Atzinums

[1] Asociācija ir atkārtoti iepazinusies ar Finanšu ministrijas virzīto likumprojektu pakotni, kas izstrādāta, lai īstenotu Ministru kabineta lēmumu par vienotas patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības institūcijas noteikšanu, paredzot attiecīgo funkciju nodošanu Latvijas Bankai no 2027. gada 1. janvāra.

[2] Asociācija konstatē, ka pēc iepriekš iesniegto iebildumu izvērtēšanas likumprojektu pakotnē pēc būtības nav veikti grozījumi, kas novērstu Asociācijas identificētos sistēmiskos riskus attiecībā uz reformas pamatojumu, tiesisko noteiktību, procesuālo ietekmi un praktisko īstenošanu.

[3] Līdz ar to Asociācija uztur iepriekš izteiktos iebildumus pilnā apmērā un atkārtoti norāda, ka likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā” nav vērtējams kā tehniska rakstura grozījums. Tas ir būtiska sastāvdaļa plašākai institucionālajai reformai, kuras ietvaros tiek pārskatīts patērētāju tiesību aizsardzības un uzraudzības modelis finanšu sektorā kopumā.

[4] Asociācija atkārtoti uzsver, ka ar Likumprojektu Latvijas Bankas lēmumiem tiek piešķirta tieša ietekme uz civiltiesisko strīdu izskatīšanu, tostarp attiecībā uz tiesvedības procesu un pierādīšanas mehānismiem kolektīvo prasību ietvaros. Līdz ar to reformas rezultātā tiek būtiski ietekmēta ne tikai institucionālā uzraudzības struktūra, bet arī tiesību aizsardzības mehānismu praktiskā darbība.

[5] Vienlaikus Asociācijas ieskatā joprojām nav nodrošināts pietiekams izvērtējums par to, kā praksē tiks nodrošināta vienveidīga, prognozējama un metodoloģiski konsekventa šādu lēmumu pieņemšana Latvijas Bankas ietvaros, ņemot vērā, ka šiem lēmumiem turpmāk būs tieša ietekme uz tiesvedību un tās rezultātiem.

[6] Asociācija atkārtoti norāda, ka anotācijā nav sniegta pietiekami detalizēta informācija par Latvijas Bankas institucionālo gatavību, praktisko pieeju un metodoloģisko ietvaru attiecīgo funkciju īstenošanai. Tāpat nav izvērtēta iespējamā ietekme uz tiesību normu interpretācijas vienveidību, tiesvedību prognozējamību un civiltiesisko strīdu izskatīšanas kvalitāti kopumā.

[7] Asociācijas ieskatā šāda pieeja rada sistēmisku risku, ka civilprocesuālie mehānismi tiek pielāgoti institucionālajai reformai bez pietiekama praktiskā un juridiskā izvērtējuma. Ja institūcijas lēmumiem tiek piešķirta būtiska ietekme uz tiesvedību, vienlaikus nenodrošinot pietiekamu skaidrību par šo lēmumu pieņemšanas metodoloģiju un institucionālo pieeju, pastāv risks nevienveidīgai praksei, palielinātai tiesiskajai nenoteiktībai un pieaugošam tiesvedību skaitam.

[8] Vienlaikus Asociācija atkārtoti uzsver, ka šāda nenoteiktība rada arī plašāku ietekmi uz finanšu tirgus vidi kopumā. Ja tirgus dalībniekiem nav skaidrs, kādā kvalitātē, pēc kādiem principiem un ar kādu metodoloģiju tiks pieņemti lēmumi, kuri var tieši ietekmēt tiesvedības procesu un tā rezultātus, tas negatīvi ietekmē regulatīvās vides prognozējamību un tiesisko paļāvību.

[9] Ievērojot minēto, Asociācija uztur iepriekš izteiktos iebildumus pilnā apmērā.

-