Atzinums

3. iebildums sadaļa "Finansējuma piešķiršana juridisko personu dibinātām augstskolām"

Ir būtiski riski saistībā ar priekšlikumu izveidot īpašas bezpeļņas AII, kurām tiktu pārdalīts budžeta finansējums. Bezpeļņas organizācijas statuss Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma noteiktajā regulējumā[1] ļauj bezpeļņas uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) darbības laikā uzkrāto kapitālu (rezerves fondu) sadalīt pēc atsavināšanas, tādā veidā īstenojot atlikto peļņas sadali, kas ir pretrunā definētajam mērķim. Bez līdzvērtīgu normatīvo prasību piemērošanas (iepirkumu procedūras, algu limiti u.c.) šīs privātās iestādes iegūtu negodīgas priekšrocības pār valsts augstskolām. Nav skaidri definēti arī kritēriji, pēc kuriem šīs AII varētu pretendēt uz snieguma finansējumu, kā arī pastāv neskaidrība par privāto AII spēju ilgtermiņā ieguldīt zinātniskās darbības attīstībā. Vienīgais kritērijs, par kuru privātpersonu dibinātas augstskolas varētu saņemt daļu no snieguma finansējuma, ir absolventu nodrošināšana valstij prioritārajās studiju programmās, tomēr šāda iespēja paredzama tikai pie papildu līdzekļu nodrošināšanas augstākajai izglītībai, jo citādi tas de facto samazina esošo augstskolu valsts finansējuma daļu.

[1] Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma 19.8 pantā un 25.4 pants; pieejams: https://likumi.lv/ta/id/56945#p12


 

-

2. iebildums sadaļa "Studējošo pašpārvalžu loma finansējuma sadalē"

Nav atbalstāms priekšlikums paplašināt studējošo pārstāvniecību (turpmāk – SP) valsts augstākās izglītības iestādes (turpmāk - AII) padomēs, ņemot vērā nepieciešamību padomes samazināt efektivitātes nolūkos. Tāpat nav nepieciešams noteikt obligātu SP saskaņojumu budžeta līdzekļu sadalē, jo tas nerada tiešu ietekmi uz studējošo interesēm un rada funkciju dublēšanos un neefektivitāti, atkāpjoties no reformas sasniegumiem. Jāuzsver, ka Senāta sastāvā ir vismaz 20% studējošo pārstāvji. Senāta kompetencē tostarp, atbilstoši augstskolu likumam, ir sniegt atzinumus uz priekšlikumus par budžeta jautājumiem, t.i., studējošie jau šobrīd ir iesaistīti augstskolu budžeta apstiprināšanas procesā. Papildus arī studējošiem Senātā ir iespējas uzlikt veto arī uz lēmumiem par augstskolas budžetu, kas nodrošina viņu viedokļa integrāciju.

Vienlaikus ir būtiski uzsvērt, ka studējošie, piedaloties lēmumu pieņemšanā par budžeta līdzekļu sadali, atrodas interešu konflikta situācijā, jo viņi ir tiešie labuma guvēji no šī budžeta izmantošanas. Līdz ar to viņu dalība šāda rakstura lēmumos var apdraudēt objektivitāti un pārskatāmību, kas ir būtiski valsts budžeta līdzekļu sadalē. Lai nodrošinātu šādu lēmumu leģitimitāti, būtu jāparedz, ka lēmējtiesības par augstskolas budžetu ir piešķiramas tikai personām ar amatpersonas statusu, kas ir pakļautas attiecīgajiem interešu konflikta un atbildības regulējumiem. 

Papildus tam ziņojuma autori piedāvā obligātu saskaņojumu ar SP arī citos jautājumos – ārpus šī ziņojuma tvēruma “Šajā sakarā būtu jāizvērtē iespēja noteikt, ka studējošo pašpārvalžu atzinumus par konkrēto kategoriju jautājumiem ir obligāti ņemams vērā. Šāds regulējums attiektos ne tikai uz budžeta līdzekļu sadali, bet arī uz dokumentiem, kas reglamentē studiju procesu, studiju vides attīstības stratēģiskajiem plāniem un studentiem sniegto pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanas mehānismiem.”

Nepieciešams pārskatīt ziņojuma saturu, atsakoties no “studiju procesu” reglamentējošiem un citiem jautājumiem, kas nav tieši saistīti ar institucionālās finansēšanas izmēģinājumprojektu.

Papildus, ņemot vērā faktu, ka IZM ir uzsākusi Augstskolu likuma grozījumu virzību, kas paredz padomes skaita samazināšanu, lai padomju darbību padarītu efektīvāku, studējošo tiešas pārstāvniecības ieviešana padomēs var apgrūtināt tieši augstskolas akadēmiskā un zinātniskā virziena pārstāvniecību, kuru nodrošina augstskolas padomē virzītie augstskolas pārstāvji. Aicinām šo jautājumu skatīt Augstskolu likuma ietvaros.
 

-

1. iebildums sadaļa "Finansējuma pārdale starp augstākās izglītības iestādēm ar mērķi veicināt kvalitāti un atbilstību tautsaimniecības vajadzībām"

Nav atbalstāma plānotā 15% pirmā līmeņa jeb bāzes studiju finansējuma pārdale pēc jauniem, vēl nenoteiktiem kritērijiem. Šis finansējums ilgstoši ir nepietiekams, tāpēc tā papildu pārdale negatīvi ietekmēs studiju īstenošanu. Pirms jebkādu finansējuma izmaiņu veikšanas ir nepieciešama precīza skaidrība par konkrētajiem pārdales kritērijiem, lai izvairītos no interpretācijām un nodrošinātu pārskatāmu un taisnīgu finansējuma sadali. Jāvērtē pārdales iespējamā ietekme uz studiju kvalitāti, ņemot vērā augstskolu finansēšanas specifiku:
a) ar studējošajiem līgumi ir noslēgti uz visu studiju periodu (3-4-5 vai pat 6 gadi),
b) studiju gada nošķīrums no finanšu gada (septembris-jūnijs pret janvāris-decembris),
c) regulārā kavēšanās ar ikgadējo vienošanos noslēgšanu u.c.

Saskaņā ar 3 pīlāru finansēšanas modeli, tieši otrais pīlārs (snieguma finansējums) ir tas, kas paredzēts sniegumā balstīto sasniedzamo rādītāju sasniegšanas finansēšanai. Savukārt, pirmais pīlārs ir paredzēts konkrētu ar IZM vienošanās ceļā ar attiecīgo augstskolu noteikto mērķu sasniegšanai, kas savstarpēji nav precīzi salīdzināmi, kā rezultātā pārdale netiktu veikta uz vienotiem nosacījumiem.
 
 

-