Projekta ID
23-TA-1941Atzinuma sniedzējs
Biedrība "Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera"
Atzinums iesniegts
12.04.2024.
Saskaņošanas rezultāts
Saskaņots ar priekšlikumiem
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Plāna projekts
Priekšlikums
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (turpmāk – LTRK) jau vairākkārt publiskajai pārvaldei iepriekš paudusi priekšlikumus, kas saistīti ar mobilitāti un transportu Rīgā un Pierīgas reģionā. LTRK aicina arī Satiksmes ministriju, precizējot Rīgas metropoles areāla ilgtspējīga integrēta sabiedriskā transporta 2024. līdz 2030. gadam plāna projektu, ņemt vērā LTRK biedru definētās prioritātes mobilitātes un transporta jomā.
Infrastruktūra. LTRK ieskatā, domājot par ceļu infrastruktūru, attīstībā noteikti jāvērtē nokļūšanas laiks kopējā mobilitātē. Plānojot infrastruktūru nepieciešams pieņemt lēmumus balstot tos datos par iedzīvotāju mobilitāti, transporta plūsmām, kā arī prognozēm par to izmaiņām gan no pārējās Latvijas uz Rīgu un Pierīgu, gan arī pretējā virzienā, jo darba spēka mobilitāte ir novērojama arī virzienā ārpus Rīgas. Datos bāzēta plānošana, izmantojot informāciju par iedzīvotāju mobilitāti (piemēram, transporta sekošanas datu, mobilo tālruņu sekošanas datu un līdzīgu), ļautu veikt ieguldījumus mobilitātes infrastruktūrā tieši tajās vietās, kur tie jau ir vajadzīgi vai nākotnē būs vajadzīgi, kā arī izvairīties no šaubām par izvēlēto mobilitātes risinājumu pamatotību. LTRK pēc iespējas aicina piemērot agile principu infrastruktūras pilnveidē un transporta plūsmu plānošanā. Kā prioritāte LTRK ieskatā ir jānosaka pašvaldību spēja vienoties stāvparku izveidē, kas ir nepieciešami visapkārt Rīgai. LTRK aicina pašvaldības uzsākt diskusiju ar Satiksmes ministriju par to, vai atsevišķu satiksmes infrastruktūru nav iespējams nodalīt no pašvaldībām, lai valsts būtu atbildīga par vienotas infrastruktūras attīstību. Vērtējot sabiedriskā transporta pieturu novietojumu Rīgas pilsētā un tās areālā, LTRK secina, ka bieži sabiedriskajam transportam nav izveidotas pieturvietas ar tā saucamajām "kabatām", kas ir salīdzinoši vienkāršs risinājums, kā plašāku ieviešanu aicina izvērtēt arī LTRK.
Sabiedriskā transporta maršruti. LTRK ieskatā sabiedriskā transporta maršruti jāplāno tur, kur ir lielākā ekonomiskā aktivitāte un uzņēmēju, izrietoši arī lielāka darba spēka kustība. Tāpat ir vērts izvērtēt iespēju attīstīt ekspress maršrutus, kam pieturas būtu tikai ekonomiskajos centros, kas nepieciešami darba spēka kustībai. Abi minētie risinājumi LTRK ieskatā ievērojami varētu atvieglot transporta kustību Rīgā un Rīgas reģionā. Noteikti nepieciešami papildus maršruti uz un no lidostas gan Rīgas, gan Pierīgas ietvaros, lai ir vairāk tiešie savienojumi ar sabiedrisko transportu. LTRK aicina pašvaldības izvērtēt skolēnu autobusi izmantošanas iespējas arī darba spēka mobilitātes nodrošināšanai. Kā viena no būtiskākajām lietām, lai sabiedriskā transporta sistēma darbotos efektīvāk un lietotājam draudzīgāk, ir vienotās biļetes izveide (gan stāvparka izmantošanas biļete sabiedriskajā transportā, gan viena biļete, mainot dažādus transporta veidus).
Uzņēmējiem ir jāsadarbojas ar pašvaldībām, lai izstrādātu efektīvu mobilitātes plānu. Piemēram, var izvērtēt iespēju izstrādāt platformu, kur uzņēmēji var pieteikt savus plānus par uzņēmumu, kur nodarbināti vairāk ka 50 cilvēki plāniem, tādā veidā transporta satiksmes plānotāji var savlaicīgi ievērot nākotnes darbaspēka pārvietošanas vajadzības un nodrošināt efektīvu mobilitāti. Šādā sadarbībā var tikt risinātas dažādas problēmas, piemēram, satiksmes sastrēgumi, sabiedriskā transporta pieejamība un pieturvietu infrastruktūras drošība.
Ir jāpilnveido tiesiskais regulējumu par darbaspēka dalītās braukšanas platformām, proti, kad viens uzņēmums nodrošina darbinieku transporta pakalpojumus arī citam netālu esošam uzņēmumam. Šobrīd, pēc LTRK rīcībā esošās informācijas, šādi pakalpojumi tiek interpretēti ka pasažieru pārvadājumi un uzņēmumam nav finansiāli izdevīgi.
Mikromobilitāte. Vērtējot dažādu transportu plūsmas, LTRK ieskatā vērtīgi būtu pēc iespējas nesavienot kustību dažādiem transporta veidiem (piemēram, nelikt velo infrastruktūru tieši blakus auto transporta infrastruktūrai) un to maršrutus veidot atsevišķi. Lai būtiski veicinātu mikromobilitāti, ir jāveicina savienojamība starp pašvaldībām. Domājot par auto transporta elektrifikāciju un stāvparku attīstību, tajos noteikti jāparedz arī elektroauto uzlādes vietas. Vienlaikus LTRK norāda, ka būtiskākais aspekts mikromobilitātes attīstībā ir tāds, ka noteikti ir jāvērtē ietekme uz uzņēmējdarbību. Turklāt LTRK īpaši aicina veloceliņu plānošanā vērtēt arī ietekmi uz uzņēmējdarbību no iespējamo risku viedokļa. Proti, pēdējā laikā daudzviet veloceliņu nepārdomātais izvietojums būtiski ietekmējis uzņēmējdarbību, kas ir nepieļaujami. Pilsētai vienlaikus ir jāattīstās gan kājāmgājēju un velobraucēju ērtību palielināšanai, gan uzņēmējdarbībai attīstošos vektoros.
Papildus minētajam LTRK lūdz ministriju skaidrot, vai par plāna projekta 1. un 11. pasākumiem ir veikts kāds pētījums?
Infrastruktūra. LTRK ieskatā, domājot par ceļu infrastruktūru, attīstībā noteikti jāvērtē nokļūšanas laiks kopējā mobilitātē. Plānojot infrastruktūru nepieciešams pieņemt lēmumus balstot tos datos par iedzīvotāju mobilitāti, transporta plūsmām, kā arī prognozēm par to izmaiņām gan no pārējās Latvijas uz Rīgu un Pierīgu, gan arī pretējā virzienā, jo darba spēka mobilitāte ir novērojama arī virzienā ārpus Rīgas. Datos bāzēta plānošana, izmantojot informāciju par iedzīvotāju mobilitāti (piemēram, transporta sekošanas datu, mobilo tālruņu sekošanas datu un līdzīgu), ļautu veikt ieguldījumus mobilitātes infrastruktūrā tieši tajās vietās, kur tie jau ir vajadzīgi vai nākotnē būs vajadzīgi, kā arī izvairīties no šaubām par izvēlēto mobilitātes risinājumu pamatotību. LTRK pēc iespējas aicina piemērot agile principu infrastruktūras pilnveidē un transporta plūsmu plānošanā. Kā prioritāte LTRK ieskatā ir jānosaka pašvaldību spēja vienoties stāvparku izveidē, kas ir nepieciešami visapkārt Rīgai. LTRK aicina pašvaldības uzsākt diskusiju ar Satiksmes ministriju par to, vai atsevišķu satiksmes infrastruktūru nav iespējams nodalīt no pašvaldībām, lai valsts būtu atbildīga par vienotas infrastruktūras attīstību. Vērtējot sabiedriskā transporta pieturu novietojumu Rīgas pilsētā un tās areālā, LTRK secina, ka bieži sabiedriskajam transportam nav izveidotas pieturvietas ar tā saucamajām "kabatām", kas ir salīdzinoši vienkāršs risinājums, kā plašāku ieviešanu aicina izvērtēt arī LTRK.
Sabiedriskā transporta maršruti. LTRK ieskatā sabiedriskā transporta maršruti jāplāno tur, kur ir lielākā ekonomiskā aktivitāte un uzņēmēju, izrietoši arī lielāka darba spēka kustība. Tāpat ir vērts izvērtēt iespēju attīstīt ekspress maršrutus, kam pieturas būtu tikai ekonomiskajos centros, kas nepieciešami darba spēka kustībai. Abi minētie risinājumi LTRK ieskatā ievērojami varētu atvieglot transporta kustību Rīgā un Rīgas reģionā. Noteikti nepieciešami papildus maršruti uz un no lidostas gan Rīgas, gan Pierīgas ietvaros, lai ir vairāk tiešie savienojumi ar sabiedrisko transportu. LTRK aicina pašvaldības izvērtēt skolēnu autobusi izmantošanas iespējas arī darba spēka mobilitātes nodrošināšanai. Kā viena no būtiskākajām lietām, lai sabiedriskā transporta sistēma darbotos efektīvāk un lietotājam draudzīgāk, ir vienotās biļetes izveide (gan stāvparka izmantošanas biļete sabiedriskajā transportā, gan viena biļete, mainot dažādus transporta veidus).
Uzņēmējiem ir jāsadarbojas ar pašvaldībām, lai izstrādātu efektīvu mobilitātes plānu. Piemēram, var izvērtēt iespēju izstrādāt platformu, kur uzņēmēji var pieteikt savus plānus par uzņēmumu, kur nodarbināti vairāk ka 50 cilvēki plāniem, tādā veidā transporta satiksmes plānotāji var savlaicīgi ievērot nākotnes darbaspēka pārvietošanas vajadzības un nodrošināt efektīvu mobilitāti. Šādā sadarbībā var tikt risinātas dažādas problēmas, piemēram, satiksmes sastrēgumi, sabiedriskā transporta pieejamība un pieturvietu infrastruktūras drošība.
Ir jāpilnveido tiesiskais regulējumu par darbaspēka dalītās braukšanas platformām, proti, kad viens uzņēmums nodrošina darbinieku transporta pakalpojumus arī citam netālu esošam uzņēmumam. Šobrīd, pēc LTRK rīcībā esošās informācijas, šādi pakalpojumi tiek interpretēti ka pasažieru pārvadājumi un uzņēmumam nav finansiāli izdevīgi.
Mikromobilitāte. Vērtējot dažādu transportu plūsmas, LTRK ieskatā vērtīgi būtu pēc iespējas nesavienot kustību dažādiem transporta veidiem (piemēram, nelikt velo infrastruktūru tieši blakus auto transporta infrastruktūrai) un to maršrutus veidot atsevišķi. Lai būtiski veicinātu mikromobilitāti, ir jāveicina savienojamība starp pašvaldībām. Domājot par auto transporta elektrifikāciju un stāvparku attīstību, tajos noteikti jāparedz arī elektroauto uzlādes vietas. Vienlaikus LTRK norāda, ka būtiskākais aspekts mikromobilitātes attīstībā ir tāds, ka noteikti ir jāvērtē ietekme uz uzņēmējdarbību. Turklāt LTRK īpaši aicina veloceliņu plānošanā vērtēt arī ietekmi uz uzņēmējdarbību no iespējamo risku viedokļa. Proti, pēdējā laikā daudzviet veloceliņu nepārdomātais izvietojums būtiski ietekmējis uzņēmējdarbību, kas ir nepieļaujami. Pilsētai vienlaikus ir jāattīstās gan kājāmgājēju un velobraucēju ērtību palielināšanai, gan uzņēmējdarbībai attīstošos vektoros.
Papildus minētajam LTRK lūdz ministriju skaidrot, vai par plāna projekta 1. un 11. pasākumiem ir veikts kāds pētījums?
Piedāvātā redakcija
-