Atzinums

Likumprojekta "Grozījumi Invaliditātes likumā" (turpmāk – projekts) 4. pantā ietvertais Invaliditātes likuma 8. panta trešās daļas pirmais teikums noteic, ka invaliditāti personai nosaka ar dienu, kad tā iesniegusi dokumentus Valsts komisijā. Projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (turpmāk – anotācija) norādīts, ka ar šo normu saprotams, ka invaliditāte tiks noteikta nevis ar dienu, kad ir iesniegts iesniegums, ko paredz šobrīd spēkā esošā Invaliditātes likuma 8. panta trešā daļa, bet gan ar visu iesniegumam pievienojamo dokumentu iesniegšanas dienu, jo personas ne vienmēr iesniedz invaliditātes noteikšanai nepieciešamos dokumentos. Savukārt attiecībā uz projekta 4. pantā ietvertajā Invaliditātes likuma 8. panta trešās daļas otrajā teikumā minētajām personām ir paredzēts, ka invaliditāti noteiks ar iesnieguma iesniegšanas dienu ārvalsts kompetentajā iestādē. No minētā izriet, ka personas, kas vērsīsies Valsts komisijā, lai tām tiktu noteikta invaliditāte, būs nelabvēlīgākā situācijā, nekā personas, kas vērsīsies ārvalsts kompetentajā iestādē. Vienlaikus ir iespējamas situācijas, ka personas, vēršoties ārvalsts kompetentajā iestādē, arī neiesniedz visus nepieciešamos dokumentus. Ņemot vērā minēto, secināms, ka projekta 4. pantā ietvertajā Invaliditātes likuma 8. panta trešajā daļā ietverts nevienlīdzīgs regulējums. Vienlaikus ņemams vērā, ka visu dokumentu iesniegšanas brīdis ir neprognozējams datums. Invaliditātes likuma 5. panta pirmā daļa paredz, ka invaliditāte ir ilgstošs vai nepārejošs ļoti smagas, smagas vai mērenas pakāpes funkcionēšanas ierobežojums, kas ietekmē personas garīgās vai fiziskās spējas, darbspējas, pašaprūpi un iekļaušanos sabiedrībā. Ņemot vērā minēto, var būt situācijas, kad personas savas invaliditātes dēļ nav spējīgas iesniegt visus nepieciešamos dokumentus vienlaicīgi ar iesniegumu. Vienlaikus no šāda regulējuma izriet, ka no invaliditātes noteikšanas izrietošos labumus personas saņems vēlāk, kas var papildus ietekmēt personas stāvokli. Ievērojot minēto, lūdzam papildināt anotāciju ar projekta 4. pantā ietvertā Invaliditātes likuma 8. panta trešās daļas pirmā teikuma samērīguma izvērtējumu, kā arī izvērtēt, vai tajā ietvertais regulējums nepārkāpj vienlīdzības principu. Papildus lūdzam izvērtēt nepieciešamību paredzēt pārejas regulējumu attiecībā uz šīs normas piemērošanu, piemēram, nosakot, ka iesniegumus, kas iesniegti līdz šīs normas spēkā stāšanās dienai (2024. gada 1. jūlijam) izskata atbilstoši regulējumam, kas bija spēkā iesnieguma iesniegšanas dienas, tādējādi paredzot, ka personām, kas iesniegumus iesniegs līdz 2024. gada 1. jūlijam, invaliditāte tiks noteikta ar iesnieguma iesniegšanas dienu, nevis dokumentu iesniegšanas dienu. Vēršam uzmanību uz to, ka konkrētais regulējums paredz nelabvēlīgāku regulējumu attiecībā pret šobrīd spēkā esošo regulējumu, tādējādi ir nepieciešams ievērot personu tiesisko paļāvību, nosakot saprātīgu pārejas regulējumu.

-

Projekta 4. pantā ietvertajā Invaliditātes likuma 8. panta 3.¹ un 3.² daļā paredzēts noteikt atšķirīgu regulējumu atkārtotas invaliditātes ekspertīzes gadījumā atkarībā no tā, vai persona iesniegusi iesniegumu mazāk nekā divus mēnešus pirms invaliditātes termiņa beigām vai vairāk nekā divus mēnešus pirms invaliditātes termiņa beigām. Ja persona iesniegumu iesniegs divus mēnešus pirms invaliditātes termiņa beigām, un personas stāvoklis būs uzlabojies, personai jauno invaliditāti noteiks ar nākamo dienu pēc iepriekšējās invaliditātes termiņa beigām. Savukārt, ja persona iesniegumu iesniegs divus mēnešus un divas dienas pirms invaliditātes termiņa beigām, un personas stāvoklis būs uzlabojies, personai jauno invaliditāti noteiks ar administratīvā akta izdošanas dienu. Anotācijā ir skaidrots, ka "ir nepieciešams regulējums, kas būtu kā izņēmums no Invaliditātes likuma 8. panta trešajā daļā ietvertā vispārējā regulējuma, un jauno invaliditāti šādā situācijā noteiktu nevis no iesnieguma iesniegšanas dienas, bet no nākamās dienas, kas seko pēc iepriekšējā invaliditātes termiņa beigām, jo savlaicīgi iesniedzot iesniegumu Valsts komisijā, termiņa tecējums jaunajai invaliditātei ikreiz sākas no iesnieguma iesniegšanas dienas, un līdz galam netiek izmantotas tiesības, kas izrietēja no iepriekšējā invaliditātes lēmuma." Vienlaikus anotācijā ir norādīts, ka attiecībā uz gadījumiem, kad iesniegums ir iesniegts vairāk nekā divus mēnešus pirms invaliditātes termiņa beigām, "nebūtu saprātīgi invaliditāti noteikt nedz no iesnieguma iesniegšanas dienas, nedz arī ar nākamo dienu, kas seko iepriekš noteiktā invaliditātes termiņa beigu datumam". Vēršam uzmanību uz to, ka no anotācijas neizriet, kāpēc personām, kuras iesniegumu iesniedz mazāk nekā divus mēnešus pirms invaliditātes termiņa beigām, ir pieļaujams izmantot savas labvēlīgākās tiesības, ja invaliditātes pakāpe pēc atkārtotas ekspertīzes tiks samazināta, taču personām, kas būs tādā pašā situācijā, bet iesniegumu būs iesniegušas vairāk nekā divus mēnešus pirms invaliditātes termiņa beigām savas labvēlīgākās tiesības ļaut izmantot vairs nav saprātīgi. Ņemot vērā minēto, lūdzam papildināt anotāciju ar projekta 4. pantā ietvertās Invaliditātes likuma 8. panta 3.¹ un 3.² daļas atbilstības vienlīdzības principam izvērtējumu, kā arī izvērtēt šāda regulējuma samērīgumu. Papildus lūdzam izvērtēt nepieciešamību paredzēt pārejas regulējumu attiecībā uz šo normu piemērošanu, piemēram, nosakot, ka iesniegumus, kas iesniegti līdz šo normu spēkā stāšanās dienai (2024. gada 1. jūlijam) izskata atbilstoši regulējumam, kas bija spēkā iesnieguma iesniegšanas dienas.

-

Lūdzam papildināt projekta 4. pantā ietverto Invaliditātes likuma 8. panta 3.² daļas 1. punktu ar regulējumu, kas paredz rīcību ar lēmumu par invaliditātes noteikšanu, kas tika pieņemts pirms normā paredzētās atkārtotās invaliditātes ekspertīzes. Ņemot vērā to, ka normā ir paredzēts, ka jaunā invaliditāte tiek noteikta ar jaunā administratīvā akta izdošanas dienu, faktiski var veidoties situācijas, kad spēkā vienlaikus ir gan iepriekš izdotais administratīvais akts, kurā noteiktais invaliditātes termiņš vēl nav beidzies, gan jaunais administratīvais akts, ar kuru invaliditāte noteikta ar tā izdošanas dienu.

-

Lūdzam pārskatīt anotācijas 5. sadaļu, korekti un pilnībā atspoguļojot informāciju par likumprojekta atbilstību starptautiskajām saistībām un Eiropas Savienības tiesību normu ieviešanu.
Vēršam uzmanību, ka:
1) Atbilstoši likumprojekta 4. panta redakcijai ar to tiek ieviesta Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu. Vienlaicīgi iesakām izvērtēt, vai likumprojektā tiešām nepieciešams ietvert vispārīgu atsauci uz visu regulu kopumā vai arī ir iespējams norādīt atsauci uz konkrētām regulas vienībām.
2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 20. oktobra direktīvas (ES) 2021/1883 par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkā un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 2009/50/EK (turpmāk - Direktīva 2021/1883) 31. panta pirmā punkta 2.daļa pārņemta likumprojekta 6. punktā. Attiecīgi, iesakām to konkrēti norādīts anotācijas 5.4. apakšsadaļas 1. tabulā.
3) Direktīvas 2021/1883 31. panta pirmā punkta 2.daļa neparedz dalībvalstīm rīcības brīvību, bet gan uzdevumu, tiesību normu pārņemšanas gadījumā, konkrētajā normatīvajā aktā ietvert  atsauci uz šo Eiropas Savienības direktīvu. Attiecīgi iesakām precizēt anotācijas 5.4. apakšsadaļas 1. tabulas rīcības brīvības sadaļu.
4) Anotācijas 5.4. apakšsadaļas 1. tabulas "B" ailēs nekorekti norādītas likumprojekta vienības. Proti, likumprojektā nav 7. panta.
5) No Direktīvas 2021/1883 16. panta pirmās daļas izriet Eiropas Savienības zilās kartes turētāju tiesības saņemt, piemēram, tādus pakalpojumus kā izglītība un arodmācības un diplomu, sertifikātu un citu profesionālo kvalifikāciju atzīšanu saskaņā ar attiecīgajām valsts procedūrām. Savukārt Invaliditātes likuma 7. panta 2. daļas 7. punkts nosaka, ka personai, kurai izsniegta termiņuzturēšanās atļauja Latvijas Republikā, ir tiesības uz prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīzi, ja tā ir Eiropas Savienības zilās kartes turētāja un tās pastāvīgā dzīvesvieta termiņuzturēšanās atļaujas derīguma laikā ir Latvijas Republikas teritorijā. Attiecīgi, likumprojekts šķietami nepārņem visu Direktīvas 2021/1883 16. panta 1. daļu. Pamatojoties uz minēto, iesakām izvērtēt un, nepieciešamības gadījumā, veikt vajadzīgos precizējumus anotācijā nolūkā pārliecināties un nodrošināt korektu, pilnīgu Direktīva 2021/1883 16. panta pirmās daļas pārņemšanu un tās atspoguļojumu.

-

Lūdzam atsauces uz Eiropas Savienības tiesību aktiem noformēt atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumiem Nr. 108 „Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” 4. nodaļai. Atsaucē uz Eiropas Savienības tiesību aktu norādot šādu informāciju: institūcija (Komisija, Padome, Eiropas Parlaments), kas izdevusi attiecīgo tiesību aktu; tiesību akta pieņemšanas datums; veids (regula, direktīva, lēmums); numurs un nosaukums atbilstoši tiesību akta nosaukumam latviešu valodā EUR-Lex datu bāzē.
Lūdzam ievērot juridiskās tehnikas prasības arī attiecībā uz to, ka, nepieciešamības gadījumā, saīsinājumu piesaka pirmajā vietā juridiskajā tekstā, kur lietots attiecīgais normatīvā akta nosaukums, tādā veidā izvairoties no vispārinātām atsaucēm uz normatīvajiem aktiem, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (turpmāk - Regula 883/2004).

-