Atzinums

Tā kā gan Saeimas Juridiskā komisija, gan Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija ir konstatējusi, ka netiek nodrošināta valstij piekritīgo nekustamo īpašumu savlaicīga identifikācija, kā arī ne vienai valsts pārvaldes iestādei nav noteikts pienākums - nodrošināt valstij piekritīgā nekustamā īpašuma laicīgu identifikāciju, ierosinot atbilstošos procesus, lūdzam noteikt kārtību un atbildīgo valsts pārvaldes institūciju par valstij piekritīgo nekustamo īpašumu laicīgu identifikāciju.

kārtību, kādā veicama valstij piekritīgo nekustamo īpašumu identifikācija, nodrošinot šo nekustamo īpašumu atzīšanu  par bezīpašnieka lietu vai bezmantinieka mantu un kādā veicama valstij piekritīgās mantas,  pārņemšana, glabāšana, uzskaite, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts un pašvaldību budžetā;

Tā kā gan Saeimas Juridiskā komisija, gan Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija ir konstatējusi, ka netiek nodrošināta valstij piekritīgo nekustamo īpašumu savlaicīga identifikācija, kā arī ne vienai valsts pārvaldes iestādei nav noteikts pienākums - nodrošināt valstij piekritīgā nekustamā īpašuma laicīgu identifikāciju, ierosinot atbilstošos procesus, lūdzam  papildināt noteikumus ar jaunu punktu šādā redakcijā, kā arī papildināt ar citiem punktiem, ja tas nepieciešams.

Likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 8. panta 3.punkts noteic, ka Valsts ieņēmumu dienests uzskaita valstij piekritīgo mantu.
Savukārt Civillikuma 416.pants noteic, ka bezmantinieka manta piekrīt valstij (vai likumā noteiktos gadījumos- pašvaldībām) un Civillikuma 417.pants noteic, ka "Manta, kas paliek pēc juridisku personu izbeigšanās, izņemot peļņas sabiedrības, pielīdzināma bezmantinieku mantai un piekrīt valstij, ja likums, viņu dibināšanas akts vai statūti nenosaka citādi. Likumā noteiktos gadījumos bezīpašnieka lieta piekrīt pašvaldībai."
Tā kā nekustamā īpašuma nodokli administrē pašvaldības, tad informācija tām ir jānosūta ne tikai par pašvaldībai piekritīgajiem īpašumiem, bet arī par valsts īpašumiem.

Vēršam uzmanību uz faktu, ka šobrīd Zemesgrāmatā ir nostiprinātas īpašuma tiesības:
225 fiziskām personām, kuras mirušas 1993.- 1998. gados, tātad jau ir pagājuši 31 līdz 26 gadi no šo personu nāves.
245 fiziskām personām, kuras mirušas 1999.- 2000. gados, tātad jau ir pagājuši 25 līdz 24 gadi no šo personu nāves.
920 fiziskām personām, kuras mirušas 2001.- 2005. gados, tātad jau ir pagājuši 23 līdz 19 gadi no šo personu nāves.
1551 fiziskām personām, kuras mirušas 2006.- 2010. gados, tātad jau ir pagājuši 18 līdz 14 gadi no šo personu nāves.
2090 fiziskām personām, kuras mirušas 2011.- 2015. gados, tātad jau ir pagājuši 13 līdz 9 gadi no šo personu nāves.
3088 fiziskām personām, kuras mirušas 2016.- 2020. gados, tātad jau ir pagājuši 8 līdz 4 gadi no šo personu nāves.
2605 fiziskām personām, kuras mirušas 2021.- 2022. gados, tātad jau ir pagājuši 3 līdz 2 gadi no šo personu nāves.

Protams, šie dati nebūt nenozīmē, ka visu 10 724 fizisko personu, kuras ir mirušas vairāk kā pirms 2 vai pat 30 gadiem,  nekustamie īpašumi ir tādi, kuri atzīstami par bezmantinieka mantu. Tomēr fakts, ka valstī nav izveidots process, kurā tiek nodrošināts, ka valstij piekritīgais nekustamais īpašums tiek laicīgi identificēts, un pat nevienai valsts institūcijai nav noteikts pienākums – laicīgi identificēt un uzsākt procedūras, kurās nekustamo īpašumu atzīst par bezmantinieka mantu, ir nepieņemami.
LPS ieskatā šī problēma būtu jārisina sistēmiski, izmantojot valsts informāciju sistēmu sniegtās priekšrocības, kas atļauj ne tikai uzsākt procesu, kurā var identificēt bezmantinieka mantu, bet arī uzsākt samazināt izmaksas, kuras šobrīd ir uzliktas uz mantinieku pleciem, jo arī tās darbības, kuras būtu iespējams mantošanas procesā automatizēt, šobrīd tiek veiktas manuāli un attiecīgi arī izmaksas ir kā par manuāli veiktām darbībām.

Saeimas Juridiskā komisija ir konstatējusi, ka nebūtu jāpieņem atsevišķs likums par RailBaltica proejktam nepieciešamajiem īpašumiem, ja vairākos gadījumos, laicīgi būtu ierosinātas mantojuma lietas, kuru rezultātā RailBaltica projektam nepieciešamais nekustamais īpašums jau būtu atzīts par bezmantinieka mantu, tātad tādu, kas piekrīt valstij.
 

Valsts ieņēmumu dienests uzskaita valstij piekritīgos bezīpašnieka nekustamos īpašumus, kā arī uzskaita valstij piekritīgos bezmantinieka nekustamos īpašumus, nodrošinot to laicīgu atzīšanu par bezmantinieka nekustamo īpašumu šādā kārtībā:                   1.Uzņēmumu reģistrs dienā, kad kļūst neapstrīdams Uzņēmumu reģistra lēmums par juridiskās personas izslēgšanu no Uzņēmumu reģistra vestajiem reģistriem, ja izslēgtajai juridiskajai personai ir nostiprinātas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu Zemesgrāmatā, elektroniski nosūta nostiprinājuma lūgumu Zemesgrāmatai, atbilstoši Civillikuma 417.pantam, kā arī informē Valsts ieņēmumu dienestu, kurš ņem attiecīgo nekustamo īpašumu valsts uzskaitē.       2. Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas pārzinis ne retāk kā reizi mēnesī izgūst no Fizisko personu reģistra  ziņas par to personu nāves fakta reģistrāciju, kurām ir nostiprinātas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu Zemesgrāmatā, veicot attiecīgu atzīmi Zemesgrāmatas nodalījumos. 3. Ja ____________ mēnešu laikā no personas, kurai ir nostiprinātas īpašuma tiesības Zemesgrāmatā, nāves fakta reģistrācijas Fizisko personu reģistrā nav reģistrēta mantojuma lieta Matojumu reģistrā (ziņas izgūstot elektroniski), Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas pārzinis nosūta Notāru padomei elektronisku informāciju par mirušo personu un tai nostiprinātajām īpašuma tiesībām Zemesgrāmatā. Notāru padome reģistrē mantojuma lietu un nodod notāram mantojuma atklāšanās izsludināšanai, kā arī elektroniski nosūta informāciju par mantojuma lietu Valsts ieņēmumu dienestam un pašvaldībai. 4. Ja nekustamo īpašumu vai tā daļu neviens nemanto, notārs attiecīgos dokumentus (lēmumus, aktus,u.c) par bezmantinieka mantu, kuri kļuvuši neapstrīdami, elektroniski nosūta  Valsts ieņēmumu dienestam un pašvaldībai. 5.Valsts ieņēmumu dienests ne vēlāk kā mēneša laikā elektroniski nosūta nostiprinājuma lūgumu Zemesgrāmatai par valstij piekritīgajiem nekustamajiem īpašumiem un ņem attiecīgo nekustamo īpašumu valsts finanšu uzskaitē.                                                                                                                                                   

Ņemot vērā iebildumu par nepieciešamību papildināt noteikumu projektu ar punktiem, kas nodrošinās valstij piekritīgo nekustamo īpašumu, laicīgu uzskaiti, kas izteikti iepriekšējā iebildumā, nepieciešams precizēt šo punktu, no tā izslēdzot 'darbību uzsākšanas' momentu ar nekustamajiem īpašumiem, jo darbības ar valstij piekritīgajiem nekustamajiem īpašumiem ir jāuzsāk tiklīdz Valsts ieņēmumu dienests saņems informāciju par valstij piekritīgajiem bezīpašnieka nekustamajiem īpašumiem no Uzņēmumu reģitra un valstij piekritīgajiem bezmantinieka nekustamajiem īpašumiem no attiecīgā notāra.

Institūcija veic darbības ar valstij piekritīgo mantu pēc tam, kad valsts pārvaldes iestādes, pašvaldības vai amatpersonas lēmums, zvērināta notāra akts vai tiesas nolēmums par attiecīgās mantas konfiscēšanu, atzīšanu par bezmantinieka mantu vai bezīpašnieka mantu (turpmāk – lēmums) kļuvis pieejams un izpildāms. Valsts ieņēmumu dienests uzskaita un veic tālākās darbības ar valstij piekritīgajiem nekustamajiem īpašumiem uzreiz pēc attiecīgas informācijas saņemšanas.

 

Nepieciešams precizēt 6.2.punkta redakciju, norādot kāda fakta konstatēšana veicama.
 

6.2. par nekustamā īpašuma pārņemšanu noformē nekustamā īpašuma pārņemšanas fakta konstatācijas aktu, kurā norāda:
6.2.1. īpašuma adresi, kadastra numuru;
6.2.2. īpašuma faktisko stāvokli nodošanas brīdī;
6.2.3. uz īpašumu pieteiktos zināmos prasījumus un saistības.

Pašvaldībai nav iespējams ievērot 15 darba dienu termiņu, jo Pašvaldību likuma 10.panta pirmās daļas 16.punkts paredz ekskluzīvu pašvaldības domes tiesību lemt par nekustamā īpašuma iegūšanu, savukārt domes sēdes atbilstoši Pašvaldību likuma 28.panta pirmajai daļai sasauc ne retāk kā reizi mēnesī, līdz ar to 15 darba dienās ne vienmēr pašvaldības dome varēs pieņemt atbilstošu lēmumu. Turklāt nepieciešams paredzēt laiku arī nekustamā īpašuma pārņemšanas izvērtējuma veikšanai, kā arī domes lēmuma sagatavošanas un izskatīšanas procedūrai. Ierosinām attiecībā uz pašvaldībām lēmuma pieņemšanai noteikt termiņu ne mazāku kā 45 (četrdesmit piecas) dienas. Šādu termiņu nosaka arī citi normatīvie akti, piemēram Azartspēļu likumā noteiktās atļaujas saņemšanai pašvaldībā.

11. Valstij piekritīgā nekustamā īpašuma pārņēmēja pamatotu atteikumu pārņemt valstij piekritīgo nekustamo īpašumu nosūta Valsts ieņēmumu dienestam ne vēlāk kā 45 (četrdesmit piecu) dienu laikā no Valsts ieņēmumu dienesta uzaicinājuma nosūtīšanas dienas. Zemkopības ministrija attiecībā par meža zemi nevar atteikties pieņemt nekustamo īpašumu, ja nekustamajam īpašumam ir atsavināšanas ierobežojums.

Noteikumu pirmais punkts ietver norādi, ka noteikumos nosakāma kārtība “kādā veicama valstij piekritīgās mantas pārņemšana, glabāšana, uzskaite, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts un pašvaldību budžetā”, taču noteikumos netiek noteikta paredzētā kārtība. Noteikumu 5.1.sadaļu nepieciešams papildināt ar normu, kas nosaka pašvaldības tiesības iegūtos līdzekļus no pašvaldībai nodotās kustamās mantas realizācijas ieskaitīt pašvaldības budžetā.
Papildus lūdzam ņemt vērā, ka pašvaldību budžetos nav paredzēti līdzekļi šīs uzliekamās funkcijas īstenošanai, proti, pašvaldībai būs radīsies izdevumi, kas saistīti ar dzīvās kustamās mantas uzturēšanu dzīvnieku patversmē un gadījumos, kad dzīvās kustamās mantas realizācijas izmaksas nesedz tās uzturēšanu līdz atsavināšanai, valstij būtu jākompensē pašvaldībai radītie izdevumi atbilstoši Pašvaldību likuma 4.panta piektajai daļai.
 

Papildināt noteikumu 17.punktu, izsakot šādā redakcijā:
17. Valstij piekritīgo kustamo mantu un bezķermeniskas lietas institūcija realizē fiziskām un juridiskām personām par augstāko piedāvāto cenu, nodrošinot atklātumu, pieejamību un uzticamību, saņemtos līdzekļus ieskaitot tās Institūcijas budžetā, kura veic realizāciju.
17.1. Gadījumā, ja ieņēmumi, ko pašvaldība ieguvusi no kustamās mantas atsavināšanas, nesedz kustamās mantas uzglabāšanas, uzturēšanas, iznīcināšanas izmaksas, tie tiek  kompensēti pašvaldībai no valsts budžeta līdzekļiem.
 

Noteikumu 28.3.apakšpunktā noteiktais par pašvaldības teritorijā esošām inženierbūvēm ir norādāms citā nodaļā, jo inženierbūves nav kustamā manta.
 

-

Ievērojot Noteikumu 3.2.apakšpunkta redakciju, LPS lūdz iekļaut Noteikumu anotācijā finansējuma avota skaidrojumu par dzīvās kustamās mantas glabāšanas nodrošināšanu.

-

Noteikumu 28.3.apakšpunkta kontekstā jāmin, ka savulaik valsts ir atteikusies no dažādiem īpašumiem (tilti, caurtekas, pat ceļa posmi, piem., polderu teritorijās, kas jālieto ikdienā), līdz ar ko rodas jautājums par to  sakārtošanu pirms nodošanas attiecīgajai pašvaldībai? LPS aicina papildināt Noteikumu anotāciju ar komentāru par finansēšanas avotu šādiem pārņemtajiem īpašumiem.

-