Atzinums

Ņemot vērā, ka viens no meža ilgtspējīgas apsaimniekošanas pamatprincipiem ir bioloģiskās daudzveidības saglabāšana (Meža likuma 1. pants), jāraugās, lai 26. panta prasības nenonāktu pretrunā ar šo mērķi.

Meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam un personai, kas sagatavo, glabā vai pārstrādā kokmateriālus mežā vai tā tiešā tuvumā, ir pienākums:
1) īstenot darbības, kas samazina meža bojājumu iespējamību un ierobežo to izplatību, ciktāl tas nav pretrunā ar īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un īpaši aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzības mērķu sasniegšanu;
2) uzraudzīt meža stāvokli un informēt Valsts meža dienestu par konstatētajiem meža bojājumiem;
3) pēc Valsts meža dienesta lēmuma pārtraukt vai atlikt koku ciršanu, ja konstatēta meža kaitēkļu masveida savairošanās vai slimību izplatīšanās.

Pašreizējā redakcijā netiek ņemta vērā nepieciešamība nodrošināt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, tāpēc kaitēkļu apkarošanas pasākumi var negatīvi ietekmēt īpaši aizsargājamas sugas un biotopus.

Meža kaitēkļu masveida savairošanās vai slimību izplatīšanās ierobežošanai, pamatojoties uz šā likuma 29.1 pantā minētā monitoringa rezultātiem, ievērojot īpaši aizsargājamo dabas teritoriju, īpaši aizsargājamo sugu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzības regulējumu, Valsts meža dienests var noteikt pienākumu šā likuma 26. pantā minētajām personām:
1) pārtraukt vai atlikt koku ciršanu, izņemot ciršanu meža kaitēkļu masveida savairošanās vai slimību izplatīšanās seku likvidēšanai;
2) īstenot pasākumus, lai apkarotu kaitēkļus un slimības vai ierobežotu to izplatīšanos; 
3) iznīcināt slimību inficēto vai kaitēkļu invadēto meža reproduktīvo materiālu.