Atzinums

Ekonomikas ministrija uztur iepriekš pausto iebildumu par plānoto reformu pēc būtības:
a) Lai lemtu par vienotas kreditētāju uzraudzības un kontroles institūcijas noteikšanu, ir nepieciešams skaidrs, caurspīdīgs lēmuma pamatojums un ietekmes izvērtējums, kas šobrīd joprojām iztrūkst. Lai pieņemtu lēmumu, ir jābūt skaidrai problēmai vai trūkumiem esošajā uzraudzības modelī, ko nepieciešams atrisināt, vai redzamiem ieguvumiem, ieviešot uzraudzības reformu. Ekonomikas ministrijas ieskatā nav ne viena, ne otra, jo tam nav pietiekama un datos balstīta pamatojuma. Tas, ka reformas lietderības argumentācija ir nepietiekama, liecina apstāklis, ka Finanšu ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums Ministru kabinetā netika atbalstīts vienprātīgi, par to iebilda arī nozare un patērētāju tiesību aizsardzības asociācija. 

b) Likumprojekta anotācijā norādīts, ka ar uzraudzības reformu tiek risināta uzraudzības sadrumstalotība. Vienlaikus, ārpus Latvijas Bankas finanšu sektora uzraudzības paliek: 
1) Nelicencētie kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji (juridisku personu kreditētāji); 
2) Ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzēji (15 licencētajiem parādu ārpustiesas atguvējiem, kas nav nošķirami no finanšu sistēmas - parādu portfelī ir 1,6 miljardi EUR parādi no kredītiestādēm un patērētāju kreditētājiem jeb vairāk kā 90%).

c) Neviens no tiesību aktu projektiem nesatur pietiekami detalizētu informāciju par to, kādā veidā tiktu organizēta nebanku kreditētāju uzraudzība no Latvijas Bankas puses. Līdz ar to nav iespējams novērtēt izmaksu, birokrātiskā un administratīvā sloga palielināšanos/samazināšanos nozarei.

d) Ekonomikas ministrija kategoriski iebilst, ka šajā projektu pakotnē netiek virzīti arī grozījumi Latvijas Bankas likumā, kurā būtu detalizēti aprakstīts, kādā veidā tiktu organizēta patērētāju kreditētāju uzraudzība no Latvijas Bankas puses (t.i., kāda būtu uzraudzības intensitāte, kāda veida dokumenti pa kādiem kanāliem būtu jāiesniedz, utt.) un patērētāju tiesību uzraudzība, kā arī nepieciešamās strukturālās izmaiņas, IT sistēmu pielāgošana un izmaksas Latvijas Bankai šo jauno funkciju īstenošanai. Darbinieku skaits neatspoguļo reālās Latvijas Bankas izmaksas, kas radīsies šīs reformas rezultātā.

e) Visbūtiskākie riski šai reformai ir attiecībā uz patērētāju tiesību aizsardzību. Ne informatīvajā ziņojumā, ne Likumprojektos tie nav pietiekami izvērtēti. Šobrīd visus Latvijas Bankas uzraugāmos subjektus no patērētāju tiesību viedokļa, tajā skaitā negodīgas komercprakses, reklāmas, līguma noteikumiem utt. - uzrauga PTAC. Plānotā reforma patērētāju tiesību uzraudzību/sūdzību izskatīšanu sadrumstalos no vienas iestādes – divās. Ņemot vērā, ka Latvijas Bankai nav atbilstošas pieredzes patērētāju tiesību aizsardzībā un sūdzību izskatīšanā, vismaz sākotnēji, patērētāju aizsardzības līmenis varētu samazināties. 
Sadrumstalojot patērētāju tiesību uzraudzības ietvaru nebūs iespējams īstenot vienotu, profesionāli koordinētu pieeju patērētāju aizsardzībā. Pastāv risks atšķirīgai interpretācijai, piemēram, attiecībā uz negodīgu komercpraksi un sodu piemērošanu un to apmēriem. 

f) Ekonomikas ministrijas ieskatā problemātisks ir arī Latvijas Bankas autonomās iestādes statuss. Šobrīd PTAC ir ekonomikas ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Nododot patērētāju tiesību aizsardzības politikas finanšu jomā īstenošanu Latvijas Bankai, turklāt atceļot Ministru kabineta noteikumus un deleģējot Latvijas Bankai izdot savus noteikumus, tā tiek izņemta no Ministru kabineta padotības un politiskās atbildības principiem. Ekonomikas ministrijai nebūs iespējams pārraudzīt šīs jomas īstenošanu Latvijas Bankā.  

Ekonomikas ministrijas ieskatā ir jārisina Moneyval identificētā problēma - PTAC un VID uzraudzības pārklāšanās NILLTPFN jomā, nevis jāveic visaptveroša reforma bez redzamiem un datos balstītiem ieguvumiem un ar riskiem patērētāju tiesību aizsardzības jomā.

Ņemot vērā norādīto, lūdzam sniegt skaidrojumu par katru no minētajiem punktiem. 

-

Lūdzam precizēt mērķi un skaidrot, kā tiks veicināta valsts pārvaldes resursu racionāla izmantošana un birokrātiskā sloga samazināšana, ja Latvijas Bankas minimālās izmaksas reformas rezultātā norādītās vairākas kā divas reizes lielākas nekā PTAC  - 880`000 EUR pretstatā 390`000 EUR. Savukārt FM izstrādātajā Informatīvajā ziņojumā “Par vienotas patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības institūcijas noteikšanu” (25-TA-3014) (turpmāk – Informatīvais ziņojums), uz kura pamata izstrādāts likumprojekts, skaidri norādīts: “Izšķiroties par modeli, ka Latvijas Bankas kompetencē tiktu nodota patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju licencēšana un uzraudzība, tajā skaitā NILLTPFN jomā, kredīta starpnieku un kredīta starpnieku pārstāvju, kas piedāvā patērētājam kredītu, kura atmaksa nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku vai kura mērķis ir iegūt vai saglabāt tiesības uz nekustamo īpašumu reģistrēšana un uzraudzība un patērētāju tiesību un interešu aizsardzība finanšu sektorā papildus tiešās izmaksas funkcijas nodrošināšanai maksimālā apmērā sasniegtu 352 800 euro ik gadu (..).” Sk. Informatīvā ziņojuma 5.2.punktu.
Norādāms, ka būtiskais izmaksu pieaugums ir pretrunā ar likumprojektu pakotnes mērķi.
 

-

Lūdzam precizēt anotāciju, ņemot vērā, ka PTAC īsteno aktīvu, uz riskiem balstītu uzraudzību, proaktīvi novēršot pārkāpumus un nepieciešamības gadījumā piemērojot administratīvās sankcijas, kur naudas sodi tiek ieskaitīti valsts budžetā. 2025. gadā PTAC par konstatētajiem pārkāpumiem finanšu pakalpojumu jomā ir piemērojis administratīvos sodus 630`000 tūkstošu EUR apmērā.
Paturot patērētāju tiesību uzraudzību PTAC kompetencē, tiek nodrošināta saskaņotība un koordinācija, kā arī vienveidīga normatīvo aktu piemērošana par visām patērētāju tiesībām. Piemēram, Patērētāju tiesību aizsardzības likuma, Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma un Reklāmas likuma galvenā uzraudzības iestāde ir PTAC. Sadalot funkcijas un noņemot finanšu nozares, tiks panākts pretējais, proti, radīta sadrumstalotība šo normatīvo aktu uzraudzībā un piemērošanas praksē.
Šobrīd Latvijas Banka neizskata sūdzības un strīdus, bet iesniegumus pārsūta izskatīšanai PTAC. Līdz ar to jau tagad ir nodrošināta vienota prakse un ērta procesa izskatīšana patērētājiem. Patērētāju tiesību normatīvo aktu sadalīšana starp PTAC un Latvijas Banku tieši otrādi – veicinātu birokrātiju, atšķirīgu  normatīvo aktu interpretāciju un radītu nenoteiktību patērētājiem.
PTAC jau šobrīd nodrošina līdzsvarotu uzraudzības ietvaru, nodrošinot sabiedrības reālās vajadzības pēc pieejamiem, saprotamiem un godīgiem finanšu pakalpojumiem ne tikai patērētāju kreditēšanā, bet pār visiem finanšu pakalpojumiem, ņemot vērā, ka PTAC ir galvenā patērētāju tiesību uzraudzības iestāde un uzrauga patērētāju tiesību ievērošanu visā finanšu pakalpojumu nozarē, tajā skaitā attiecībā uz kredītiestādēm.
Visi PTAC licencējamie subjekti atbalsta, ka patērētāju tiesību uzraudzība paliek PTAC kompetencē. Patērētāju tiesību uzraudzības nodošanu Latvijas Bankai neatbalsta arī Finanšu nozares asociācija.
Lūdzam arī izslēgt atsauci uz Valsts ieņēmumu dienestu, ņemot vērā, ka PTAC funkciju pārklāšanās ar VID ir tikai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas jomas uzraudzībā un tam nav sakara ar patērētāju tiesību uzraudzību, ko pilnā apmērā attiecībā uz visiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem šobrīd īsteno tikai PTAC.
 

-

Atkārtojam, ka anotācijas 1.5.apakšsadaļā nav vērtēta pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējuma nepieciešamība, lai gan likumprojekts ietver būtiskas izmaiņas institucionālajā patērētāju tiesību aizsardzības īstenošanā likuma regulētajā jomā. Finanšu ministrijas skaidrojums, ka ex-post novērtēšanas resursi jākoncentrē uz augstas ietekmes regulējumiem, jo pretējā gadījumā novērtēšana pati var kļūt nesamērīga un administratīvo slogu radoša, kā arī, ka normatīvā regulējuma ex-post novērtējums ir laikietilpīgs un resursu ietilpīgs process, nav pamatots arguments, lai šādu izvērtējumu neveiktu. Turklāt izziņā norādītajam, ka izmaiņām regulējumā nav tik būtiska rakstura, lai būtu lietderīgi veikt tā ex-post novērtējumu, Ekonomikas ministrija nepiekrīt un uzsver, ka apjomīga kompetences pārdale citai institūcijai pēc savas būtības ir būtiska institucionāla reforma, kas ietekmē regulējuma piemērošanas modeli, uzraudzības praksi un tiesību normu īstenošanu kopumā, tostarp attiecīgajā nozarē strādājošos tirgus dalībniekus.
Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Valsts kancelejas izstrādātajām vadlīnijām “Tiesību aktu ietekmes pēcpārbaudes (ex‑post) novērtējuma veikšanai” ir noteikti kritēriji, pēc kuriem izvērtējama ex‑post novērtējuma nepieciešamība. Šie kritēriji konkrētajā gadījumā ir izpildīti, jo:
1) Tiesību akts būtiski ietekmē lielu sabiedrības daļu vai tautsaimniecības nozari (piemēram, vairākas mērķa grupas vai sabiedrību kopumā);
2) Tiesību akts ietekmē uzņēmējdarbību (piemēram, licenču režīma izmaiņas);
3) Tiesību akts ievieš būtiskas reformas;
4) Tiesību akts izstrādāts procesu efektivizēšanai vai optimizēšanai (piemēram, resursu taupīšanai, pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai, konkrētu darbību laika patēriņa samazināšanai), un tā faktisko ietekmi iespējams izmērīt tikai pēc tiesību akta ieviešanas (šis ir viens no deklarētajiem mērķiem anotācijā);
5) Būtiskas pretrunas vai nesaskaņas starp iesaistīto pušu vērtējumiem par regulējuma iespējamo ietekmi (konkrētajā gadījumā starp FM, LB no vienas puses un EM un nozari no otras puses);
6) Pamatots pieņēmums par iespējamu negatīvu ietekmi uz konkurētspēju vai atsevišķu nozaru attīstību (ņemot vērā nozares iebildumu kontekstu).
Ņemot vērā minēto kritēriju kopumu, Ekonomikas ministrija atkārtoti vērš uzmanību, ka tik būtiskai institucionālai reformai ex‑post izvērtējuma veikšana ir ne tikai lietderīga, bet arī nepieciešama. Svarīgi norādīt, ka ex-post novērtējuma mērķis ir objektīvi izvērtēt, vai tiesību akts ir sasniedzis mērķi, kā arī identificēt nepilnības, kas traucē tā efektīvu īstenošanu. Ja šāds izvērtējums netiks veikts, tad kā šādā gadījumā, pēc kādiem kritērijiem un kad tiks vērtēts, vai regulējuma grozījumi ir sasnieguši savu mērķi. 

Ņemot vērā minēto, Ekonomikas ministrija lūdz skaidrot, vai un kādā veidā ir paredzēts veikt ex‑post izvērtējumu, tostarp:
- kādā termiņā tas tiks veikts,
- kāds būs izvērtējuma tvērums,
- kura institūcija būs atbildīga par tā izstrādi un rezultātu izvērtēšanu.

-

Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta trešā daļa nosaka, ka valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs. Pie sabiedrības interesēm pieder arī samērīga privātpersonas tiesību un tiesisko interešu ievērošana. Šā panta septītā daļa vienlaikus nosaka, ka valsts pārvaldes pienākums ir informēt sabiedrību par savu darbību. Tas attiecas it īpaši uz to sabiedrības daļu un tām privātpersonām, kuru tiesības vai tiesiskās intereses īstenotā vai plānotā darbība skar vai var skart. Atkārtojam, ka likumprojekts un tā saistītais likumprojekts "Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā" ietver būtiskas izmaiņas institucionālajā patērētāju tiesību aizsardzības īstenošanā likuma regulētajā jomā un tas skar ne tikai uzraudzības maiņu, bet arī to, ka turpmāk patērētājam būs jābūt informētam par to, pie kura no uzraugiem vērsties konkrēta pārkāpumu gadījumā. Tātad šis jautājums ir svarīgs arī sabiedrībai kopumā. 
Tāpat Valsts pārvaldes iekārtas likuma 48.panta otrā daļa nosaka, ka sabiedrībai svarīgos jautājumos iestādei ir pienākums rīkot publisku apspriešanu. Vienlaikus Ministru kabineta 2024.gada 15.oktobra noteikumu Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 5.punkts paredz, ka sabiedrības līdzdalība nav jānodrošina institūcijas vadības dokumentu un iekšējo tiesību aktu izstrādes procesā. 
Ņemot vērā minēto un to, ka Finanšu ministrijā savā atbildē nav sniegusi skaidrojumu, kāpēc sabiedrības līdzdalības process nav ievērots, kā arī Ekonomikas ministrijas rīcībā nav pamatotu argumentu, kāpēc šādu procesu neveikt, lūdzam uzsākt sabiedrības līdzdalības procesu. 

-

Ekonomikas ministrija atkārtoti norāda, ka anotācijā joprojām atkārtots visas likumprojektu pakotnes kopīgais mērķis, taču trūkst  skaidrojuma par likumprojekta "Grozījumi Civilprocesa likumā " patstāvīgo nozīmi un nepieciešamību. Lai arī projekta izziņā ir sniegts visu likumprojektu kopīgais skaidrojums, lūdzam tomēr to iekļaut arī projekta anotācijā. 
 

-