Projekta ID
25-TA-2124Atzinuma sniedzējs
Iekšlietu ministrija
Atzinums iesniegts
16.04.2026.
Saskaņošanas rezultāts
Saskaņots ar priekšlikumiem
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts (grozījumi)
14.
Priekšlikums
Nepieciešams papildināt likumprojektu ar pantu šādā redakcijā: "Izslēgt 126.panta pirmajā daļā vārdus "vai tiesvedība lietā izbeigta, pamatojoties uz šā likuma 282.panta 7.punktu"."
Esošais regulējums līdz galam nesasniedz valsts nodevas maksāšanas mērķus, jo personas tiesā sniedz pieteikumus par jautājumiem, kurus ir iespējams atrisināt vai bija jāatrisina ārpus tiesas kārtībā, kā arī neveicina iestādes un pieteicēja sadarbību uz tiesiskā strīda izbeigšanu ārpus tiesas, it īpaši, ja iestādes administratīvais akts ir pamatots un atbilstošs administratīvā akta pieņemšanas brīdī esošajiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem.
Var izšķirt vairākus gadījumus.
1) Piemēram, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes praksē pēdējā laikā ir desmitiem tiesvedību, kuras pieteicēji acīmredzami ir rosinājuši tikai, lai novilcinātu iestādē pieņemtā administratīvā akta izpildi. Šie ir gadījumi saistās ar pašu pieteicēju laikā neizpildītu pienākumu (Pilsonības likuma 23.panta trešās daļa - Latvijas pilsonis, kuram līdz pilngadības sasniegšanai ir izveidojusies dubultā pilsonība un kurš vēlas saglabāt citas valsts pilsonību, pēc pilngadības sasniegšanas līdz 25 gadu vecumam iesniedz iesniegumu par atteikšanos no Latvijas pilsonības). Tiesvedības laikā pieteicējam atsakoties no citas valsts pilsonības iestājas Pilsonības likuma 24.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktais ierobežojums un tādēļ Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde šādos gadījumos atceļ sākotnējo administratīvo aktu un iestājas pamats tiesvedības izbeigšanai, pamatojoties uz 282. panta 7. punktu, kā arī pienākums atlīdzināt nodevu 30 euro par pieteikumu un nereti arī vēl 60 euro par apelācijas sūdzību, lai gan pārsūdzētais iestādes lēmums ir pamatots. Šādi tiek tērēti iestādes resursi un budžeta līdzekļi, lai gan iestāde ir rīkojusies atbilstoši tiesību normās noteiktajam.
2) Tāpat Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes praksē ir bijuši gadījumi, kad pieteicējs ir iesniedzis pieteikumu par labvēlīga administratīva akta izdošanu, nepiekrītot, ka pieteicējam iestāde, lai izdotu labvēlīgu administratīvo aktu, lūdz iesniegt tam nepieciešamos pierādījumus. Savukārt tiesvedības laikā, pieteicējam iesniedzot tiesai iepriekš iestādes prasītos pierādījumus, strīds faktiski ir beidzies un iestādei arī bez tiesas sprieduma ir pamats pārskatīt atteikumu izdot labvēlīgu administratīvo aktu.
3) Arī gadījumā, kad tiesā ir pieteikums par labvēlīga administratīvā akta izdošanu un tiesvedības gaitā mainās faktiskie apstākļi, kas ir tādi, kuru dēļ būtu pamats pārskatīt atteikumu izdot labvēlīgu administratīvo aktu, neskatoties uz to, ka pārsūdzētais iestādes administratīvais akts ir pamatots, iestādei to atceļot un atrisinot jautājumu pirms tiesa ir taisījusi spriedumu, joprojām ir pienākums atlīdzināt pieteicēja iemaksāto nodevu par pieteikumu, kā arī apelācijas sūdzību, ja tāda procesa gaitā iesniegta.
Esošais regulējums līdz galam nesasniedz valsts nodevas maksāšanas mērķus, jo personas tiesā sniedz pieteikumus par jautājumiem, kurus ir iespējams atrisināt vai bija jāatrisina ārpus tiesas kārtībā, kā arī neveicina iestādes un pieteicēja sadarbību uz tiesiskā strīda izbeigšanu ārpus tiesas, it īpaši, ja iestādes administratīvais akts ir pamatots un atbilstošs administratīvā akta pieņemšanas brīdī esošajiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem.
Var izšķirt vairākus gadījumus.
1) Piemēram, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes praksē pēdējā laikā ir desmitiem tiesvedību, kuras pieteicēji acīmredzami ir rosinājuši tikai, lai novilcinātu iestādē pieņemtā administratīvā akta izpildi. Šie ir gadījumi saistās ar pašu pieteicēju laikā neizpildītu pienākumu (Pilsonības likuma 23.panta trešās daļa - Latvijas pilsonis, kuram līdz pilngadības sasniegšanai ir izveidojusies dubultā pilsonība un kurš vēlas saglabāt citas valsts pilsonību, pēc pilngadības sasniegšanas līdz 25 gadu vecumam iesniedz iesniegumu par atteikšanos no Latvijas pilsonības). Tiesvedības laikā pieteicējam atsakoties no citas valsts pilsonības iestājas Pilsonības likuma 24.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktais ierobežojums un tādēļ Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde šādos gadījumos atceļ sākotnējo administratīvo aktu un iestājas pamats tiesvedības izbeigšanai, pamatojoties uz 282. panta 7. punktu, kā arī pienākums atlīdzināt nodevu 30 euro par pieteikumu un nereti arī vēl 60 euro par apelācijas sūdzību, lai gan pārsūdzētais iestādes lēmums ir pamatots. Šādi tiek tērēti iestādes resursi un budžeta līdzekļi, lai gan iestāde ir rīkojusies atbilstoši tiesību normās noteiktajam.
2) Tāpat Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes praksē ir bijuši gadījumi, kad pieteicējs ir iesniedzis pieteikumu par labvēlīga administratīva akta izdošanu, nepiekrītot, ka pieteicējam iestāde, lai izdotu labvēlīgu administratīvo aktu, lūdz iesniegt tam nepieciešamos pierādījumus. Savukārt tiesvedības laikā, pieteicējam iesniedzot tiesai iepriekš iestādes prasītos pierādījumus, strīds faktiski ir beidzies un iestādei arī bez tiesas sprieduma ir pamats pārskatīt atteikumu izdot labvēlīgu administratīvo aktu.
3) Arī gadījumā, kad tiesā ir pieteikums par labvēlīga administratīvā akta izdošanu un tiesvedības gaitā mainās faktiskie apstākļi, kas ir tādi, kuru dēļ būtu pamats pārskatīt atteikumu izdot labvēlīgu administratīvo aktu, neskatoties uz to, ka pārsūdzētais iestādes administratīvais akts ir pamatots, iestādei to atceļot un atrisinot jautājumu pirms tiesa ir taisījusi spriedumu, joprojām ir pienākums atlīdzināt pieteicēja iemaksāto nodevu par pieteikumu, kā arī apelācijas sūdzību, ja tāda procesa gaitā iesniegta.
Piedāvātā redakcija
Izslēgt 126.panta pirmajā daļā vārdus "vai tiesvedība lietā izbeigta, pamatojoties uz šā likuma 282.panta 7.punktu".
