Atzinums

Lūdzam veikt samērīguma izvērtējumu par projektā ietverto ierobežojumu attiecībā uz personas pamattiesību uz privāto dzīvi, tajā skaitā uz personas datu aizsardzību.
Paskaidrojam, ka ikviena pamattiesību ierobežojuma pamatā ir jābūt apstākļiem un argumentiem, kādēļ tas vajadzīgs, proti, ierobežojumam jābūt noteiktam svarīgu interešu – leģitīma mērķa – labad.
Norādām, ka Latvijas Republikas Satversmes 96. pants garantē ikvienam tiesības uz privātās dzīves un korespondences neaizskaramību. Šādas tiesības ir garantētas arī Latvijai saistošās Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 8. pantā, proti, ikvienam ir tiesības uz savas privātās (..) dzīves (..) un sarakstes neaizskaramību. Minētajam pantam ir arī otra, ne mazāk būtiska daļa, kas paredz, ka publiskās institūcijas nedrīkst traucēt nevienam baudīt šīs tiesības, izņemot gadījumus, kas ir paredzēti likumā un ir nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā, lai aizsargātu valsts vai sabiedrisko drošību vai valsts ekonomiskās labklājības intereses, lai nepieļautu nekārtības vai noziegumus, lai aizsargātu veselību vai tikumību vai lai aizstāvētu citu tiesības un brīvības.
Lai nepārkāptu Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 8. panta pirmajā daļā noteikto par tiesībām uz privāto dzīvi, ir jānodrošina piemērota un adekvāta tiesiskā aizsardzība, proti, jāievēro datu aizsardzības pamatprincipi, lai novērstu patvaļīgu un nesamērīgu 8.panta tiesību ierobežojumu. Minētais attiecas uz visiem datu vākšanas, apstrādes, glabāšanas un izmantošanas posmiem un ikvienu personu (fizisko vai juridisko), kura veic datu apstrādi. Arī Eiropas Savienības pamattiesību hartas 7.pants paredz, ka ikvienai personai ir tiesības uz savas privātās un ģimenes dzīves, dzīvokļa un saziņas neaizskaramību. Tomēr tiesības uz privātās dzīves un korespondences neaizskaramību nav absolūtas. Tās var ierobežot, ja ierobežojums ir noteikts ar likumu, tas kalpo leģitīmam mērķim un ir nepieciešams demokrātiskā sabiedrībā. Eiropas Savienības pamattiesību hartas 52.panta 1.punktā ir prasīts ne tikai tas, ka visiem pamattiesību ierobežojumiem ir jābūt “noteiktiem tiesību aktos”, bet arī tas, ka tie ir jāīsteno, stingri ievērojot samērīguma principu. (..) Proti, tajā samērīgums nav noteikts kā vispārējs Eiropas savienības princips, bet daudz konkrētāk, kā jebkura pamattiesību ierobežojuma būtisks priekšnosacījums.
Lai noskaidrotu, vai ierobežojums ir nepieciešams demokrātiskā sabiedrībā, ir jāvērtē vai ierobežojums ir sociāli nepieciešams un samērīgs.
Lai izvērtētu personas pamattiesību ierobežojuma samērīgumu, jānoskaidro: 1) vai izraudzītie līdzekļi ir piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai; 2) vai nepastāv personu pamattiesības mazāk ierobežojoši (saudzējošāki) līdzekļi; 3) vai labums, ko iegūs sabiedrība, ir lielāks par indivīda tiesībām un likumiskajām interesēm nodarīto zaudējumu (skatīt, piemēram, Satversmes tiesas 2011.gada 30.marta sprieduma lietā Nr.2010-60-01 23.punktu).
Vēršam  uzmanību, ka projekta ietvaros tiek plānots veikt neizpaužamu ziņu apmaiņu, kas ietver arī fizisko personu datu apstrādi. Minēto ziņu apmaiņa uzskatāma par pamattiesību uz privāto dzīvi, tajā skaitā personas tiesību uz personas datu aizsardzību, ierobežojumu un šāds pamattiesību ierobežojums pieļaujams, ja tas tiek atzīts par samērīgu. 

-

Atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 606 “Ministru kabineta kārtības rullis” 52.2.6.¹ apakšpunktam lūdzam projektu saskaņot ar Datu valsts inspekciju.

-