Atzinums

Audžuģimes, kā ģimeniskai videi pietuvināts pakalpojums, Latvijā tiek īstenots jau vairāk 20.gadus. Šajā laikā tas ir sevi pierādījis, kā būtisks instruments bērnu tiesību aizsardzībā un kā alternatīva institucionālajai aprūpei. Šobrīd audžuģimeņu skaits dažādu iemeslu dēļ samazinās, un jaunie grozījumi MK noteikumos nerisinās pamatproblēmas, kas apdraud audžuģimeņu sistēmas ilgtspēju, tai pat laikā palielinot bērnu skaitu institūcijās. Bērnu aprūpe audžuģimenē, kur bērns aug ģimenei pietuvinātā vidē, kas atbilsts starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem, šobrīd izmaksā valstij būtiski mazāk, salīdzinot ar institucionālo aprūpi, kur izmaksas uz vienu bērnu svārstās aptuveni 2000 līdz pat 4000 EUR mēnesī. 
Audžuģimenes sniegtais pakalpojums bērnu, kuri palikuši bez vecāku gādības, aprūpē ir vairāk pielīdzināms plānotajām izmaksām pirmsadopcijas aprūpei, nekā sava bērna kopšanai vai aizbildnībai pār mazbērniem, kas ir CL noteikts pienākums.  
Priekšlikums; atlīdzību par audžuģimeņu pienākumu pildīšanu pielīdzināt valstī noteiktajai minimālajai algai, piemērojot grozījumos noteikto koeficientu par katru nākamo bērnu, kurš ievietots audžugimenes aprūpē. 

Ņemot vērā ierobežoto fiskālo telpu un aizsardzības jomas stiprināšanas prioritāti, atbilstoši Saeimā 2025. gada 4. decembrī pieņemtajam likumam "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam"  šobrīd ir rasta iespēja atlīdzības apmēru noteikt 35% apmērā no ienākumu mediānas un tās apmēru pārrēķināt katru otro gadu.