Atzinums

Grozītais MK noteikumu 47.3.punkts saka, ka papildinošā saimnieciskā darbība (PSD) patērē tādu pašu resursu apjomu (..patērējot tādu pašu resursu (piemēram, materiālus, aprīkojumu, darbaspēku un pamatkapitālu) apjomu..).
Savukārt Eiropas Komisijas paziņojuma 207.punkts gan saka, ka PSD patērē tos pašus resursus, nevis tādu pašu resursu apjomu.

(Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legalcontent/LV/TXT/?uri=uriserv:OJ.C_.2016.262.01.0001.01.LAV&toc=OJ:C:2016:262:TOC.
Ja jaukta izmantojuma gadījumā infrastruktūru izmanto galvenokārt tikai nesaimnieciskajai darbībai, Komisija uzskata, ka valsts atbalsta noteikumi uz attiecīgo finansējumu var vispār neattiekties ar nosacījumu, ka saimnieciskā darbība ir vienīgi papildinoša, tas ir, šī darbība ir tieši saistīta ar infrastruktūras ekspluatāciju un tai nepieciešama vai nesaraujami saistīta ar tās galveno nesaimniecisko izmantojumu. Šis nosacījums būtu uzskatāms par izpildītu, ja saimnieciskajai darbībai patērē tos pašus resursus kā pamata nesaimnieciskajai darbībai, piemēram, tos pašus materiālus, iekārtas, darbaspēku vai pamatkapitālu. Papildinošās saimnieciskās darbības apjomam ir jāpaliek ierobežotam attiecībā pret infrastruktūras jaudu (305). Kā piemērus šādai papildinošai saimnieciskajai darbībai var minēt praksi, ka pētniecības organizācija dažkārt izīrē savas iekārtas un laboratorijas ražošanas nozaru partneriem (306). Komisija turklāt uzskata, ka publiskais finansējums, kuru sniedz parastajiem papildpakalpojumiem (piemēram, restorāniem, veikaliem vai maksas stāvvietām) infrastruktūrās, kuras izmanto galvenokārt tikai nesaimnieciskajai darbībai, parasti neietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm, jo šie parastie papildpakalpojumi diez vai piesaistītu citu dalībvalstu klientus un to finansēšana diez vai izraisītu būtisku ietekmi uz pārrobežu ieguldījumiem vai uzņēmējdarbību.)

 

-

Anotācijas sadaļā "Risinājuma apraksts" norādīts, ka nav pieļaujama sadārdzinājuma segšana no ES fondu līdzekļiem un valsts budžeta līdzfinansējuma (t.sk. valsts budžeta dotācijām pašvaldībām), un izmaksu pieaugumu jeb sadārdzinājumu finansējuma saņēmējs sedz no saviem līdzekļiem, un projektā tās atspoguļo kā neattiecināmās izmaksas.
MK 04.01.2018. noteikumu Nr.13 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās" 4.2.1.2. pasākuma "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts ēkās" otrās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi" (turpmāk - MK noteikumi Nr.13) III.nodaļa, t.sk. 21. un 22. punkts, noteic projekta ietvaros atbalstāmās darbības un  attiecināmās izmaksas. MK noteikumu Nr.13 22.punktā ir noteiktas tiešās attiecināmas izmaksu pozīcijas, uz kurām visām, ņemot vērā patreizējo ekonomisko situāciju pasaulē, varētu attiekties izmaksu pieaugums.
Aicinām izvērtēt nepieciešamību pilnīgai un nepārprotamai izpratnes un MK noteikumu Nr.13 piemērošanas veidošanai, nosacījumu par izmaksu pieauguma jeb sadārdzinājuma neattiecināmību iekļaut MK noteikumu Nr.13 punktā, nevis tikai anotācijā.

-

Pie anotācijas 1.3.punkta “Risinājuma apraksts”. Anotācijā iekļauts skaidrojums attiecībā uz atbalstu enerģijas ražotājiem AER iekārtā par to, ka ir nepieciešams papildināt noteikumu projektu ar komercdarbības atbalsta regulējumu attiecībā uz tiem subjektiem, kas kvalificējas kā saimnieciskās darbības veicējs, kā arī uz tiem subjektiem, kam atbalsta programmas ietvaros ir jau piešķirts komercdarbības atbalsts. Ņemot vērā, ka noteikumu projekts netika papildināts ar komercdarbības atbalsta regulējumu (piemēram, de minimis atbalsts) AER iekārtām, minētais skaidrojums ir lieks un mulsinošs. Lūdzu dzēst šo tekstu: “Līdz ar to, ņemot vērā skaidroto, lai nodrošinātu, ka attiecībā uz atbalstu enerģijas ražotājiem AER iekārtā tiktu ievērots komercdarbības atbalsta kontroles regulējums, nepieciešams papildināt noteikumu projektu ar komercdarbības atbalsta prasībām attiecībā uz tiem subjektiem, kas kvalificējas kā saimnieciskās darbības veicējs komercdarbības atbalsta izpratnē (piemēram, de minimis atbalsts). Tas pats attiecas arī uz subjektiem, kam atbalsta programmas ietvaros jau piešķir atbalstu, kas kvalificējas kā komercdarbības atbalsts (MKN Nr.13 VII un VIII nodaļa).”

 

-

Lūdzam papildināt anotācijas "Problēmas un risinājumi" sadaļu. Ar lūgumu rast iespēju pagarināt projekta īstenošanas termiņu CFLA ir vērsusies Latvijas Neredzīgo biedrība. Pēc finansējuma saņēmēja sniegtās informācijas, CFLA ir konstatējusi objektīvu pamatojumu par nepieciešamību pagarināt projekta īstenošanas termiņu.
Latvijas Neredzīgo biedrības projektam “Energoefektivitātes pasākumu veikšana Latvijas Neredzīgo biedrības ēkā Braila ielā 10, Rīgā’’ Nr. 4.2.1.2/18/I/046 lūdz izskatīt iespēju pagarināt projekta īstenošanas termiņu par 3 mēnešiem (līdz 02.06.2022.).
Pamatojoties uz to, ka CFLA ir konstatējusi nobīdes projektā, un ir saņemts konceptuāls atbalsts no Ekonomikas ministrijas par termiņa pagarināšanu, lūdzam iekļaut informāciju MK protokollēmumā un anotācijā par termiņa pagarinājuma nepieciešamību minētajam projektam.

-

Lūgums papildināt MK protokollēmuma projektu ar sekojošu punktu: "Atļaut Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumiem Nr. 784 "Kārtība, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina plānošanas dokumentu sagatavošanu un šo fondu ieviešanu 2014. – 2020. gada plānošanas periodā", 51.⁴ 7. apakšpunkta ietvaros, 4.2.1.2. pasākuma otrās projektu iesniegumu kārtas projektiem, kas uzskaitīti šajā anotācijā, sniedzot pagarinājuma pamatojumu, pagarināt projektu īstenošanas termiņu par laiku, kas pārsniedz sešu mēnešu termiņu, ja, izvērtējot grozījumu lietderību, pamatotību un nepieciešamību projekta sākotnējā mērķa sasniegšanai, tai skaitā vērtējot tautsaimniecisko nozīmi, termiņa pagarinājums ir uzskatāms par pamatotu.".
Ar lūgumu rast iespēju pagarināt projekta īstenošanas termiņu CFLA ir vērsusies Latvijas Neredzīgo biedrība. Pēc finansējuma saņēmēja sniegtās informācijas, CFLA ir konstatējusi objektīvu pamatojumu par nepieciešamību pagarināt projekta īstenošanas termiņu.
Latvijas Neredzīgo biedrības projektam “Energoefektivitātes pasākumu veikšana Latvijas Neredzīgo biedrības ēkā Braila ielā 10, Rīgā’’ Nr. 4.2.1.2/18/I/046 lūdz izskatīt iespēju pagarināt projekta īstenošanas termiņu par 3 mēnešiem (līdz 02.06.2022.).
Pamatojoties uz to, ka CFLA ir konstatējusi nobīdes projektā, un ir saņemts konceptuāls atbalsts no Ekonomikas ministrijas par termiņa pagarināšanu, lūdzam iekļaut informāciju MK protokollēmumā un anotācijā par termiņa pagarinājuma nepieciešamību minētajam projektam.
 

Atļaut Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumiem Nr. 784 "Kārtība, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina plānošanas dokumentu sagatavošanu un šo fondu ieviešanu 2014. – 2020. gada plānošanas periodā", 51.⁴ 7. apakšpunkta ietvaros, 4.2.1.2. pasākuma otrās projektu iesniegumu kārtas projektiem, kas uzskaitīti šajā anotācijā, sniedzot pagarinājuma pamatojumu, pagarināt projektu īstenošanas termiņu par laiku, kas pārsniedz sešu mēnešu termiņu, ja, izvērtējot grozījumu lietderību, pamatotību un nepieciešamību projekta sākotnējā mērķa sasniegšanai, tai skaitā vērtējot tautsaimniecisko nozīmi, termiņa pagarinājums ir uzskatāms par pamatotu.

Aicinām precizēt 59. ¹ punktu, jo pašpatēriņš nevar ietilpt atlīdzības (kompensācijas) apmērā, taču atbalstam, kas tiek sniegts atjaunojamo energoresursu izmantojošu elektroenerģijas ražošanas avotu iegādei un uzstādīšanai, ir jāietilpst atlīdzības (kompensācijas) apmērā. 
 

Šo noteikumu 22.6. apakšpunktā minētās izmaksas atjaunojamo energoresursu izmantojošu elektroenerģijas ražošanas avotu iegādei un uzstādīšanai ir pieļaujamas šo noteikumu 49. punktā minēto finansējuma saņēmēju projektos, ja visa saražotā enerģija tiks izmantota tikai valsts apmaksāto veselības pakalpojumu nodrošināšanai, ievērojot, ka atbalsts, kas tiek sniegts atjaunojamo energoresursu izmantojošu elektroenerģijas ražošanas avotu iegādei un uzstādīšanai, ietilpst atlīdzības (kompensācijas) apmērā.