Atzinums

Latvijas Darba devēju konfederācija (turpmāk tekstā - LDDK) ir iepazinusies ar Labklājības ministrijas (LM) sagatavoto projektu “Konceptuālais ziņojums “Par pensiju sistēmas pilnveidošanu”” (turpmāk tekstā - Projekts) un izsaka šādus iebildumus:

LDDK iebilst pret Projekta 4.lappuses pirmās rindkopas pēdējo teikumu LM piedāvātajā redakcijā
Pamatojums
Teikumā minēts, ka to personu pensijas kapitāls, kurām apdrošināšanas stāžs nav pietiekams vecuma pensijas piešķiršanai, tiek izmantots esošo pensionāru pensiju izmaksai, t.sk. viņa vecākiem, brāļiem, māsām u.c., bet viņa nāves gadījumā – apgādībā bijušām personām.
Mums nav zināms katras šādas personas tuvinieku loks;
Latvijas pensiju sistēmas ietvaros vecākiem, brāļiem, māsām u.c., ja tādi personai ir un ir sasnieguši pensijas vecumu, pensijas tiek atvasinātas no pašu personu uzkrātā pensiju kapitāla, tādēļ tas nav labs pamats to personu, kurām apdrošināšanas stāžs nav pietiekams vecuma pensijas piešķiršanai, pensijas kapitālu, izmantot citu personu pensiju subsidēšanai, savukārt pašai personai liedzot tiesības izmantot uz šīs personas un tās darba devēja veiktajām iemaksām balstīto pensiju kapitālu.
Nav skaidrs, kā to personu, kurām apdrošināšanas stāžs nav pietiekams vecuma pensijas piešķiršanai, pensiju kapitāls personas nāves gadījumā var tikt izmantots apgādībā bijušo personu uzturēšanai, ja saskaņā ar likumu apgādnieka zaudējuma pensija tiek atvasināta no apgādnieka eventuālās vecuma pensijas. No tā izriet, ka, ja personai sasniedzot pensijas vecumu apdrošināšanas stāžs nav pietiekams vecuma pensijas piešķiršanai, tad nav bāzes apgādnieka zaudējuma pensijas aprēķināšanai.
LDDK iebilst pret Projekta sadaļas “II 2.Problēmas izklāsts” 6.lappuses 1.rindkopas trešo teikumu LM piedāvātajā redakcijā
Pamatojums
Šajā rindkopā LM norāda, ka 2021.gadā ieviestā minimālās  vecuma pensijas modeļa ietekmē zūd motivācija sociālās apdrošināšanas iemaksas. Ņemot vērā, ka obligātās sociālās apdrošināšanas sistēma nodrošina ne tikai pensiju kapitāla uzkrāšanu, bet ietver arī citus sociālās apdrošināšanas veidus, motivācija sociālās apdrošināšanas iemaksas nezūd, bet mazinās. Papildus jānorāda, ka VSAOI vismaz darba ņēmēja pusē nav būtiskākais motivators, lai izvairītos no darba nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu veikšanas. Darba ņēmēja pusē VSAOI ir 11%, tas proporcionālas atalgojumam un tam piemīt proporcionāla ietekme uz personas sociālajām garantijām (tās ir personas interesēs), līdz ar to tām ir mēreni izteikta lēzena ietekme uz izvairīšanās motīvu. Būtiskākais izvairīšanās motivators ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kam Latvijā, ņemot vērā diferencētā neapliekamā minimuma ietekmi, ir īpaši izteikta netiešā progresivitāte, kas būtiski ietekmē darba devēja izdevumus. Piemēram, lai  darba devējs personai bez apgādībā esošām personām izmaksātu pirmos 500 euro, darba devējam darba nodokļos ir jāsamaksā 199 euro, no kuriem 192 euro ir maksājums par darba ņēmēja sociālajām garantijām, un tikai 6 euro ir sabiedrības kopīgo vajadzību finansēšanai. Savukārt, lai izmaksātu otros 500 euro neto, darba nodokļos ir jāsamaksā 467 euro, no kuriem 267 euro ir maksājums par darba ņēmēja personas sociālajām garantijām, bet sabiedrības kopīgo vajadzību finansēšanai ir jāiemaksā 200 euro.

LDDK iebilst pret Projekta 19.lappuses otro rindkopu LM piedāvātajā redakcijā un sadaļas “Pensiju sistēmas pilnveidošanas ieviešana” punktu 1.1. LM piedāvātajā redakcijā
Pamatojums
Pozīcijās minēts, ka 2023.gadā piešķir piemaksu par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim, pie vecuma un invaliditātes pensijām, kas piešķirtas pēc 2012.gada 1.janvāra. Tas no taisnīguma un satversmības iedibināšanas skatpunkta ir absolūti nepieciešams pasākums, tomēr LM piedāvātā redakcija nesniedz skaidrību par personām, kurām  pensija piešķirta 2012.gada 1.janvārī.
LDDK ieskatā vārdkopa “pēc 2012.gada 1.janvāra” ir jāaizstāj ar vārdkopu “pēc 2011.gada 31.decembra” vai ar vārdkopu “sākot ar 2012.gada 1.janāri”.

LDDK iebilst pret Projekta 23.lappuses salīdzinošo tabulu LM piedāvātajā redakcijā
Pamatojums
 Neraugoties uz iepriekšējās sadaļās ir daudzkārt norādīto, ka pensiju atbilstība iemaksām ir svarīgs motivators iemaksu veikšanai no visiem darba ienākumiem, šajā pozīcijā kā negatīva parādība minēts tas, ka pensijas apmērs pieaug arī tiem, kuriem ir salīdzinoši lielas pensijas. LDDK ieskatā tas nav pieņemami divu iemeslu dēļ:
Latvijā ir kapitāla pensiju sistēma, kas balstās uz darba ņēmēja un darba devēja veiktajām iemaksām, no kurām pensiju sistēmas uzturēšanai novirza lielāku līdzekļu apjomu, nekā ieskaita personas kapitālā;
 Kā šajā Projektā vairākkārt minēts, pirktspējas saglabāšanai nepieciešamā indeksācija tiek veikta tikai pensijas daļai, kas nepārsniedz 50% no iepriekšējā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī. Rezultātā tikai šogad vien tā pensijas daļa, kas pārsniedz minēto lielumu, faktiski zaudēs piekto daļu no savas pirktspējas. Ja ņem vērā, ka pensijas vidējais saņemšanas periods ir ~18 gadi, tad patiesībā tu cilvēku pensijas, kuri kopā ar saviem darba devējiem ir snieguši lielāko ieguldījumu sociālās apdrošināšanas sistēmas uzturēšanai un paaudžu solidaritātes nodrošināšanai pret iepriekšējo paaudzi, tiek noplicinātas, kas ir netaisnīgi pret šīm personām un neveicina darbmūža laikā veikt iemaksas no vidēji liela un liela atalgojuma. Turklāt, nav skaidrs, kādēļ šādai noplicināšanai izvēlētais lielums ir puse no iepriekšējā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī nevis, piemēram, vidējā apdrošināšanas iemaksu algas valstī, vai, piemēram, divas vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī, kas mazāk nelabvēlīgi ietekmētu personas ar garu darbmūžu, kuras kopā ar savu darba devēju veikušas iemaksas no visa atalgojuma.
Tas ir pretrunā ar Projektā daudzkārt minēto, ka pensiju nonivelēšana samazina motivāciju veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas no visiem darba ienākumiem un palielina “aplokšņu algu” risku.
LDDK iebilst pret Projekta 3.B variantu
Pamatojums
3.B variantā minēts, ka no 2024.gada vecuma pensija sastāv no bāzes pensijas + individuālo iemaksu pensijas. Tomēr jau nākamajā rindkopā ir norādīts, ka daļai pensionāru “bāzes pensiju” izmaksās nepilnā apmērā. Savukārt pensionāriem, kuriem iemaksu pensija pārsniedz trīs ienākuma mediānas apmēru, bāzes pensiju vispār neizmaksās.
Tas, ka daļai pensionāru “bāzes pensiju” izmaksās nepilnā apmērā, konceptuāli neatbilst bāzes pensiju sistēmai.
Savukārt tas, ka daļai pensionāru bāzes pensiju vispār neizmaksās, ir pretrunā ne tikai ar bāzes pensiju sistēmu, bet arī sadaļas ievadā minētajam, ka no 2024.gada vecuma pensija sastāv no bāzes pensijas + individuālo iemaksu pensijas.
Šāda modeļa ieviešanas gadījumā personas ar garu darbmūžu, kuras kopā ar savu darba devēju veikušas iemaksas no visa atalgojuma, saņemtu dubultsitienu: ar nosacījumu, ka indeksē tikai pensiju daļu, jau šobrīd tiek veikta uz uzkrātā pensijas kapitāla bāzes piešķirtās pensijas noplicināšana un papildus tiktu atņemta arī bāzes pensija.

LDDK iebilst pret Rīkojuma projekta punktu 1.1.
Pamatojums
LM piedāvātā redakcija nesniedz skaidrību par personām, kurām  pensija piešķirta 2012.gada 1.janvārī. LDDK ieskatā vārdkopa “pēc 2012.gada 1.janvāra” ir jāaizstāj ar vārdkopu “pēc 2011.gada 31.decembra” vai ar vārdkopu “sākot ar 2012.gada 1.janāri”.

Par projektā minēto priekšlikumu novērst diskriminējošo situāciju pret personām, kuras pensionējās sākot ar 2012.gadu.
LDDK izsaka pateicību Labklājības ministrijai, ka tā beidzot pēc 10 gadu ilgas šīs problēmas ignorēšanas, ir izteikusi priekšlikumu to risināt.
 

-