Atzinums

Likumprojekta 1. panta 10. punktā iekļautā termina “radošais darbs” definīcija ir identiska spēkā esošajam regulējumam (sk. likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 1. panta 7. punktu). Parasti termina “radošais darbs” saturu tulko kopsakarā ar Autortiesību likumu, tostarp, izvērtējot, vai radošā darba rezultātā tiek radīts ar autortiesībām aizsargāts darbs vai tā izpildījums, taču Autortiesību likumā nav ietverts ne termina “autoratlīdzība”, ne termina “honorārs” skaidrojums. Autortiesību likumā, paredzot pienākumu nodrošināt samaksu autoriem vai izpildītājiem, tiek izmantots termins “atlīdzība” (sk., piemēram, Autortiesību likuma 15. panta ceturto daļu, 45.¹ pantu, 48. panta sesto un septīto daļu). Līdz ar to lūdzam Likumprojekta 1. panta 10. punktā terminus “autoratlīdzība” un “honorārs” aizstāt ar terminu “atlīdzība”.
 

-

Likumprojekta 1. panta 12. punkts nosaka, ka turpmāk par valsts pārvaldē nodarbināto tiks uzskatīts publisks personas institūcijā nodarbināta fiziska persona vai fiziska persona, kura pilda likumā noteiktajā kārtībā privātpersonai deleģētos vai ar pilnvarojumu nodotos valsts pārvaldes uzdevumus. Ņemot vērā minēto, lūdzam skaidrot anotācijā, vai Likumprojekta 1. panta 12. punktā ar jēdzienu “fiziskā persona, kura pilda likumā noteiktajā kārtībā privātpersonai deleģētos vai ar pilnvarojumu nodotos valsts pārvaldes uzdevumus” ir domāta privāto tiesību juridiskās personas (biedrības, nodibinājuma, kapitālsabiedrības) valdes loceklis vai jebkura attiecīgajā biedrībā, nodibinājumā vai kapitālsabiedrībā nodarbinātā fiziskā persona, kas ir iesaistīta likumā noteiktajā kārtībā tai deleģēto vai ar pilnvarojumu nodoto valsts pārvaldes uzdevumu pildīšanā.
 

-

Lūdzam skaidrot, kā turpmāk tiks regulēti ziedojumu pieņemšanas ierobežojumi un ziedojumu pieņemšanas izņēmumu gadījumi, ņemot vērā, ka šobrīd spēkā esošā likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 14. pantā ir noteikti ziedojumu pieņemšanas ierobežojumi un gadījumi, kad ziedojuma pieņemšanas ierobežojumi neattiecas. Būtiski ir izprast, vai Likumprojekta regulējums neierobežos vienu no muzeju pamatdarbībām – komplektēt muzeja krājumu, slēdzot dāvinājuma (ziedojuma) līgumus par priekšmetu pieņemšanu krājumā. Saskaņā ar Muzeju likuma 7. panta otro daļu viena no muzeja pamatfunkcijām ir muzeja krājuma komplektēšana, dokumentēšana, saglabāšana un pieejamības nodrošināšana. Muzeju likuma 10. panta pirmās daļas 5. punkts nosaka, ka muzejam ir tiesības slēgt civiltiesiskus darījumus, lai sekmētu muzeja krājuma papildināšanu, izpēti, kā arī citus darījumus, kas nepieciešami muzeja darbības nodrošināšanai. Ministru kabineta 2006. gada 21. novembra noteikumu Nr. 956 "Noteikumi par Nacionālo muzeju krājumu” 27.1. apakšpunkts nosaka, ka muzeji Nacionālo muzeju krājumu papildina ar dāvinājumiem un pirkumiem. Ņemot vērā to, ka muzeji saņēma aizrādījumus par likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbā” pārkāpumiem attiecībā uz priekšmetu kā dāvinājumu pieņemšanu muzeja krājumā, ar likumu “Grozījumi Muzeju likumā”, kas stājās spēka 2021. gada 14. aprīlī, ir veikti grozījumi Muzeju likumā, papildinot Muzeju likuma 10. pantu ar 3.¹ daļu, kas nosaka, ka uz muzejiem neattiecas likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 14. pantā noteiktie ziedojumu pieņemšanas ierobežojumi.

-

Attiecībā uz anotācijā iekļauto aprakstu par termina "radošais darbs" saturu, vēršam uzmanību, ka Autortiesību likuma 4. pantā ietverts piemērveida autortiesību objektu (ar autortiesībām aizsargātu darbu) uzskaitījums. Tādējādi atsauce uz Autortiesību likuma 4. panta 1. punktu apraksta piektajā rindkopā nav korekta, jo šajā Autortiesību likuma punktā norādīts, ka autortiesību objekti var būt literāri darbi, kamēr attiecīgajā rindkopā aprakstīta arī muzikālu darbu radīšana. Turklāt, lai kādu darbu atzītu par autortiesību objektu, būtiska ir tā atbilstība ar autortiesībām aizsargāta darba pazīmēm, nevis Autortiesību likuma 4. pantam kā tādam.
Augstākās tiesas Senāts savā 2024. gada 26. jūlija spriedumā Nr. SKA-82/2024 (pieejams: https://at.gov.lv/lv/tiesu-prakse/judikaturas-nolemumu-arhivs/administrativo-lietu-departaments/hronologiska-seciba?lawfilter=0&year=2024) ir atzinis, ka, izvērtējot, vai objekts atzīstams par autortiesību objektu, pārbaudāms, pirmkārt, vai to ir radījusi fiziskā persona un, otrkārt, vai darbs ir šīs personas radošās darbības jeb jaunrades rezultāts.
Līdz ar to lūdzam piekto rindkopu izteikt šādā redakcijā:
“Augstākās tiesas Senāts savā 2024. gada 26. jūlija spriedumā Nr. SKA-82/2024 (pieejams: https://at.gov.lv/lv/tiesu-prakse/judikaturas-nolemumu-arhivs/administrativo-lietu-departaments/hronologiska-seciba?lawfilter=0&year=2024) ir atzinis, ka, izvērtējot, vai objekts atzīstams par autortiesību objektu, pārbaudāms, pirmkārt, vai to ir radījusi fiziskā persona un, otrkārt, vai darbs ir šīs personas radošās darbības jeb jaunrades rezultāts.
Tādējādi komponēšana, aranžēšana, instrumentēšana, lekciju sagatavošana, kuras rezultātā tiek radīts mācību kurss, varētu tikt uzskatīta par radošo darbu, ja tā atbilst ar autortiesībām aizsargāta darba pazīmēm, tomēr katrs gadījums ir vērtējams individuāli.”
Tāpat uzskatām, ka sestajā (pēdējā) rindkopā ietvertais teksts atkārto iepriekš norādīto, līdz ar to šī rindkopa būtu izslēdzama.

-

Attiecībā uz anotācijā iekļauto aprakstu par termina "radošais darbs" saturu, vēršam uzmanību, ka Kultūras ministrijas ieskatā "radošo darbu" veic  ne tikai autori, radot ar autortiesībām aizsargātus darbus, bet arī šo darbu izpildītāji. Līdz ar to lūdzam papildināt anotācijas aprakstu ar zemāk norādīto tekstu:
"Vienlaikus Autortiesību likums aizsargā arī autordarbu izpildītāju tiesības. Atbilstoši Autortiesību likuma 1. panta 10. punktam "izpildītājs" ir aktieris, dziedātājs, mūziķis, dejotājs vai cita persona, kura atveido lomu, lasa, dzied, atskaņo vai kādā citādā veidā izpilda literāru vai mākslas darbu vai folkloras sacerējumu, sniedz estrādes, cirka vai leļļu priekšnesumu. Izpildītāji parasti ir radošas personas (piemēram, muzikāla darba izpildīšana prasa gan izpildītāja talantu un tehnikas apgūšanu, gan interpretācijas spēju un radošumu). Par to liecina arī izpildītāju atzīšana par "radošām personām" Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likumā (sk. likuma 12. panta pirmo daļu). Tādējādi radošo darbu likumprojekta izpratnē veic gan autori, radot ar autortiesībām aizsargātus darbus, gan šo darbu izpildītāji."

-