības lēmumos (piemēram, nedemontēt vai nepārvietot attiecīgo līniju, ja zināms, ka pie tās tiek gatavots pieslēgums).

No elektroenerģijas sistēmas operatora skatupunkta, pēc būtības izdalām 2 tehnisko noteikumu jeb tehnisko prasību grupas:
1) Pieslēguma tehniskās prasības, ko izsniedzam saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma regulējumu;
2) Būvniecības tehniskie noteikumi, ko izsniedzam citu personu valdījumā esošo būvju būvniecībai.

Attiecībā uz būvniecības tehniskajiem noteikumiem, ko sistēmas operators izdod citas personas būves būvniecībai (nevis pieslēguma būvniecībai), lai nepasliktinātu operatora infrastruktūras stāvokli un nodrošinātu to aizsardzību būvniecības procesā, līdz šim noteiktās prasības ir bijušas pietiekami vispārīgas un tām termiņš varētu būt ilgstošs, teorētiski arī 5 gadi. 


Ņemot vērā augstāk minēto, kopsavilkums ir šāds:
1) Likumprojektā, vai vismaz tā anotācijā ir precīzi jāizskaidro robežas starp Elektroenerģijas tirgus likuma un Būvniecības likuma prasību piemērošanu elektroenerģijas sistēmas pieslēguma izbūves procesā. Kamēr nav uzsākts elektroenerģijas sistēmas pieslēguma būvniecības process (ko ierosina sistēmas operators), Būvniecības likuma normām nebūtu jāiejaucas Elektroenerģijas tirgus likuma kompetencē. Un otrādi. ETL (pieslēguma noteikumi) nenosaka normas, kas saistītas ar būvniecības procesa norisi.
2) Pieci gadi ir pārāk ilgs tpieslēguma tehnisko prasību derīguma termiņš, ja runājam par elektroenerģijas sadales sistēmas pieslēguma tehniskajām prasībām (kas tiek izdotas saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likumu). Šāds termiņš ierobežos elektroenerģijas sistēmas pieslēgumu pieejamību un sadārdzinās izmaksas. Šāds termiņš arī pieslēguma izprojektēšanai nav nepieciešams;
3) Pieslēguma tehnisko prasību pārskatīšanu nereti pieprasa pats pasūtītājs, jo mainījušies viņa plāni. Piedāvātā likuma redakcija ierobežos šādas izmaiņas - tas laikam nav bijis mērķis. Jāparedz kāds atkāpšanās risinājums, piemēram izņēmuma gadījumus noteikt VBN.


Lai ieviestu lielāku skaidrību arī no Būvniecības likuma puses, iespējams attiecīgo daļu būtu jāizsaka šādā redakcijā.

(1¹) Valsts un pašvaldību institūcijas un ārējo inženiertīklu īpašnieki vai tiesiskie valdītāji citas personas būves būvniecībai nepieciešamos tehniskos vai īpašos noteikumus izdod strukturētu datu veidā vai augšupielādē būvniecības informācijas sistēmā. Tehnisko noteikumu derīga termiņš ir pieci gadi. Tehnisko noteikumu derīga termiņa ietvaros tehnisko noteikumu izdevēji nav tiesīgi mainīt iepriekš izvirzītās tehniskās prasības, izņemot vispārīgajos būvnoteikumos noteiktos gadījumus.”;
 

Elektroapgādes kabeļa bojājums var izrādīties letāls tā bojātājam!
Ir jāizmanto visas iespējamās metodes, lai būvniecības procesa laikā precizētu inženiertīklu novietojumu un izvairītos no bojājuma izraisīšanas. Nekādā gadījumā nevar paļauties tikai un vienīgi un datubāzēs vai topogrāfijās pieejamo informāciju, ka inženiertīkls atrodas precīzi līdz centimetriem un milimetriem tajā vietā, kur tas ir iezīmēts.

Kopumā pieeja, ka informācijai par ārējiem inženiertīkliem būtu jābūt precīzai un pieejamai valsts datubāzēs, lai uz to varētu balstīties būvniecības procesa īstenotāji, ir pareiza un atbalstāma. Pakāpeniski pārbūvējot ārējos inženiertīklus, līdz tādai situācijai tuvākā vai tālākā nākotnē iespējams nonāksim. Tomēr pagaidām tikai uz datubāzēs pieejamiem datiem paļauties nedrīkst un būvniecības laikā ir jāprecizē inženiertīklu novietojums dabā.
Ir jāņem vērā vēsturiskā mantojuma ietekme, jo ekspluatācijā joprojām ir pirms vairākām desmitgadēm izbūvēti ārējie inženiertīkli, kuru novietojums arī to esošajiem valdītājiem var nebūt pilnīgi precīzi zināms. Tāpēc likumprojekta redakcijā būtu jāņem vērā dažas nianses.

1) Uzskatām, ka būvniecības procesa dalībnieks varētu tikt atbrīvots no atbildības par inženiertīklu bojāšanu tikai tādā gadījumā, ja tas no savas puses ir izdarījis visas darbības, lai mēģinātu noskaidrot inženiertīklu precīzu atrašanās vietu (vismaz īstenojot pirmajos divos apakšpunktos paredzētās darbības). Ja ir bijusi vismaz shematiska vai orientējoša informācija par inženiertīkla esamību attiecīgā īpašumā (būvdarbu vietā), būvniecības procesa laikā ar atbilstošām metodēm (pieaicinot tīklu pārstāvi vai veicot skatrakumus) būtu jāprecizē attiecīgais inženiertīklu novietojums un jādara viss nepieciešamais, lai tos nebojātu. Pēc būtības atbrīvojums no atbildības iespējams varētu būt tikai tādā gadījumā, ja tīklu esamība attiecīgajā īpašumā (pat ne shematiska vai orientējoša) vispār nebija norādīta nevienā pieejamā datubāzē vai topogrāfiskajā plānā.
Preventīva visu vēsturiski ierīkoto pazemes inženiertīklu novietojuma pārmērīšana būtu nesamērīgs slogs un radītu būtiski lielākas izmaksas salīdzinājumā ar situāciju, ja tīklu novietojums konkrētajā būvdarbu teritorijā tiek precizēts būvniecības procesa laikā. Tīklu īpašniekiem arī nav tādu pilnvaru, lai "uzraktu" trešās personas īpašumu ar mērķi noskaidrot inženiertīkla precīzu novietojumu. Tīklu īpašnieku un būvniecības procesa dalībnieku sadarbības rezultātā novietojums būtu precizējams katra konkrētā būvniecības procesa laikā.

2) daļa no datiem Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmā jau sākotnēji tiek iesniegti ar piezīmi par mēroga precizitāti "Shematiski".
Shematiski iesniegto datu esamība nedrīkst tikt uzskatīta par datu neesamību vai neatbilstību, un šādā gadījumā 1) un 2) apakšpunkts nedrīkstētu tikt izmantots kā attaisnojums un atbrīvojums no atbildības inženiertīkla bojājuma gadījumā. 
Sadales tīkls gada laikā saskaņo vidēji 14 000 topogrāfiskos plānus. Vairumā gadījumu mērnieks topogrāfiskajos plānos ST kabeļus norādījis orientējoši (piezīme ORIENT). Pirms būvdarbu veikšanas būvdarbu veicējs saņem rakšanas darbu atļauju, kurā teikts, ka pirms darbu uzsākšanas darbu veicējam jāizsauc operatora pārstāvis, lai precizētu kabeļu novietojumu dabā. Ir dažādas metodes, lai aptuveni vai shematiski zināma inženiertīklu novietojuma gadījumā to atrašanās vietu ar saudzīgām metodēm precizētu un izvairītos no bojājumu nodarīšanas.
Atbrīvojums no atbildības varētu būt situācijā, kad novietojums dabā ir bijis būtiski atšķirīgs no novietojuma topogrāfiskajā materiālā, t.i. ja tīklu esamība attiecīgajā īpašumā (pat ne shematiska vai orientējoša) vispār nebija norādīta nevienā pieejamā datubāzē vai topogrāfiskajā plānā. Šī norma noteikti nedrīkstētu radīt strīdus par dažu desmitu centimetru novirzēm.  Piedāvātā likumprojekta redakcija šobrīd paredz to, ka tīkliem precīzi līdz milimetriem būtu jāatbilst mērījumiem, tas nav iespējams.

“19.⁴ pants. Atbildība par pazemes ārējiem inženiertīkliem

Būvniecības procesa dalībnieki nenes atbildību pret pazemes ārējo inženiertīklu īpašnieku vai valdītāju, ja būvdarbu laikā pazemes ārējām inženiertīklam ir nodarīti jebkādi bojājumi sakarā ar to, ka atbilstoši Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas datiem un ar ārējo inženiertīklu īpašnieku vai valdītāju saskaņoto augstas detalizācijas topogrāfisko informāciju, attiecīgie inženiertīkli vai to aizsargjoslas attiecīgajā zemes vienībā nav uzrādītas. 

Būvniecības likumu būtu lietderīgi papildināt ar līdzīgu normu, kāda ir iekļauta Rail Baltica projekta īstenošanas likuma 2.pantā, nosakot vispārēju principu, ka būvniecības tehnisko noteikumu izdevēji neiekļauj tajos ar konkrēto būvniecības ieceri nesaistītas prasības. Piemēram, AS "Sadales tīkls" ir saskārusies ar situācijām, kad persona kā prasību tehniskajās prasībās un saskaņošanai izvirza pienākumu veikt vēl citas tuvumā esošas elektrolīnijas pārbūvi. Šāda norma palīdzētu saskaroties ar potenciāli nepamatotām (ar konkrēto ieceri nesaistītām) prasībām. Jāņem vērā, ka šobrīd Būvniecības likumā un arī Vispārīgajos būvnoteikumos nav sniegts skaidrojums, kas ir tehniskie noteikumi un kāda apjoma informācija tajos būtu iekļaujama un ko tur nedrīkstētu ietvert.

Iespējamā redakcija varētu būt sekojoša:
"Būvniecības ieceres īstenošanai izsniedzamajos tehniskajos vai īpašajos noteikumos neietver prasības par tādu būvju vai to daļu būvniecību, kas nav saistītas ar konkrēto būvniecības ieceri un kuru būvniecības pienākums attiecīgās būvniecības ieceres īstenošanas ietvaros neizriet no normatīvajiem aktiem."

-