Atzinums

Iekšlietu ministrija iebilst Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāvja iekļaušanai komisijā, kas lems par tiesību piešķiršanu augstskolai veikt noteiktu ārvalstīs iegūto izglītības dokumentu ekspertīzi, jo darbības, kas saistītas ar izglītības dokumentu ekspertīzi un atzīšanu, neietilpst ne Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, ne Iekšlietu ministrijas kompetences jomā. Iekšlietu ministrija varētu piekrist formulējumam, kas dotu iespēju komisijai vajadzības gadījumā lūgt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi sniegt viedokli savas kompetences ietvaros, bet bez balsstiesībām, līdzīgi kā tas noteikumu projektā formulēts attiecībā uz Ārlietu ministriju. 

6. Lai izskatītu augstskolas iesniegumu un lemtu par tiesību piešķiršanu augstskolai veikt noteiktu ārvalstīs iegūto izglītības dokumentu ekspertīzi, Izglītības un zinātnes ministrija izveido komisiju (turpmāk – komisija) ne mazāk kā piecu personu sastāvā, kurā iekļauj pārstāvjus no Izglītības un zinātnes ministrijas un Latvijas Studentu apvienības. Komisijas darbu vada Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvis. Komisija viedokļa sniegšanai var piesaistīt pārstāvi no Ārlietu ministrijas, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes un ekspertus ar kompetenci diplomu atzīšanā bez balsstiesībām no Akadēmiskās informācijas centra un Rektoru padomes.

Projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 1.3. sadaļā minēts: "Ja augstskola vēlmē piesaistīt pēc iespējas vairāk ārvalstnieku nav rūpīgi veikusi ārvalstnieku atlasi, tad Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības un Ārlietu ministrijas Konsulārais departamenta darbinieki, pildot Imigrācijas likuma 14. pantā noteikto pienākumu bieži konstatē neatbilstību sniegtajām ziņām un tiek pieņemts lēmums atteikt izsniegt vīzu. Vīzu atteikumu skaits norāda uz augstskolas ārzemnieku atlases kvalitāti cenšoties piesaistīt pēc iespējas vairāk potenciālos studentus no ārvalstīm.". "Vīzu atteikumu skaits ir viens no rādītājiem, kas liecina par to, cik atbildīgi augstskolas attiecas pret ārzemnieku ieceļošanu Latvijas Republikā un Eiropas Savienībā.".

Vēršama uzmanība, ka Imigrācijas likums paredz dažādus vīzas izsniegšanas atteikuma pamatus. Attiecīgi nekvalitatīvs augstskolas vērtējums nav ekskluzīvs vīzas atteikuma pamats. Līdz ar to pats par sevi vīzas atteikumu skaits kā skaitlis bez detalizācijas nenorāda, kādēļ vīzas izsniegšana tika atteikta.

Papildus iztrūkst arī precizējums par vārdu "bieži" kontatē neatbilstību"" pamatojumu jeb, kā novērtējams, ka vīzu atteikumu skaits ir "biežs".

Ievērojot minēto, precizējams projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija).

-