Atzinums

Projekta ID
25-TA-2939
Atzinuma sniedzējs
"Aptieku Biedrība"
Atzinums iesniegts
13.05.2026.
Saskaņošanas rezultāts
Saskaņots ar priekšlikumiem

Iebildumi / Priekšlikumi

Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu konsolidētā versija
Priekšlikums
Aptieku biedrība ir iepazinusies ar grozījumu projektu Ministru kabineta 2005. gada 25. oktobra noteikumos Nr. 803 "Noteikumi par zāļu cenu veidošanas principiem" (25-TA-2939). Farmaceita pakalpojuma maksas kompensēšana pacientam ir atbalstāma, tomēr vēršam uzmanību, ka visefektīvāk iedzīvotāju izdevumus par zālēm var samazināt, ja zāļu iekļauj valsts kompensējamo zāļu sarakstā un paplašina pacietu diagnožu loku, kuriem tās pienākas. Tas ievērojami uzlabo zāļu pieejamību pacientam. Vēl arvien Baltijas valstu vidū Latvija izceļas ar zemāko finansējumu (par aptuveni 30% zemāks kā Igaunijā un Lietuvā) valsts kompensējamām zālēm uz vienu pacientu.

“Aptieku biedrība” atkārtoti vērš uzmanību un aicina Veselības ministriju veikt konkrētas lietas:
1. Veikt uzcenojuma un farmaceita pakalpojuma maksas ikgadēju indeksāciju, lai elastīgi pielāgotos esošajam inflācijas līmenim valstī.
Atkārtoti vēršam Veselības ministrijas uzmanību, ka katru gadu jāveic zāļu uzcenojuma indeksācija atbilstoši patēriņa cenu pieaugumam. Atbilstoši inflācijas pieaugumam, pakalpojuma sniedzēji katru gadu paaugstina cenas par telpu nomu, pakalpojumiem (grāmatvedība, revidenta pakalpojumi, banku pakalpojumi u.c.), šobrīd pieaug enerģijas cenas (apkure, degviela, būtisks elektrības cenas pieaugums). 2025.gada inflācija fiksēta 3.7%, 2026.gada prognoze šobrīd  ir sasniegusi jau 2.9% (tomēr visdrīzāk būs augstāka), spiediens uz darbaspēka atalgojumu, ko nosaka arī minimālās algas celšana no 01.01.2026. – 780 euro, no 01.01.2027. – 820 euro. 2025.gada darba algas pieaugums valstī ir vidēji 7% (avots: Centrālā statistikas pārvalde), 2026.gada prognoze ir 6.6% (avots: Finanšu ministrija).
Aptiekas uzņēmums kā valsts deleģētās funkcijas un saimnieciskās darbības veicējs nespēs akumulēt izdevumu pieaugumu ilgtermiņā, kas var negatīvi atsaukties uz pakalpojumu pieejamību tieši reģionos.
2. Noteikt apmaksu par vienu pacienta apkalpošanas epizodi (šobrīd maksa ir par vienu recepti). Farmaceita pakalpojuma maksa tiek piemērota tikai par pirmo recepšu zāļu izsniegšanas epizodi, bet receptē bieži ir izrakstīti vairāki iepakojumi (3 līdz 12 mēnešu patēriņam), kurus pacienti izvēlas saņemt pa daļām. Atbilstoši farmaceitu darbs ar vienu recepti ir vairākkārtīgs un bieži vien otrajai un trešajai izsniegšanas epizodei ir nepieciešama garāka konsultācija, jo ir jāuzrauga zāļu pareiza lietošana, blaknes, mijiedarbība, iespējamās aprūpes problēmas. Spēkā esošie farmaceitiskās darbības normatīvie akti nosaka farmaceitam pienākumu sniegt pacientam konsultāciju katrā zāļu izsniegšanas reizē, nevis tikai vienu reizi – pirmreizēji kā tiek sadalīta recepte.
Arī pati Veselības ministrija “Informatīvais ziņojums par veikto analīzi jaunā zāļu uzcenojuma modeļa efektivitātes novērtēšanai un priekšlikumiem ieviestā modeļa attīstībai” ir norādījusi, ka 60% aptiekā atprečoto recepšu nav iekasēta farmaceita pakalpojuma maksa. No Aptieku biedriem saņemam informāciju, ka ārsti arvien biežāk izraksta zāles ilgākam laikam (vairāk oriģinālus uz 1 receptes), tādejādi ietaupot pacientam 0,75 euro farmaceita pakalpojuma maksu.
Savukārt aptiekā recepšu zāles sastāda 50-70% un pat vairāk no apgrozījuma un šo provizorisko ienākumu daļu Veselības ministrija aprēķināja izejot no recepšu skaita pirms 01.01.2025.
Ienākums par farmaceita pakalpojumu ir ļoti būtiska ienākuma daļa aptiekai, lai tā spētu nodrošināt farmaceitu un farmaceita asistenta atalgojumu, nodrošināt aptiekas saimniecisko darbību un rentabilitāti.
Aptieku biedrība ir gatava sniegt savu redzējumu par epizodes izmaksām, ka Veselības ministrija dalītos ar datiem par 2025.gada recepšu zāļu izsniegšanu.
3. Uzcenojumu sistēmas diferencēšanas. Mūsuprāt zāļu uzcenojumi dārgajām zālēm ir nesamērīgi zemi un rada risku zāļu pieejamībai aptiekās. Aptiekas nespēs pasūtīt dārgās zāles, jo tas finansiāli būs neizdevīgi un aptiekai pašai nāksies piemaksāt par zāļu piegādi pacientam.
Turklāt jāņem vērā, ka lielākā daļa pacientu norēķinās ar bankas kartēm, kur bankas komisija ir vidēji 0,8% no pirkuma summas.
Šobrīd aptiekas zāļu uzcenojumu sistēma sastāv no 3 pakāpēm:
Līdz  2,00 aptieka piemēro 0,50 euro
2,01–100,00  aptieka piemēro 1,20 euro.
virs 100,00 aptieka piemēro 2,00 euro
Piemēram, zālēm, kuras maksā 100 euro uzcenojums ir 2,00 euro jeb 2%, zāļu cena 500 euro uzcenojums ir 2,00 euro jeb 0,4%, zāļu cena 1000 euro  uzcenpjums 2.00 euro jeb 0,2%.
Priekšlikums: Maksa par iepakojumu nespēj segt citas pārdošanas izmaksas, no kuram nav iespējams izvairīties – bankas komisijas, zāļu piegādes maksa, līdz ar ko jāveido uzcenojuma modelis, kurā šāda veida izmaksas ir ierēķinātas.  Ierosinām noteikt augstāku uzcenojumu dārgākām zālēm (vismaz no 100 euro).

4. Noteikumu projekts ir cieši saistīts ar MK noteikumiem Nr.175 “Recepšu veidlapu izgatavošanas un uzglabāšanas, kā arī recepšu izrakstīšanas un uzglabāšanas noteikumi” – ja maina recepšu izrakstīšanas kārtību, kas var mainīt recepšu skaitu, tas ievērojami maina farmaceita pakalpojuma maksu un negatīvi ietekmē aptiekas spēju darboties nākotnē.
Aptieku biedrība var atbalstīt plānotās izmaiņas tikai tad, ja tiek vērtēta to ietekme ilgtermiņā un kopsakarība ar citiem normatīvajiem aktiem.





 
Piedāvātā redakcija
-