Atzinums

Biedrība "Latvijas Ģimenes ārstu asociācija" (turpmāk – LĢĀA)  uztur spēkā iepriekš, 2025.gada 10.jūlijā un 19. novembrī, kā arī 2026.gada 9.aprīlī iesniegtos iebildumus visā to daļā, kurā tie nav ņemti vērā. 

Atbildes, kuras ietvertas projekta 2026.gada 2. jūnija Izziņā, lai noraidītu izteiktos iebildumus daļā nav tiesiski korektas un daļā nav faktiski pamatotas. 
Veselības ministrija (turpmāk - VM) joprojām piedāvā virzīt tādus grozījumus Ārstniecības likumā, kuri paredz ierobežot ģimenes ārstu kā strādājošo valsts darbinieku pamattiesības, kā arī paredz pacientu pamattiesību ierobežojumu un ārsta medicīnas ētikas principu ignorēšanu.

LĢĀA iebilst pret grozījumiem Ārstniecības likuma 10.³ redakcijā, kas izteikta 2026.gada 2.jūnijā publicētajā priekšlikumā. 
Ar grozījumiem Ārstniecības likumā nedrīkst noteikt tādus ģimenes ārstu darba pienākumus, kuru izpildei nav piešķirts finansējums un tāpēc normu izpilde, ja tādas tiktu pieņemta, nebūs iespējama pilnībā vai daļēji. 
2026.gada 2.jūnija priekšlikumā ir iekļauts 10.³ normas projekts:
10.³ Līgumu par no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu apmaksu, kā arī līgumu par ambulatorajai ārstēšanai paredzēto kompensējamo zāļu, medicīnisko ierīču, M sarakstā iekļauto zāļu un farmaceita pakalpojumu nodrošināšanu un apmaksu, izpildi un veselības aprūpei paredzēto valsts budžeta līdzekļu izlietojumu ārstniecības iestādēs un aptiekās uzrauga Nacionālais veselības dienests. Līgumos ar ārstniecības iestādēm un aptiekām Nacionālais veselības dienests iekļauj pienākumu ārstniecības iestādei vai aptiekai atlīdzināt zaudējumus, maksāt līgumsodu. Ministru kabinets nosaka gadījumus, kādos maksājams līgumsods un līgumsoda apmēru ."

1. Likumprojektā ar 2026.gada 2.jūniju iekļautās 10.³ normas saturs ir Veselības aprūpes finansēšanas un administrēšanas likuma priekšmets. Iepriekš VM kā attaisnojumu normas iekļaušanai Ārstniecības likumā, nevis atbilstošā likumā, norādījusi likumdevēja izvēlēto likumdošanas procesa norisi - tas esot lēns. Šāds attaisnojums nav pieļaujams. VM ir pienākums ievērot veselības aprūpes tiesību normu sistēmu un likumā, kurš neregulē veselības aprūpes finansēšanas jautājumus, nedrīkst virzīt normas par šo tiesību priekšmetu. VM  kā tiesību aktu projekta autoram ir pienākums un atbildība izstrādāt tādus priekšlikumus, kas ievēro pastāvošos pamattiesību, publisko, valsts pārvaldes un darba tiesību principus.
LĢĀA iebilst Ārstniecības likumā noteikt, ka līgumos ar ārstniecības iestādēm - ģimenes ārstiem, kuri sniedz valsts apmaksātus pakalpojumus un tādējādi izpilda valsts funkciju veselības aprūpes jomā, tiek paredzēts, ka Nacionālais veselības dienests iekļauj pienākumu atlīdzināt zaudējumus un maksāt līgumsodu gadījumos, ja valsts funkcijas izpildē, piemēram, izrakstot kompensējamos medikamentus, nosūtījumus vai atskaišu dokumentus, ir pieļauta neprecīza vai kļūdaina ģimenes ārsta darbība. Nav pieļaujams, ka Ministru kabinetam tiek deleģētas tiesības noteikt sankcijas - līgumsoda - piemērošanas gadījumus un apmēru. Šāds regulējums paredz būtisku ģimenes ārstu kā valsts strādājošo tiesību ierobežojumu gadījumos, ja sarežģītā un saspringtā ārsta darba dēļ, neskaidrai vai neprecīza regulējuma, vai citu objektīvu apstākļu dēļ ārsts ir kļūdījies. Tā vietā digitālās transformācijas laikmetā būtu jāiestrādā rīki e-veselībā, kas brīdina/neļauj netīši kļūdīties (piemēram, norādot par jau izrakstīto oriģinālu skaitu pie maksimāli kompensējamā daudzuma, par termiņu, kad jāizvērtē, vai turpmākas izrakstīšanas pamatota kompensācijas noteikumos; tāpat var iestrādāt diagnožu sarakstu pie izmeklējumiem, kurus nav iespējams par valsts samaksu izrakstīt, ja diagnozes kods to neparedz). 
Valsts amatpersonu, darbinieku un strādājošo atbildības principus un kārtību nosaka Valsts pārvaldes iekārtas likums. Šis pats likums nosaka atbildību personām, kuras deleģējuma kārtībā izpilda valsts funkcijas. Nav pieļaujams, ka ģimenes ārstiem, kas ir Ministru kabineta pakļautībā strādājošas personas, atbildību nosaka daudz stingrāk un plašāk kā tā ir noteikta citiem valsts darbiniekiem. Satversmes 91.pants nepieļauj atšķirīgu attieksmi pret vienādā vai salīdzināmā situācijā esošam personām, šajā gadījumā valsts darbiniekiem, bez leģitīma mērķa, bez tiesiska un bez samērīguma principa ievērošanas. Ģimenes ārsti un ģimenes ārstu ārstniecības iestādes nav salīdzināmas ar ārstniecības iestādēm, kuras sniedz ambulatoros vai stacionāros pakalpojumus.  
Ja Saeima, likumdošanas procesā atzītu, ka Ārstniecības likumā ir pieļaujamas normas, kuras ietver Veselības aprūpes finansēšanas likuma priekšmeta regulējumu, 10.³ panta normā būtu jāiekļauj norma, kura nosaka, ka atbildību par valsts nodrošināto primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu nosaka saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajiem principiem un kārtību.

2. LĢĀA iebilst pret priekšlikumu papildināt 78.pantu ar ceturto un piekto daļu projektā norādītajā redakcijā. Tā paredzētu: "(4) Ārstniecības iestādei neatkarīgi no tās juridiskā statusa un veselības aprūpes pakalpojuma apmaksātāja ir pienākums sniegt pacienta veselības datus veselības informācijas sistēmai.'' 
un "(5) Veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam, nodrošinot pacienta veselības aprūpi un ņemot vērā tās steidzamību, ir pienākums iepazīties ar veselības informācijas sistēmā uzkrātajiem datiem par pacientu, kas nepieciešami ārstniecības mērķu sasniegšanai.''
Iebildumi ir pamatoti ar diviem būtiskiem apstākļiem, kuri jau iepriekš ir izklāstīti LĢĀA iesniegtajos iebildumos.

Pirmais - ģimenes ārstu praksēm piešķirtais finansējums digitalizācijai un tehniskajiem līdzekļiem, kas ir nepieciešami, lai nodrošinātu šajā normā noteiktā pienākuma - ievadīt datus un iepazīties ar datiem - izpildi, ir ievērojami mazāks par nepieciešamo. Tāpēc ģimenes ārstu praksēs visām ārstniecības personām, kurām būtu jāsniedz dati veselības informācijas sistēmai, nav un nebūs pieejami tehniskie līdzekļi pienākuma izpildei. 
Izziņā ir kļūdaini norādīts, ka šie grozījumi esot tehniska rakstura. Tāpat kļūdaini, atsaucoties uz normu, kura nosaka, ka datus uzkrāj, ir norādīts, ka likuma norma jau paredzot ārstniecības personu pienākumu sniegt datus. Atsauce uz MK noteikumu normām, kuras nosaka datu ievadīšanu, nav pietiekama un pamatota, lai attaisnotu tādu ārstu pienākumu noteikšanu likumā, kuriem valsts nav nodrošinājusi strādājošajiem nepieciešamos līdzekļus. 
LĢĀA uztur spēkā jau iepriekš izteikto iebildumu un norāda, ka ar valsts piešķirtajiem līdzekļiem ģimenes ārsta prakses pakalpojumu sniegšanai ir iespējams nodrošināt tikai e-receptes, darbnespējas lapas, vakcinācijas datu apstrādi. Pacienta plašāku datu ievadīšana e-veselības sistēmā un iepazīšanas ar tiem, proti, normās noteikto pienākumu izpilde, būs iespējama tikai tad, kad ģimenes ārstu praksēm būs nodrošinātas nepieciešamās iekārtas un IKT pakalpojumu apmaksa.

Otrais, VM kļūdaini norāda, ka likumprojekts, 78. panta ceturtajā daļā neparedzot ierobežot pacienta pamattiesības. Likumprojekta priekšlikums tieši paredz pacientu tiesību ierobežošanu - pacienta privātās dzīves datu ievadīšanu veselības informācijas sistēmā jebkurā gadījumā, arī tad, ja pacients šādu datu apstrādi nevēlas un pret to iebilst. 
Likumprojekta Izziņā ir kļūdaini norādīts, ka šādu pacientu tiesību ierobežošanu varot pamatot un attaisnot tāpēc, ka e-veselības portālā pacientiem esot iespējas veikt Izziņā uzskaitītās darbības. Šāda argumentācija ir kļūdaina. Ir jānošķir divas atšķirīgas situācijas - pirmā - tiesiskais pamats pacienta veselības datu ievadei e-veselības sistēmā, un, otrā - tiesiskais pamats un faktiskās iespējas rīcībai ar pacienta datiem tad, ja tādi e-veselības sistēmā ir ievadīti. 
LĢĀA iebildumi ir izteikti par pirmo situāciju, proti, par to, ka ar likuma normu tiek paredzēts obligāts ārsta un ārstniecības iestādes pienākums ievadīt datus e-veselības sistēmā. Tātad tiek paredzēts, ka visu Latvijas pacientu veselības un ārstniecības dati, ar ārsta un ārstniecības iestādes veiktu šo datu nodošanu, nonāks un atradīsies valsts veselības informācijas sistēmā.  Šāda prasība ir tiešs pacienta privātās dzīves tiesību ierobežojums, jo netiek pieļautas pacienta pašnoteikšanās tiesību respektēšanas un īstenošanas iespēja. Pacientiem ir  Satversmē un starptautiskajos cilvēktiesību līgumos garantētās tiesības uz pašnoteikšanos un privātās dzīves, arī uz informācijas un datiem par veselību, aizsardzību. Valstij ir pienākums nodrošināt privātās dzīves aizsardzību, primāri, atturoties no iejaukšanās privātajā dzīvē. Likuma projektā ir ietverta tieša prasība iejaukties pacienta privātajā dzīvē, veicot datu nodošanu valsts sistēmai. 
Valstij ir pienākums nodrošināt cilvēka pašnoteikšanās tiesības, lemjot sava privātās dzīves lietas. Tās ir indivīda pamattiesības izvēlēties vai un kādus veselības datus valsts e-veselības sistēmai nodot. Ar likumprojektā ietverto priekšlikumu šīs tiesības tiek ierobežotas. 
Saskaņā ar Satversmes 116.pantā noteikt, valsti ir tiesības ierobežot pamattiesības, bet to drīkst darīt tikai Satversmē noteiktā kārtībā. Lai likumdevējs noteiktu pacienta tiesību uz veselības datu konfidencialitāi un tiesību izvēlēties vai un kam šie dati izpaužami, pilnīgu ierobežojumu, tad šādu normu izdošanai ir jāievēro pamattiesību ierobežošanas kritēriji. Šādai prasībai ir jānosaka leģitīms mērķis, jāizvērtē pieejamie līdzekļi šī mērķa sasniegšanai un jāizvērtē vai mērķi ir iespējams sasniegt ar mazāk pamattiesības ierobežojošiem līdzekļiem. No anotācijā un Izziņā iekļautajiem apsvērumiem nav noskaidrojams vai šim pacienta pamattiesību  ierobežojumam ir leģitīms mērķis, nav atrodami tā sasniegšanai izvērtētie līdzekļi un samērīguma vērtējums. LĢĀA nesaskata pamatu prasībai ārstam nodot pacienta privātās dzīves datus valsts sistēmai leģitīmu mērķi un nepieciešamību demokrātiskā sabiedrībā. Tāpēc pacienta datu nodošana e-veselības sistēmai gadījumos, kad pacients nevēlas datu nodošanu un tai iebilst, nav pieļaujama.

LĢĀA kā ģimenes ārstu arodbiedrība aicina Veselības ministriju, gatavojot tādus priekšlikumus normatīvajos aktos, kuri nosaka ģimenes ārstu darba tiesību saturu, ietvaru un profesionālo pienākumi izpildi, kādi ir 2026.gda 2.jūnijā izsludinātie grozījumi Ārstniecības likumā, ievērot Arodbiedrību likuma 12. pantā noteiktās tiesības piedalīties normatīvo aktu projektu izstrādē un sniegt atzinumus par šiem projektiem. Norādītā projekta izstrādē ģimenes ārstu arodbiedrības tiesības, pirms projekts tika publicēts Tiesību aktu portālā, tika ignorētas. Projekta Izziņā ir pilnīgi nepamatoti norādīts, ka šobrīd noritot kolektīvās sarunas, kas nodrošinot LĢĀA iesaisti jautājumos par jaunu pienākumu noteikšanu vai esošo pienākumu grozīšanu. Kolektīvās sarunas starp Ministru kabinetu un LĢĀA kā arodbiedrību Veselības ministrija ir apturējusi 2026.gada janvārī. Par Ārstniecības likuma grozījumiem, kuri ir izsludināti 2026.gada 2.jūnijā un tika izsludināti iepriekš, daļā, kura paredz jaunu pienākumu noteikšanu ģimenes ārstiem, kolektīvās sarunas nav notikušas. 
LĢĀA lūdz Ministru kabinetu nodrošināt kolektīvās sarunas ar LĢĀA par Ārstniecības likuma grozījumu priekšlikumiem, kuri paredz noteikt jaunus ģimenes ārstu darba pienākumus un tiesību ierobežojumus - atbildību par zaudējumiem un līgumsodu, pienākumu ievadīt visus pacienta datus e-veselības sistēmā un pienākumu lietot visus  e-veselības sistēmā uzkrātos datus.  
 

-