Atzinums

Priekšlikums: Aicinam organizēt starpinstitūciju sanāksmi, kurā izdiskutēt šos jautājumus. Lūdzu nosūtīt info par sanāksmes laiku uz info@lppa.lv. 

Uzturam iepriekš paustos priekšlikumus.
Atkārtoti uzsveram, katra kritēriju maiņa palēnina apkalpošanas tempu, bet mēs šobrīd gaidām klientu skaita pieplūdumu mājokļa pabalsta saņēmēju un Ukrainas civiliedzīvotāju dēļ. Šādas izmaiņas nepieciešams atstāt uz vēlāku laiku.

Priekšlikums: izslēgt no likumprojekta grozījumus 36.panta pirmās daļas 1.un 2.punktā.
Šādā brīdī, kad būtiski pieaugs klientu skaits (dēļ energoresursu cenu pieauguma, dēļ mājokļa pabalsta koeficientiem un dēļ ukraiņu civiliedzīvotājiem, kas prasa sociālo palīdzību) ir nepareizi vispār mainīt nosacījumus attiecībā uz to, kas nav ienākumi un īpašumi. Nosacījumu maiņa radīs nevajadzīgu papildus slodzi sociālajiem dienestiem un neskaidrības klientiem. Ja šie grozījumi tiek rosināti tikai tāpēc, ka tas ir ierakstīts Valdības deklarācijā, tad tomēr situācija ir mainījusies, un šobrīd apgrūtināt sociālos dienestus ar jauniem nosacījumiem ir neadekvāti.
 

-

Priekšlikums: ja tomēr tiek veikti grozījumi 38.panta 1.daļas 2.punktā

Iebilstam ietvert likuma grozījumos, kā izņēmumu, kuru neņem vērā mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanā, kritēriju dārza māja, kura izmantojama tikai vasaras periodā. Pirmkārt, jebkuru telpu ir iespējams apsildīt, izmantojot dažādus situma avotus, otrkārt, pie tā, ka  jau  šobrīd sociālajos  dienestos trūkst darbinieki, palielināt darbinieku administratīvo slogu, uzliekot par pienākumu apsekot klienta īpašumus, lai pārliecinātos, vai šis īpašums ir / nav uzmantojams tikai vasara mēnešos, nav pieņemams.  Ņemot vērā līdzšinējo pieredzi, nekustamais īpašums bieži zemesgrāmatā ir norādīta kā dārza māja, bet dabā tā ir reāla dzīvojamā māja, kurā var patstāvīgi dzīvot, ne tikai vasaras sezonā.

 Iesakām kritēriju svītrot.

Jautājums:
Pēc kādiem kritērijiem sociālais dienests varēs konstatēt, ka dārza māja ir izmantojama vasaras vai ziemas periodā? Sociālais darbinieks pēc saviem ieskatiem nav tiesīgs izvērtēt būves izmantošanas pielietojumu un funkcijas.

Iesakām izvērtēt normā ietverto sadaļu - bērna nekustamo īpašumu un naudas līdzekļu uzkrājumu, precizēt un paredzēt, ka minēto neņem vērā, ja nav bāriņtiesas atļauja rīkoties ar minēto nekustamo īpašumu un naudas līdzekļiem. No praksē konstatētā, bieži nekustamie īpašumi un naudas līdzekļi tiek norakstīti uz bērna vārda, lai dažādas institūcijas netiktu klāt minētajam nekustamam īpašumam vai naudas līdzekļiem. Kā arī veidojās situācija, ka bērnam ir naudas līdzekļu uzkrājums vai nekustamais īpašums, kas tiek izīrēt, bet tai pašā laikā sociālie dienesti piešķir garantētā minimālā ienākuma līmeņa pabalstu bērnam.

-

Ja tomēr tiek veikti grozījumi 38.panta 1.daļas 1.punktā.

Likuma grozījumos ietvertais kritērijs par citas personas sniegtā materiālā atbalsta dažādu situāciju risināšanai neņemšanu vērā ienākumos,  praksē veidos sarežģītu šīs normas piemērošanu, vairos birokrātiskos šķēršļus un radīs neapmierinātību iedzīvotājos, jo iedzīvotājiem būs jāpierāda (jāiesniedz čeki/ rēķini/ konta izdrukas) par sniegtā atbalsta izmantošanu konkrētam mērķim).
Ja grozījumos ietvertais kritērijs netiek svītrots, tad  var veidoties situācija, kad iedzīvotājiem tiek sniegts citas personas atbalsts ik mēnesi, piem., dažādu medikamentu iegādei, uztura bagātinātāju, maksas medicīnas pakalpojumu apmaksai, kas neietilpst pašvaldību funkcijās un var tikt uzskatīts par pašvaldības budžeta līdzekļu izšķērdēšanu un pārkāpts Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums.  
 

-