Atzinums

Projekta ID
22-TA-210
Atzinuma sniedzējs
Finanšu ministrija
Atzinums iesniegts
21.07.2022.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots

Iebildumi / Priekšlikumi

Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Rīkojuma projekts
Iebildums
Ņemot vērā, ka precizētā Ziņojuma redakcija joprojām paredz valsts kapitālsabiedrību, kuru kapitāla daļas vai akcijas nav atsavināmas (turpmāk - Neprivatizējamo VKS), valsts līdzdalības izvērtējuma piesaisti politiskajam ciklam, pirms par to ir lēmusi Saeima, mūsuprāt, iebildumi (Izziņas 22-TA-210 1. un 3. punkts) nav ņemti vērā pēc saturiskās būtības.
Tāpat vēršam uzmanību uz to, ka sadalot stratēģiskās attīstības izvērtējumu divos blokos kā to paredz precizētais Ziņojums, kur viens izvērtējums tiek piesaistīts politiskajam ciklam (ne retāk kā reizi 4 gados), bet otrs noteikts ar regularitāti reizi 5 gados, administratīvais slogs attiecībā uz Neprivatizējamām VKS tiek dubultots, un ņemot vērā, ka izvērtējumu laika termiņi nesakrīt, Neprivatizējamās VKS tiek pakļautas pastāvīgas neskaidrības/pārvērtēšanas apstākļiem, kas kopumā rada uzņēmuma attīstības ilgtspējas riskus.
 
Piedāvātā redakcija
-
2.
Rīkojuma projekts
Iebildums
Mūsuprāt, iepriekš iesniegtais iebildums (Izziņas 22-TA-210 7.punkts) nav ņemts vērā pēc saturiskās būtības, jo precizētā Ziņojuma 4.1. nodaļā aprakstītais risinājums joprojām paredz regulāru (reizi piecos gados) valsts kapitālsabiedrību, kuru kapitāla daļas vai akcijas nav atsavināmas (turpmāk - Neprivatizējamo VKS), stratēģiskās  attīstības izvērtēšanu, kas tai skaitā ietver privātā kapitāla piesaistes nepieciešamību un modeli, pirms par to ir lēmusi Saeima.
Ņemot vērā iepriekš minēto, nav tiesiski pamatoti lemt par valsts līdzdalības izmaiņām Neprivatizējamo VKS, t.sk. iekļaut Neprivatizējamās VKS potenciālo IPO subjektu sarakstā pirms Saeima ir pieņēmusi lēmumu, ka Neprivatizējamās VKS vairs nav neatsavināmas un ir veikti atbilstoši grozījumi likumos.
Piedāvātā redakcija
-
3.
Konceptuālā ziņojuma projekts
Iebildums
Pamatojoties uz šā gada 30.jūnja VSS nolemto (prot Nr. 3.§ 2.6.punkts), atkārtoti lūdzam rīkojuma projektu un konceptuālo ziņojumu pēc saskaņošanas ar ministrijām izskatīt Valsts kapitālsabiedrību pārvaldības koordinācijas institūcijas padomē. 
 
Piedāvātā redakcija
-
4.
Konceptuālā ziņojuma projekts
Iebildums
Iebildums pie Ziņojuma 2.3.nodaļā ietvertā VKS politikas satura 3.punkta (par potenciālo IPO subjektu sarakstu):
Lūdzam skatīt iebildumus pie Rīkojuma projekta 2.1. un 2.4. punktiem.
 
Piedāvātā redakcija
-
5.
Konceptuālā ziņojuma projekts
Iebildums
Iebildums pie Ziņojuma 4.1. nodaļas (par regulāru stratēģiskās izvērtēšanas procesu Neprivatizējamām VKS):
Lūdzam skatīt iebildumus pie Rīkojuma projekta 2.1. un 2.4. punktiem.
 
Piedāvātā redakcija
-
6.
Rīkojuma projekts
Priekšlikums
Rīkojuma projekta 5.punktā uzdots valsts kapitāla daļu turētājiem nodrošināt, ka no 2023.gada 1.janvāra:
1) pirms tādu valsts kapitālsabiedrību investīciju projektu finansēšanas jautājumu izskatīšanas Ministru kabinetā, kas atbilst Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 26.panta sestajā daļā norādītajai robežvērtība - 15% no kapitālsabiedrības aktīvu apjoma, tiek sagatavots izvērtējums par alternatīvu finanšu instrumentu piesaisti un to ekonomisko analīzi, t.sk. obligāciju emisijas potenciālu;
2) sagatavojot izskatīšanai jautājumus par inovatīvu risinājumu, projektu finansējuma piesaisti, izvērtēt potenciālu meitas sabiedrību dibināšanai, piesaistot arī privāto kapitālu.
Lūdzam izvērtēt nepieciešamību sniegt papildus skaidrojumu šāda pienākuma noteikšanai, vai ir lietderīgi, katru reizi virzot investīciju projektu, analizēt šos divus aspektus, kā arī skaidrot, kas šajā analīzē ir jāietver un cik plašai tai jābūt.
Piedāvātā redakcija
-
7.
Konceptuālā ziņojuma projekts
Priekšlikums
Lūdzam konceptuālā ziņojuma 49.lpp pirmās rindkopas pirmo teikumu izteikt šādā redakcijā:
 
Piedāvātā redakcija
“Ņemot vērā, ka kapitāla daļu turētāja un koordinācijas institūcijas funkcijas jau tiek nodrošinātas valsts budžeta ietvaros un piedāvātās izmaiņas skar tikai funkciju pārdali valsts pārvaldes ietvaros, attiecīgi funkciju pārdalei starp institūcijām nav ietekmes uz valsts budžetu.”