Atzinums

Iekšlietu ministrija ir konstatējusi nepieciešamību rosināt attiecīgu grozījumu izdarīšanu Pacientu tiesību likumā saistībā ar tiesībām
Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centram un valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Iekšlietu ministrijas poliklīnika" apstrādāt pacienta datus atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei. Lai veicinātu normatīvo aktu projektu skaita samazināšanu, lūdzam apsvērt iespēju iekļaut projektā arī šādus papildus grozījumus. Nepieciešamo informāciju tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumam (anotācijai) nosūtīsim elektroniski projekta izstrādes sagatavotājam. 

Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma (turpmāk – Atlīdzības likums) 19. pantā paredzēta pabalstu izmaksa amatpersonām (darbiniekiem) ievainojuma, sakropļojuma vai citāda veselības bojājuma gadījumā.
Ministru kabineta 2010. gada 21. jūnija noteikumu Nr. 565 „Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku sociālajām garantijām” (turpmāk – noteikumi Nr. 565) 7.1 un 22.8. apakšpunkts nosaka, ka lēmumu par nelaimes gadījuma pabalsta piešķiršanu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm pieņem Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centrs.
Atlīdzības likuma 39.panta pirmajā un otrajā daļā ir noteiktas personu grupas, kurām ir tiesības saņemt apmaksātu veselības aprūpi.
Ministru kabineta 2010. gada 21. jūnija noteikumi Nr.569 “Kārtība, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi saņem apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus” (turpmāk – noteikumi Nr.569) un Ministru kabineta 2014. gada 11. februāra noteikumi Nr. 93 "Kārtība, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi, kura atvaļināta no dienesta sakarā ar noteiktajām prasībām neatbilstošu veselības stāvokli, saņem apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus" (turpmāk – noteikumi Nr.93) nosaka, ka lēmumus attiecībā uz Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālo dienesta pakāpi un šo dienestu atvaļinātām amatpersonām saistībā ar veselības aprūpes pakalpojumu apmaksu un izdevumu kompensāciju pieņem un šo pakalpojumu apmaksu veic Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centrs.
Iepriekš minēto lēmumu pieņemšanas procesā nepieciešams apstrādāt fizisko personu datus, tostarp veselības datus, līdz ar to Pacientu tiesību likuma 10.panta piektā daļa ir papildināma ar 22. punktu, kas nosaka tiesības Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centram saņemt informāciju par pacientu lēmuma pieņemšanai par nelaimes gadījuma pabalsta piešķiršanu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm un lēmuma pieņemšanai par veselības aprūpes pakalpojumu apmaksu un izdevumu kompensāciju Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm un atvaļinātām amatpersonām.
Vienlaikus vēlamies arī rosināt projektā ietvert grozījumu par Pacientu tiesību likuma 10.panta piektās daļas 12.apakšpunkta izteikšanu jaunā redakcijā, kas paplašinātu  Iekšlietu ministrijas Centrālajai medicīniskās ekspertīzes komisijas (turpmāk - Komisija) tiesības pieprasīt informāciju par personas veselības stāvokli. Pacientu tiesību aizsardzības likuma 10.panta piektās daļas 12.apakšpunkts spēkā esošajā redakcijā paredz Komisijas tiesības pieprasīt un ar ārstniecības iestādes vadītāja atļauju saņemt informāciju no ārstniecības iestādēm, lai  izvērtētu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi vai tās amata kandidāta veselības stāvokļa atbilstību dienestam.
Saskaņā ar noteikumu Nr. 565 10.punktu Komisija nosaka nelaimes gadījumā gūtā veselības bojājuma smaguma pakāpi amatpersonai (darbiniekam), izņemot valsts drošības iestādes amatpersonu, pamatojoties uz institūcijas nosūtījumu, kā arī amatpersonas (darbinieka) iesniegtajiem ārstniecības iestāžu medicīniskās dokumentācijas izrakstiem par nelaimes gadījumā gūtā veselības bojājuma ārstēšanu. Līdzīga komisijas kompetence ir noteikta arī minēto noteikumu 22.6 apakšpunktā. Praksē amatpersonas mēdz iesniegt nepilnīgu informāciju, kas liedz novērtēt situāciju kopumā, bet Pacientu tiesību aizsardzības likuma 10.panta piektās daļas 12.apakšpunkta spēkā esošā redakcija liedz Komisijai pieprasīt un saņemt nepieciešamo informāciju no ārstniecības iestādes ar mērķi novērtēt nelaimes gadījumā gūto veselības traucējumu smaguma pakāpi.
Vienlaikus, ievērojot to, ka paplašinās veselības informācijas sistēmā ārstniecības iestāžu ievietotais datu apjoms, samazinās personai izsniedzamā informācija, piemēram, stacionāru izraksti, izmeklējumu apraksti u.c. Savukārt vizuālās diagnostikas izmeklējumi (piemēram, rentgena uzņēmumi) tiek ievietoti tikai veselības informācijas sistēmā, bet komisijas ārstam - speciālistam, lai novērtētu traumu,nepieciešams tos vizuāli redzēt.  Tādējādi personai objektīvi var nebūt informācija, kas iesniedzama  Komisijai, savukārt Komisijas rīcībā var nebūt informācija par ārstniecības iestādi, kurā vērsties ar informācijas pieprasījumu. Šobrīd praksē Komisija lūdz amatpersonas (vai kandidāta) ģimenes ārstam sniegt informāciju par personas ārstniecības vēsturi, un pēc tās saņemšanas lūdz papildus informāciju attiecīgajai ārstniecības iestādei.  Šādi informācijas ieguvē tiek iesaistīti gan ģimenes ārsti, gan stacionāri, lai gan šī informācija ir pieejama vienotā sistēmā. Jāņem vērā, ka Komisijas ārstiem kā ārstniecības personām ir nodrošināta pieeja veselības informācijas sistēmai, kā arī valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Iekšlietu ministrijas poliklīnika", kuras struktūrvienība ir Komisija,  arī ir sistēmas lietotājs, taču pašreizējais Pacientu tiesību likuma regulējums nepieļauj Komisijas ārstiem sistēmas izmantošanu komisijas uzdevumiem.  Līdz ar to Iekšlietu ministrijas ieskatā Pacientu tiesību likuma 10. panta 5.² daļa ir papildināma ar 13. apakšpunktu, kas paredzētu tiesības Komisijai tiesības apstrādāt veselības informācijas sistēmā uzkrāto informāciju par pacientu, ievērojot normatīvajos aktos par veselības informācijas sistēmā apstrādājamiem datiem noteikto kārtību un apjomu, lai izvērtētu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi vai tās amata kandidāta veselības stāvokļa atbilstību dienestam, kā arī noteiktu amatpersonas nelaimes gadījumā gūto veselības bojājumu smaguma pakāpi.


Piedāvātās redakcijas:
"1. Izteikt 10.panta piektās daļas 12.apakšpunktu šādā redakcijā:
"12) Iekšlietu ministrijas Centrālajai medicīniskās ekspertīzes komisijai — lai izvērtētu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi vai tās amata kandidāta veselības stāvokļa atbilstību dienestam, kā arī lai noteiktu personas, kura nosūtīta uz Iekšlietu ministrijas Centrālajai medicīniskās ekspertīzes komisiju, nelaimes gadījumā gūtā veselības traucējuma smaguma pakāpi.";
2. Papildināt 10.panta piekto daļu ar 22. punktu šādā redakcijā:
“22) Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centram – lēmuma pieņemšanai par nelaimes gadījuma pabalsta piešķiršanu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi un lēmuma pieņemšanai par veselības aprūpes pakalpojumu apmaksu un izdevumu kompensāciju Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi un atvaļinātai amatpersonai.”;
"3. Papildināt 10.panta 5.² daļu ar 13.apakšpunktu šādā redakcijā:
"13.Iekšlietu ministrijas Centrālā medicīniskās ekspertīzes komisija - Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi vai tās amata kandidāta veselības stāvokļa atbilstības dienestam izvērtēšanai, kā arī lai noteiktu personas nelaimes gadījumā gūto veselības bojājumu smaguma pakāpi.".



 

-