Atzinums

Projekta ID
24-TA-521
Atzinuma sniedzējs
"Bauskas mednieku un makšķernieku biedrība"
Atzinums iesniegts
22.10.2024.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots

Iebildumi / Priekšlikumi

Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu projekts
32.3. ūdensteces tīrīšanu uzsāk un veic virzienā pret straumi;
Iebildums
- Šī prasība ne ar ko nav pamatota, jo ja dara tā kā te rakstīts, tad upes straume paceltos netīrumus nepārtraukti uznes virsū jau iztīrītam grunts surbstrātam un jēgas tam darbam nav nekādas. Tīrīšanas jēga un mērķis jau ir attīrīt piesārņotās vietas no sanesumiem, bet tīrot pret straumi neizbēgami daļa nosēdumu, bet stipras straumes gadījumā, praktiski lielākā sedimentu masa tiek noskalota un agregāta kausā paliek tikai minerālā gruns. Zivju nārsta laukumiem jābūt tīriem no šim sekundāriem sanesumiem!
Piedāvātā redakcija
Noņemt šo punktu
2.
Noteikumu projekts
32.4. ūdensaugus vispirms pļauj vietās, kur pastiprināti veidojas dūņu slānis, kā arī smilšainās seklūdens vietās, kurām raksturīga pastiprināta aizaugšana;
Iebildums
- Prasībai nav nekāda pamatojuma! Realitātē darbus veic visā izraudzītā teritorijā PĒC KĀRTAS, neapbraucot tukšgaitā kaut kādus laukumus un teritorijas.
 
Piedāvātā redakcija
Noņemt šo punktu
3.
Noteikumu projekts
32.8. tīrīšanas darbu laikā neizņem grunti un nepārveido ūdensobjekta gultni un krasta līniju;
Iebildums
Šo prasību NAV IESPĒJAMS ievērot, jo dūņu un citu sedimentu sanesumi nav pilnībā atdalāmi no ūdensteces gultnes minerālās grunts. Tāpat ūdensaugu saknes, ko tīrot gultni jācenšas izņemt pēc iespējas pilnīgāk, lai ierobežotu ataudzi, tīrot tiek izceltas krastā kopā ar kādu daļu no gruntis, kurā tās ieaugušas. Ja atstāj ieaugušās ūdenaugu saknes, tad tīrīšanas darbiem nav jēgas! Nākamgad viss atjaunojas. Arī dārzā usnes, vārpatu un pienenes jāizravē ar visa saknēm, citādi nav darbam jēgas.
Tāpēc, upju tīrīšanas rezultātā, kāda daļa upes gultnes minerālās grunts (smilts, grants, šķembas, akmeņi), tiek izcelta upes krastā. No tā nav nekāds sliktums. Gluži otrādi – labums, jo esošā minerālā grunts nostiprina noskaloto, parasti pārpurvoto upes krastu. Sniedz iespēju pietuvoties ūdens līnijai, kas parasti pirms tīrīšanas nav pieejama. Tie nav nekādi milzīgi apjomi, bet parasti upes krasts šajā konkrētā vietā tiek pacelts vidēji par 10-20 cm. No izceltās grunts, kas ir samaisīta ar dūņām, ūdensaugu saknēm un minerālo grunti, dažu centimetru robežās, līdz metram, izmainās arī krasta līnija. Tas arī nav slikti, jo gar ūdensteces krastu izveidojas nelieliem līkumiem robota līnija, kas uzlabo zivju mazuļu, ūdensaugu un ūdens organismu dzīves apstākļus un to daudzveidību.

Zivju nārsta vietu ierīkošana arī balstās uz principu, ka PĀRVEIDO ŪDENSOBJEKTA GULTNI, kas līdz tam ir nolīdzenājusies ar sanesumu slāni. Kas nav derīgs nārstam. Apzināti tiek veidoti gultnes padziļinājumi un ar oļiem, sķembām un izskalotu granti pildīti nārsta laukumi.

Tur jau tā ūdensobjektu tīrīšanas jēga, ka rezultātā iegūst daudzveidīgāku vidi līdz tam ļoti eitroficētas un vienveidīgas vides vietā.    
 
Piedāvātā redakcija
Noņemt šo punktu
4.
Noteikumu projekts
32.10. tīrīšanas darbu laikā no ūdensobjekta izņemtos materiālus novieto pagaidu novietojuma vietā ūdensobjekta krastā. Pēc ūdensobjekta tīrīšanas darbu pabeigšanas no virszemes ūdensobjekta izņemtos materiālus no pagaidu novietojuma vietas pārvieto uz pastāvīgu novietojuma, uzglabāšanas vai izmantošanas vietu, lai nepieļautu, ka izņemtie materiāli strauju ūdens līmeņa izmaiņu rezultātā nonāk atpakaļ ūdensobjektā, kā arī novērstu atkārtotu ūdensobjekta piesārņošanu ar viegli noārdāmām organiskām vielām un sedimentu uzkrāšanos;
Iebildums
Šī prasība nav pamatota un ir pretrunā ar reālo situāciju dabā. Ūdensaugu masa, kas izcelta un nostāv krastā kādu laiku, gandrīz pilnībā noplok un paliek tikai ar organiku “sasmērēta” minerālā grunts (smilts, grants, šķembas  un atsevišķi nelieli akmeņi). NAV TEHNISKU IESPĒJU SADALĪT ŠO MASU PA FRAKCIJĀM! Tā ir ar sasmalcinātu un daļēji sadalījušos ūdensaugu masas piedevu samaisīta upes grunts, ko nav kur likt. Neviens negrib tādu masu uz savas zemes, ne ceļiem segums, jo ir organikas piemaisījums, ne arī laukiem, jo klāt ir šķembas un akmeņi. Otrkārt atkārtoti izceļot šo krastā noblietējušos masu ar aptuveno proprciju 1/5 starp organiku un minerālo grunti, tiek vēl vairāk pārveidota sākotnējā krasta līnija, izbraukāta un izdangāta ar iekrāvēja un kravas transporta sliedēm, parasti mitrā krastmala. Atliek vien to vest uz desmitus kiloimetru attālo atkritumu poligonu un deponēt.
 
Pieturoties šai prasībai mēs vēl vairāk pārveidosim vidi, nekā atstājot un nolīdzinot ekskavēto grunti krastmalā.

Izvešana kā minimums dubulto un pat trīskaršo tīrīšanas procesu izmaksas, nerēķinot vēl klāt deponēšanas izmaksas. Tātad par tik reizēm mazāk varēs iztīrīt piesārņotās platības.
 
Piedāvātā redakcija
Noņemt šo punktu
5.
Noteikumu projekts
32.14. ūdenstecē straujteces posma tīrīšanas darbus veic ar rokas darba instrumentiem un aprīkojumu. Tehnikas izmantošana ir pieļaujama, ja netiek radīti krasta zemsedzes bojājumi un krasta erozija;
Iebildums
Nesaprotams un nevajadzīgs iestarpinājums. Ar rokas darba instrumentiem nevar neko paliekošu izdarīt! Praksē pārbaudīts, ka pēc tādiem darbiem nav paliekoša efekta! Vasarā jau pēc pāris nedēļām viss būs kā bija. Metode derīga tikai mazām upītēm un strautiem.
Lielupē, Mūsā un Mēmelē gultnes tīrīšana notiek un ir īstenojama tikai straujteces posmos un tiek veikta ar traktortehniku.
Apsurdākais ka šis punkts ir pretrunā ar 32.10. punktu, kur pieprasa norakt un izbraukāt piekrasti, lai savāktu un izvestu iztīrīto grunti.
Piedāvātā redakcija
Noņemt šo punktu
6.
Noteikumu projekts
32.15. ja ūdensobjekta krastā dabas datu pārvaldības sistēmā ir reģistrēta īpaši aizsargājamas sugas dzīvotne vai īpaši aizsargājams biotops, šajā teritorijā neveido tehnikas un tīrīšanas darbu laikā no ūdensobjekta izņemto materiālu novietni.
Iebildums
Lielupes baseina upēs eitrofikācijas process ir daļēji vai pilnībā iznīcinājis reģistrētās īpaši aizsargājamās sugas dzīvotnes vai īpaši aizsargājams biotopus. Upes gultnes tīrīšana atjauno šīs dzīvotnes un šos biotopus. Arī piekrastē sastopamās biocenozes eitrofikācija nav saudzējusi un lielākā daļā agrāko barības vielām skopo zemsedzi ar sugu daudzveidību ir izstūmuši pārpurvotu vietu augi un vēl sliktāk - invazivie augi, piem. puķu sprigane. Tāpēc gultnes tīrīšana ar iztīrītās masas novietošanu krastā bieži nevis pasliktina, bet dažādo zemsedzi un vairo sugu daudzveidību.
 
Piedāvātā redakcija
Noņemt šo punktu
7.
Noteikumu projekts
33. Padziļinot virszemes ūdensobjektu, ievēro šādas prasības:
Iebildums
Padziļināšanas darbos komentāri ir stipri līdzīgi kā tīrīšanas darbiem, tāpēc neatkārtošos.
 
Piedāvātā redakcija
Noņemt visus punktus, kas sasaucas ar līdzīgiem punktiem pie ūdensibjektu tīrīšanas.
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk