Atzinums

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) ir izskatījusi saskaņošanai atkārtoti nodoto Ministru kabineta noteikumu projektu “Platjoslas pieejamības ģeogrāfiskās informācijas sistēmas noteikumi” (TAP ID 23-TA-894, turpmāk – Noteikumu projekts). Nozares būtiskākie iebildumi nav ņemti vērā, līdz ar to LIKTA neatbalsta Noteikumu projekta tālāku virzību esošajā redakcijā un sniedzam savus iebildumus un priekšlikumus.

Noteikumu projektā, salīdzinot ar tā iepriekšējo redakciju, dzēsts elektronisko sakaru komersantu iesniedzamās informācijas saturs platjoslas pieejamības ģeogrāfiskās informācijas sistēmā (turpmāk-Sistēma), aizstājot to ar Noteikumu projekta 17.punktu, kas deleģē sistēmas satura noteikšanu Regulatoram. Šāds Noteikumu projekta punkts ir pretrunā Elektronisko sakaru likuma (turpmāk- ESL) 13.panta 5.daļai, kas skaidri paredz, ka “platjoslas pieejamības ģeogrāfiskās informācijas sistēmas saturu” nosaka Ministru kabinets.

Lūdzam noteikt MK Noteikumu projektā Sistēmā iesniedzamo saturu mobilā pārklājuma pieejamības noteikšanai šādā redakcijā:

“17. Par interneta piekļuves pakalpojumiem mobilā elektronisko sakaru tīklā elektronisko sakaru komersanti sniedz un sistēmā tiek uzturēta informācija 100×100 m režģa pārklājuma līmenī par:
17.1.mobilā elektronisko sakaru tīkla pārklājumu (esošs/neesošs), ņemot vērā šādas radiosignāla līmeņa minimālās vērtības:

Tehnoloģija                                                       Frekvenču diapazons                                      Radiosignāla līmeņa minimālā vērtība
4G – LTE vai LTE advanced tehnoloģija          Neatkarīgi no frekvenču diapazona                   -115dBm (RSRP)
5G – 3GPP release 15 (New Radio (NR) non-standalone (neautonomā) – pamattīkls ir 4G) vai autonomā NR versija (pamattīkls ir 5G) un tās turpmākie jauninājumi Neatkarīgi no frekvenču diapazona     -112dBm (SS-RSRP)
{Informācijai - Satiksmes ministrijai nosūtīta vēstule, kurā pievienota tabula}.

un pēc iespējas ņemot vērā šādus parametrus radiosignāla izplatīšanās modeli ITU-R P.1546-6 vai tam ekvivalentu,  terrain clearance angle korekciju,  laika varbūtība: 50%, vietas varbūtība: 50%, uztverošās antenas augstums: 1,5 m,  uztverošās antenas pastiprinājums: 0 dBi,  MIMO (Multiple-Input Multiple-Output) tehnoloģiju,  frekvenču agregāciju (Carrier Aggregation).
17.2. piekļuves tehnoloģiju (4G - ceturtās paaudzes mobilo sakaru sistēmas, 5G - piektās paaudzes mobilo sakaru sistēmas un nākamo paaudžu mobilo sakaru sistēmas);
17.3. informāciju par  ļoti augstas veiktspējas tīkla (VHCN) tehnoloģiju režģa vienībā.

Atbilstoši Sistēmas saturam MK noteikumu projektā jāparedz atbilstošs informācijas slepenības režīms. Noteikuma projekts ir papildināts ar 15.punktu, kas nosaka datu konfidencialitātes nodrošināšanas pienākumu par iestāžu un institūciju iesniegtajiem datiem, bet ierobežotas pieejamības statuss nav noteikts informācijai, kuru paredzēts iesniegt elektronisko sakaru komersantiem.

Elektronisko sakaru komersantu sniedzamajai informācijai lūdzam noteikt ierobežotas pieejamības statusu. Elektronisko sakaru komersantu iesniegtā informācija izmantojama vienīgi Satiksmes ministrijas, Regulatora un VASES normatīvajos aktos noteikto funkciju un uzdevumu izpildei.

Noteikumu projektā noteiktie pasākumi attiecībā uz Sistēmas slēgtās daļas pieejas tiesību Sistēmai administrēšanu ir atbalstāmi, taču nepietiekami.

Noteikumu projekts papildināms, nosakot katra Sistēmas slēgtās daļas lietotāja un datu uzturētājam pieejamās datu vienības ar atsauci uz Noteikumu projekta 9. punktā sasniedzamo datu lietošanas mērķi. Atbilstoši MK noteikumu projekta saturam nodrošināma arī Sistēmas praktiskā funkcionalitāte, paredzot atsevišķās pieejas tiesību līmeņus Sistēmas slēgtās daļas lietotāju darba vietām. Tā lai katrai Sistēmas darba vietai ir pieejams tikai tās datu vienības, kas atbilst  institūcijas pārstāvja amata pienākumu aprakstam, konkrētās institūcijas sasniedzamajam mērķim. Sistēmā jābūt auditācijas pierakstiem par Sistēmā veiktajām Sistēmas lietotāju darbībām un to kontrolei.

Par Noteikumu projekta 6.punktā paredzēto publisko pieejamības līmeni esam jau vairākkārt skaidrojuši un norādījuši, ka detalizēta informācija par pieejamo platjoslas interneta piekļuves pakalpojuma pieslēguma teorētisko maksimālo lejupielādes ātrumu  mobilā elektronisko sakaru tīklā atklāj uz kartes elektronisko sakaru komersantu precīzas bāzes staciju atrašanās vietas. Atkārtoti iebilstam pret šādas informācijas vienību iekļaušanu  Noteikumu projektā. Tas, ka infrastruktūras publiskošanas drošības izaicinājumi nav ekskluzīvi tikai Latvijai un Lietuvas Regulators joprojām turpina publicēt informāciju par mobilo sakaru pārklājumu, nav arguments, lai elektronisko sakaru komersanti Latvijā un Latvija kopumā neaizsargātu savus telekomunikāciju tīklus un informāciju par tiem. Elektronisko sakaru komersanti ir atbildīgi par informācijas saistībā ar to infrastruktūru slepenības nodrošināšanu nacionālās drošības interesēs. Informācija par bāzes staciju atrašanās vietām atbilst Nacionālās drošības likuma 22.2 panta 1.daļā un Informācijas atklātības likuma 2.daļas 1.punktā noteiktajām kritiskās infrastruktūras un aizsargājamās informācijas pazīmēm,  tādēļ tā sargājama un nav pieļaujama to pieeja ikvienai personai Sistēmas publiskajā daļā. Pēc LIKTA biedrorganizācijas SIA “Latvijas Mobilais Telefons” novērojumiem datu agregācija Sistēmas publiskās daļas izpildījumā nav pietiekama, lai bāzes staciju vietas netiktu atklātas. LIKTA biedrorganizācijas SIA “Latvijas Mobilais Telefons” publiskā pārklājuma kartē nav tādas detalizācijas, kas atklāj bāzes staciju atrašanās vietas. Arī BEREC vadlīnijās BOR (20) 42 par ģeogrāfisko apsekošanu [1] ir norādījis piemērus informācijai, kas uzskatāma par komercnoslēpumu un ir konfidenciāla:

“Some examples of information that could qualify as business secrets and may be deemed to be confidential in the context of GS are: (…) Operators’ detailed information regarding the position and type of different network elements, with the exception of network elements that are subject to a wholesale access obligation that requires the publicising of this information”.

Ņemot vērā drošības risku, lūdzam svītrot Noteikuma projekta 6.3. punktu, kas paredz Sistēmas publiski pieejamā tiešsaistes kartē attēlot informāciju par pieejamo platjoslas interneta piekļuves pakalpojuma pieslēguma lejupielādes un augšupielādes ātrumu fiksētā elektronisko sakaru tīklā un teorētisko maksimālo lejupielādes ātrumu mobilā elektronisko sakaru tīklā.

Iebilstam pret Noteikumu projekta 21.punktā noteikto VASES pienākumu sniegt Sistēmā 8.4. punktā noteikto informāciju par mobilā elektronisko sakaru tīkla bāzes staciju atrašanās vietu, pieslēguma tehnoloģiju, izmantotajām radiofrekvenču spektra joslām un antenu azimutiem. Situācijā, kurā institūcijām būs zināma elektronisko sakaru komersantu ziņotā mobilās platjoslas pakalpojuma pieejamība pa tehnoloģijām 100x100m režģī atbilstoši MK Noteikumu projektam, ir pietiekami, lai veiktu Noteikumu projekta  9.punktā un citos normatīvajos aktos elektronisko sakaru nozarē paredzētās funkcijas. Informācijas iegūšana no VASES par bāzes staciju atrašanās vietām, antenu azimutiem, pieslēguma tehnoloģiju un radiofrekvenču spektra joslām nav pamatota deleģēto funkciju veikšanai.

Noteikumu projekta 23.punkts paredz, ka Sistēmā analīzes un statistikas vajadzībām citu starpā iegūst un izmanto šādus atvērtos datus: Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra publicēto publisko personu un iestāžu sarakstu un uzņēmumu reģistru, Kultūras informācijas sistēmu centra datus par Latvijas kultūras institūcijām. Papildu atbilstoši 19.2. punktam Satiksmes ministrija pieprasa, sagatavo, apkopo un iesniedz Sistēmā datus par Centrālās statistikas pārvaldes datiem par ekonomiski aktīvajiem komersantiem sarakstu pēc pamatdarbības veida saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju un to faktisko darbības vietu, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datus par deklarēto vai reģistrēto iedzīvotāju skaitu sadalījumā pa administratīvajām teritorijām līdz ēkas līmenim, Izglītības ministrijas datus par izglītības iestāžu adresēm, Veselības inspekcijas datus par ārstniecības iestāžu adresēm. Datu centralizācija par publiski nozīmīgiem objektiem apvienojumā ar informāciju par elektronisko sakaru tīkla infrastruktūru ir pretēja Latvijas un tās iedzīvotāju drošības interesēm, jo īpaši Sistēmā, kurā tās lietotājiem MK noteikumu projektā nav paredzētas diferencētas darba vietas Sistēmā lomas atbilstoši to veicamajām funkcijām vai dienesta amatam.

Lūdzam neveikt šādu datu centralizāciju vienā Sistēmā un svītrot Noteikumu projekta attiecīgās normas 19.2. un 23. punktu.

Satiksmes Ministrija MK Noteikumu projekta izziņā skaidro, ka pārklājuma informācija būs pieejama arī griezumā “labākais pārklājums” – neatkarīgi no operatora, vai tehnoloģijas konkrētajā atrašanās vietā pieejamais labākais pieslēgums; “mobilā sakaru pārklājums” – visu mobilo sakaru operatoru sniegtie dati agregēti kopējā pārklājuma informācijā ar iespēju izvēlēties tehnoloģiju (bet ne operatoru); analoģiski arī ar fiksēto pieslēgumu datiem. Izziņā minētā Sistēmas funkcionalitāte nav minēta un neatbilst MK noteikumu projekta saturam.

Iebilstam pret šādu Sistēmas funkcionalitāti, jo nav saskatāma tās nepieciešamība vai lietderība, kā arī nav apsvērta un vērtēta tās ietekme uz godīgu konkurenci elektronisko sakaru pakalpojumu tirgū.


[1] BEREC Guidelines to assist NRAs on the consistent application of Geographical surveys of network deployments https://www.berec.europa.eu/sites/default/files/files/document_register_store/2020/3/BoR_%2820%29_42_Guidelines_BBgeoSurveys.pdf 

-