Atzinums

Saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma 1. panta otrās daļas 18. punktu elektroenerģijas tirgus dalībnieki ir elektroenerģijas ražotāji, tirgotāji, agregatori un galalietotāji, kas darbojas elektroenerģijas tirgū saskaņā ar brīvprātīgas līdzdalības principu. Likumprojekta "Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā" (turpmāk – likumprojekts) 1. pantā paredzēts noteikt, ka elektroenerģijas tirgus dalībnieki ir elektroenerģijas ražotāji, tirgotāji, agregatori un galalietotāji. No minētā izriet, ka likumprojekta 2. pantā ietvertajā Elektroenerģijas tirgus likuma 4. panta otrajā daļā minētais Tīkla kodekss elektroenerģijas nozarē attieksies arī uz galalietotājiem. Lūdzam skaidrot, no kura normatīvā akta izriet Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas tiesības izdot saistošus noteikumus attiecībā uz elektroenerģijas galalietotājiem.

-

Lūdzam likumprojekta anotācijā sīkāk skaidrot un nepieciešamības gadījumā precizēt vai izslēgt likumprojekta 10. pantā izteiktā likuma 13.² panta otro daļu. Tai skaitā lūdzam izvērtēt šajās normās iekļautā regulējuma atbilstību Regulas (ES) 2019/943 35. - 47. pantā noteiktajam. Vēršam uzmanību arī uz to, ka vairākos gadījumos likumprojektā iekļautais regulējums par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas pienākumiem ir neskaidrs un pārprotams.
Piemēram, nav skaidrs, ko ietver pienākums "apstiprināt uz sadarbību balstīto lēmumu pieņemšanas procesu" (panta otrās daļas 2. punkts), ņemot vērā, piemēram, to, ka Regulas (Es) 2019/943 38.pants jau nosaka sadarbība reģionālajos operatīvajos centros principus; regulas 40. pants paredz, ka reģionālie koordinācijas centri paši izstrādā apspriežu procedūru, bet regulatīvā iestādes vajadzības gadījumā tiek iesaistītas, lai nodrošinātu, ka iespējams atrisināt regulatīvos jautājumus, savukārt no regulas 43. panta izriet, ka sadarbības procesu izstrādā un apstiprina reģionālā koordinācijas centra valde
Tāpat nav skaidrs, ko nozīmē pienākums "nodrošināt Baltijas reģionālā koordinācijas centra darbības atbilstību Eiropas Savienības un nacionālajos tiesību aktos noteiktajam, jo īpaši attiecībā uz pārrobežu jautājumiem" (otrās daļas 4. punkts), tai skaitā nav skaidrs, no kurām regulas normām šāds pienākums izriet. 
Lūdzam arī svītrot vai precizēt likumprojekta 10.pantā izteiktā likuma 13.² panta otrās daļas 6. punktu, kas paredz regulatora pienākumu "izdot kopīgus saistošus lēmumus par Baltijas reģionālo koordinācijas centru", ņemot vērā, ka no likumprojekta nav skaidrs ne šādu lēmumu saturiskais tvērums, ne kam tie ir saistoši, ne ar ko kopīgi šie lēmumi tiek pieņemti. 
Aicinām apsvērt iespēju likumprojekta 10. pantā izteikto likuma 13.² panta otro daļu izslēgt kopumā, vai arī formulēt to lakoniski ar atsauci uz attiecīgajām regulas normām, ņemot vērā, ka  Regulas (ES) 2019/943 35. - 47. pants, it īpaši tās 35. pants, jau nosaka reģionālo koordinācijas centru izveides kārtību, tai skaitā reģiona dalībvalstu regulatīvo iestāžu kompetenci šādu centru izveidē.  

-

Administratīvā procesa likuma 16. panta pirmā daļa paredz, ka iekšējais normatīvais akts ir saistošs tam publisko tiesību subjektam, kas šo aktu ir izdevis, kā arī šim publisko tiesību subjektam padotajām institūcijām. Privātpersonām iekšējais normatīvais akts nav saistošs. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas tiesības izdot vispārsaistošus normatīvos aktus ir ierobežotas. Tas, ka Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likuma 17. panta otrā daļa Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteikumiem piešķir ārēja normatīva akta raksturu, pats par sevi nerada Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai tiesības balstīt uz šiem normatīvajiem aktiem pieteicējai nelabvēlīgu administratīvo aktu. Pati šī norma šos normatīvos aktus neatzīst par Ministru kabineta noteikumiem un tādēļ, ievērojot Administratīvā procesa likuma 11. pantā doto normatīvo aktu izsmeļošo uzskaitījumu, tie nav piemērojami administratīvā akta pamatošanai (sk. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2006. gada 14. februāra sprieduma lietā Nr. SKA – 40 8.4. apakšpunktu). No minētā izriet, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas normatīvais akts, kas regulē administratīvo procesu, nav ārējais normatīvais akts un attiecīgi nav saistošs privātpersonām. Ievērojot minēto, lūdzam precizēt likumprojekta 24. pantā ietverto Elektroenerģijas tirgus likuma 26. panta trešās daļas otro teikumu.

-

Saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma 1. panta otrās daļas 18. punktu elektroenerģijas tirgus dalībnieki ir elektroenerģijas ražotāji, tirgotāji, agregatori un galalietotāji, kas darbojas elektroenerģijas tirgū saskaņā ar brīvprātīgas līdzdalības principu. Likumprojekta 1. pantā paredzēts noteikt, ka elektroenerģijas tirgus dalībnieki ir elektroenerģijas ražotāji, tirgotāji, agregatori un galalietotāji. No minētā izriet, ka likumprojekta 33. pantā ietvertajā Elektroenerģijas tirgus likuma 36. panta ceturtajā daļā minētais Tīkla kodekss elektroenerģijas nozarē attieksies arī uz galalietotājiem. Lūdzam skaidrot, no kura normatīvā akta izriet Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas tiesības izdot saistošus noteikumus attiecībā uz elektroenerģijas galalietotājiem.

-

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka: "Likumprojekts precizē virkni esošas elektroenerģijas jomas definīcijas, lai salāgotu redakcijas, piemēram, attiecībā uz balansēšanu un tai pakārtotajām definīcijām, vienlaikus konceptuāli nemainot balansēšanas principus (piemēram, jau šobrīd tirgotājs nodrošina balansatbildību mājsaimniecības vietā un par to slēdz līgumu ar balansatbildīgo pusi)." Tomēr, salīdzinot spēkā esošo Elektroenerģijas tirgus likuma 36. panta redakciju ar likumprojektā piedāvāto, Tieslietu ministrijas ieskatā likumprojekts paplašina Likuma 36. panta regulējumu, iespējams mainot balansēšanas principus. Proti, ar likumprojektu noteikts ka: "Tirgus dalībnieks slēdz ar pārvades sistēmas operatoru vai balansatbildīgo pusi līgumu par balansatbildības nodrošināšanu. Mājsaimniecības lietotāja balansatbildību nodrošina tirgotājs, kurš slēdz līgumu par balansatbildības nodrošināšanu ar pārvades sistēmas operatoru vai balansatbildīgo pusi". Šāds princips Likuma 36. pantā šobrīd nav atrodams. Turklāt no piedāvātās likumprojekta redakcijas nav saprotams, vai tirgotājs atbilstoši likumprojektā paredzētajam būs atbildīgs par mājsaimniecības saistību izpildi (kā persona, kas nodrošina mājsaimniecības lietotāja balansatbildību). Ievērojot minēto, lūdzam papildināt anotāciju ar skaidrojumu par minētajiem jautājumiem.

-

Tiesību akta Nr. 22-TA-1828 (likumprojekta pasē steidzamības pamatojumā norādīts, ka "likumprojekts virzāms steidzamības kārtībā, jo ar to paredzēts ieviest elektroenerģijas tirgus regulējumu, kas sekmētu elektroenerģijas cenu samazināšanos galalietotājiem".

Lūdzam precizēt likumprojekta anotāciju, it īpaši tās 1.3.apakšpunktu, jo no anotācijā norādītās informācijas šobrīd nav viennozīmīgi secināms, kuras ir tās likumprojekta normas, kuru mērķis ir  samazina elektroenerģijas cenu samazināšanu galalietotājam.

Vēršam uzmanību arī uz to, ka kopumā nepieciešams likumprojekta anotācijā norādīt skaidrāku informāciju par likumprojektā paredzēto grozījumu būtību, mērķi un ietekmi uz galalietotājiem. Vēršam uzmanību, ka likumprojektā iekļautas arī tādas normas, kas pirmšķietami varētu palielināt galalietotāju izmaksas, piemēram, likumprojekta 19.pants, kas papildina likumu ar jaunu 20.³ pantu "Elektroenerģijas uzkrātuves sadales sistēmā". Minētā panta piektā daļa paredz, ka "pamatotās izmaksas, kas saistītas ar elektroenerģijas uzkrātuves iegādi, ekspluatāciju un atsavināšanu, sedz sadales sistēmas operators, un tās iekļauj sadales sistēmas pakalpojumu tarifos".


 

-

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka plānotais regulējums neietekmē fiziskas personas, tomēr likumprojekta 19.pants, kas papildina likumu ar jaunu 20.3 pantu "Elektroenerģijas uzkrātuves sadales sistēmā", kur minētā panta piektā daļa paredz, ka "pamatotās izmaksas, kas saistītas ar elektroenerģijas uzkrātuves iegādi, ekspluatāciju un atsavināšanu, sedz sadales sistēmas operators, un tās iekļauj sadales sistēmas pakalpojumu tarifos". No minētā pirmšķietami secināms, ka gala patērētājam, piemērojot minēto pantu, varētu rasties papildus izmaksas. Tādējādi lūdzam anotācijā skaidrot minēto, kā arī lūdzam iekļaut vispārīgu informāciju par to, vai un kādu ietekmi, tajā skaitā ekonomisko, likumprojekts radīs uz gala lietotājiem - fiziskajām personām (piemēram, arī par likumprojekta 26.pantā paredzēto kārtību, kā tiek noteikta elektroenerģijas cena).

-

Aicinām likumprojekta anotācijas 5.punktā norādīt informāciju par to, ka abu likumprojekta normās daļēji pārņemto direktīvu transponēšanas termiņš jau ir iestājies. Attiecīgi Direktīvas 2019/944/ES transponēšanas termiņš bija 2020. gada 31. decembris, izņemot tās  70. panta 5. punktu ar transponēšanas termiņu 2019. gada 31. decembris un 70. panta 4. punktu ar transponēšanas termiņu 2020. gada 25. oktobris, savukārt Direktīvas 2018/2001/ES transponēšanas termiņš bija 2021. gada 30. jūnijs. 

Par abu minēto direktīvu savlaicīgu nepārņemšanu notiek pārkāpuma procedūras pret Latvijas Republiku. Līdz ar to nepieciešams steidzami nodrošināt abu minēto direktīvu pilnīgu pārņemšanu, lai izvairītos no tiesvedības Eiropas Savienības Tiesā.

-

Lūdzam precizēt likumprojekta anotācijas 5.4.apakšpunkta 1.tabulā sniegto informāciju par Regulas 2019/943 2.panta 8.punkta ieviešanu. 
Anotācijā norādīts, ka minētā regulas norma ieviesta tai skaitā ar likumprojekta 1.pantā izteiktā likuma 1.panta otrās daļas 38.punktu. Tomēr norādām, pirmkārt, ka attiecīgā regulas norma paredz termina "nominēts elektroenerģijas tirgus operators” definīciju, savukārt likumprojekta 1.pantā izteiktā likuma 1.panta otrās daļas 38.punktā definēts nesaistīts termins "pieprasījuma reakcija". 
Otrkārt, vēršam uzmanību, ka regulu normas saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 288.pantu ir tieši piemērojamas un tās nav atļauts pārrakstīt nacionālajos normatīvajos aktos, lai neapdraudētu regulu normu vienveidīgu piemērošanu visā Eiropas Savienībā. Līdz ar to lūdzam pārskatīt un nepieciešamības gadījumā precizēt likumprojekta normas, nodrošinot, ka Regulas 2019/943 normas netiek pārrakstītas vai interpretētas likumprojekta tekstā. 
 

-

Aicinām precizēt regulas nosaukuma  pierakstu likumprojekta tekstā, norādot arī tās izdošanas datumu, proti,  "Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 5. jūnijs Regula (ES) 2019/943par elektroenerģijas iekšējo tirgu", kā arī nepieciešamības gadījumā piesakot saīsinājumu turpmākai izmantošanai likumprojekta tekstā (piemēram, "Regula Nr.2019/943").

-

Aicinām pēc likumprojekta precizēšanas pēc būtības pārbaudīt likumprojekta 5.4.apakšpunkta 1.tabulu, nodrošinot, ka informācija par likumprojektā pārņemtajām direktīvu normām ir atbilstoša (proti, ka precīzi norādītas pārņemtās direktīvu normas un attiecīgās likumprojekta normas). Vēršam uzmanību, ka precīzai un korektai korelācijas tabulai ir īpaša nozīme, ņemot vērā, ka par abu likumprojektā pārņemto direktīvu savlaicīgu netransponēšanu ir uzsāktas pārkāpuma procedūras.

-