Atzinums

Aicinām Informatīvo ziņojumu papildināt ar izvērtējumu par risku, ka, nododot privatizācijai kaut arī sākotnēji plānoto nelielo daļu no kopējā akciju apmēra, kas sākotnēji nebūs būtisks valsts budžetam, ir risks, ka ilgtermiņā privatizācijai nododamo akciju apmērs var palielināties un tādējādi ir risks zaudēt kontroli pār uzņēmumu stratēģisko virzību, kas var neatgriezeniski ietekmēt tautsaimniecību.

-

Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. pants paredz nosacījumus publiskas personas līdzdalības iegūšanai esošās kapitālsabiedrībās, kā arī to dibināšanai:
1. tiek novērsta tirgus nepilnība;
2. darbības rezultātā tiek radītas preces vai pakalpojumi, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai;
3. tiek pārvaldīti tādi īpašumi, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai.
Ievērojot minētos nosacījumus, aicinām Informatīvo ziņojumu papildināt ar izvērtējumu par to, vai valsts un pašvaldību līdzdarbības pārvērtēšana un mazākuma daļas atsavināšana atbilstu to dibināšanas vai līdzdarbības iegūšanas mērķiem, kā arī izvērtējumu, vai šāds process neapdraudētu un negatīvi neietekmētu sabiedrības intereses vai valsts attīstībai vai drošībai stratēģiski svarīgus īpašumus vai tirgu, vai tādas preces un pakalpojumus, kas kapitālsabiedrību darbību rezultātā tiek radīti un ir stratēģiski svarīgi valsts attīstībai vai drošībai.
Privatizācija var radīt risku, ka kritiskā infrastruktūra var nonākt ārvalstu investoru vai valstiski motivētu uzņēmumu kontrolē, kas var ietekmēt lēmumus nevis sabiedrības, bet peļņas labā.

-

Informatīvā ziņojuma 4. nodaļā, analizējot valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību sākotnējo publisko piedāvājumu, ir norādīts uz risku par peļņas gūšanas prioritāti, kā rezultātā palielināsies attiecīgo pakalpojumu sniedzēju cenas, negatīvi tiks ietekmēta pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem. Savukārt 5.2. sadaļā ir sniegta tikai vispārīga norāde par sociālo atbildību, sociālo ietekmi un kritisko infrastruktūru. Uzskatām, ka sociālo aspektu un sociālās ietekmes analīze ir tikpat būtiska kā finanšu rādītāju un finanšu aspektu analīze un tai jābūt iekļautai šajā informatīvajā ziņojumā tikpat izvērstā veidā.
Ņemot vērā iedzīvotāju sociāli ekonomisko situāciju, ienākumu līmeni un augstos monetārās nabadzības rādītājus, ir jābūt noteiktiem kritērijiem, ka valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību virzīšana publiskajam piedāvājam vai atsavināšanas aizlieguma izmaiņas nedrīkst notikt, ja tiek skarti sociāli un sabiedriski nozīmīgi iedzīvotājiem sniegtie pakalpojumi, valsts kritiskā infrastruktūra, sabiedrībai nozīmīgi resursi. Lūdzam skaidrot un papildināt informatīvā ziņojuma projekta analīzi par to, vai ir izvērtēta situācija, ka šī procesa ietvaros palielināsies pakalpojumu cenas un tiks negatīvi ietekmēta iedzīvotāju iespēja norēķināties par pakalpojumiem vai pakalpojuma pieejamība un notiks parādsaistību pieaugums.

-

Informatīvā ziņojuma 2.3. sadaļā, analizējot iedzīvotāju potenciālu un spēju investēt ilgtermiņā, iztrūkst analīze par iedzīvotāju ienākumiem un spēju veidot uzkrājumus un segt ikdienas izdevumus. Latvijā ir vieni no augstākajiem sociālās atstumtības un materiālās nenodrošinātības rādītājiem starp Eiropas Savienības dalībvalstīm. Iedzīvotāju īpatsvars, kuri naudas trūkuma dēļ nevarēja atļauties segt neparedzētus izdevumus, 2024. gadā veidoja 46,3% no iedzīvotāju kopskaita vecumā virs 16 gadiem. Pēdējo gadu laikā šim rādītājam raksturīga tendence pieaugt (skat. Oficiālās statistikas portālu, rādītājs [NNN190]). 2024. gadā un 2025. gadā finanšu institūciju veiktie pētījumi uzrāda līdzīgas tendences, proti, tikai piektā daļa iedzīvotāju spēj veidot "drošības spilvenu", uzkrājot vismaz trīs mēnešalgas, bet vairāk kā trešdaļa iedzīvotāju ar grūtībām sedz ikdienas tēriņus. 15,3% darba ņēmēju 2024. gadā mēneša bruto darba ienākumi bija minimālās mēneša darba algas vai zemākā apmērā. 
Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzam papildināt informatīvā ziņojuma projektu ar analīzi, kādā veidā piedāvātie risinājumi ietekmēs ienākumu nevienlīdzību, cik lielā mērā un kāda iedzīvotāju daļa var/ spēj veidot ieguldījumus, kāda būs piedāvātā risinājuma par iedzīvotāju ienākuma nodokļa izmaiņām potenciālā sociālā ietekme (reālais aptvertais iedzīvotāju īpatsvars) un cik lielā mērā tas spēs radīt motivāciju investēt.

-