Atzinums

Projekta 1. punktu saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr.108 “Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” (turpmāk – noteikumi Nr.108) 100.2. apakšpunktu nepieciešams izteikt precīzi atbilstoši Klimatnoturības un ekonomiskās ilgtspējas likuma (turpmāk – likums) 15. panta astotās daļas 2. punktā noteiktajam pilnvarojumam, proti, papildināt punktu ar likuma normā noteikto par neattiecināmo Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta līdzekļu atgūšanas nosacījumiem un kārtību. Vēršam uzmanību, ja šāds regulējums netiek iekļauts projektā, par to izvērsts skaidrojums jāsniedz projekta anotācijā.

-

Lūdzam veikt samērīguma izvērtējumu par to, vai plānotais personas tiesību uz datu aizsardzību ierobežojums ir samērīgs, attiecīgi precizējot projektu kopumā. Projektā noteikti nosacījumi, kādiem ir jāatbilst projekta iesniedzējam, lai pretendētu uz finanšu instrumenta finansējuma saņemšanu, tajā skaitā projekts paredz, ka tiek vērtēta projekta iesniedzēja, sadarbības partnera, personas, kura ir projekta iesniedzēja valdes, padomes loceklis, prokūrista, personas, kura ir pilnvarota pārstāvēt projekta iesniedzēju, projekta iesniedzēja patiesā labuma guvēja atbilstība noteiktiem kritērijiem. No minētā saprotams, ka tiks apstrādāti dažādu datu subjektu dati, tajā skaitā arī tādi, kas ir īpaši sensitīvi - sodāmības dati. Turklāt projekts neparedz visu minēto personu identifikācijas datu iesniegšanu, piemēram, valdes locekļu datu iesniegšanu, tādēļ nav arī izprotams no kādiem avotiem tie tiks iegūti. Papildus norādāms, ka anotācijā nav sniegts skaidrojums, kas pamatotu tik plašu personu loku un šādu datu apstrādi, kā arī kopumā ir šaubas par šādas personas datu apstrādes samērīgumu.

-

Ministru kabineta noteikumos nav pieļaujams regulēt ar administratīvo sodāmību saistītus jautājumus. Turklāt noteikumu projektā izmantotā terminoloģija neatbilst Administratīvās atbildības likumam.
1. Atsevišķi jautājumi ir atzīstami par tādiem, kuri vienmēr jāizlemj pašam likumdevējam. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka sankciju noteikšana par noziedzīgu nodarījumu ir saistīta ar demokrātijas un tiesiskuma izpratni valstī, tādējādi sankciju noteikšana kā politisks jautājums ir likumdevēja kompetencē (Satversmes tiesas 2015. gada 8. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2014-34-01 11.3. punkts; Satversmes tiesas 2003. gada 29. oktobra sprieduma lietā Nr. 2003-05-01 29. punkts). Šīs atziņas ir attiecināmas arī uz administratīvo atbildību un citām krimināltiesiska (sodoša) rakstura sankcijām. Sodam ir jābalstās uz parlamenta (formālā likumdevēja) pieņemtu likumu vai parlamentam vismaz jābūt galvenajam un galīgajam likumdevējam (nulla poena sine lege parlamentaria; sk. Gröning L. Nulla Poena Sine Lege Parlamentaria? Democratic Legitimacy and European Penal Law. In: Legislation in Context: Essays in Legisprudence. Edited by Luc J. Wintgens. Hampshire: Ashgate, 2007, p. 185). Tas nozīmē, ka vienīgi parlaments var noteikt administratīvos pārkāpumus un par tiem piemērojamos sodus. Pretējā gadījumā šādā veidā izpildvara varētu būtiski izmainīt likumdevēja īstenoto politiku. Saeimai kā formālajam likumdevējam nav tiesību arī pilnvarot Ministru kabinetu regulēt šādus jautājumus. Tā ir ekskluzīva likumdevēja kompetence.
Līdz ar to noteikumu projektā nav ietverami kritēriji, kas saistīti ar administratīvo atbildību vai citām krimināltiesiska (sodoša) rakstura administratīvām sankcijām.
2. No noteikumu projekta 19.7. apakšpunktā ietvertā pārkāpumu uzskaitījuma nav nepārprotami secināms, vai tā tvērumā ietilpst arī Imigrācijas likuma pārkāpums. Skaidrības nodrošināšanai lūdzam precizēt 19.7. apakšpunktu, izmantojot atsauces uz konkrētām tiesību normām vai skaidri definējot attiecīgo pārkāpumu kategorijas.
3. Projektā izmantotā terminoloģija neatbilst Administratīvās atbildības likumam.
Pirmkārt, izvērtējama nepieciešamība saglabāt formulējumu par institūcijas lēmumu vai tiesas spriedumu, kas "stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams". Ja nolēmums ir stājies spēkā, tad tas nozīmē, ka tas ir nepārsūdzams. Turklāt Administratīvās atbildības likums neparedz apstrīdēšanas institūtu.
Otrkārt, saskaņā ar Administratīvās atbildības likumu personu neatzīst "par vainīgu", līdz ar to pietiek norādīt, ka persona "ir sodīta" par attiecīgo administratīvo pārkāpumu.

-

Projektā plaši izmantoti specifiski termini, piemēram, "projekta dzīves cikls", "monitoringa periods", "zaļā un zilā infrastruktūra", kuri anotācijā gan ir skaidroti, taču pašā normatīvajā aktā nav definēti. Ievērojot minēto, lūdzam precizēt projektu, skaidrojot terminus atbilstoši noteikumu Nr. 108. 121.-123. punktam.

-

Projekta 36. punkts noteic, ka konkurss jāizsludina 20 darbdienu laikā pēc noteikumu spēkā stāšanās, taču anotācijā minēts 10 darbdienu termiņš. Attiecīgi aicinām precizēt projektu vai anotāciju.

-

Projekta 48.9. apakšpunkts norāda uz 1. pielikuma 3.7. tabulas 31. punktu (projekta ilgtspēja), savukārt anotācijā tās pašas normas ietvaros norādīts 13. punkts. Aicinām precizēt projektu vai anotāciju.

-

Projekta 52. punktā norādīts, ka lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu Vides investīciju fonds paziņo projekta iesniedzējam triju darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas, taču anotācijā skaidrots, ka paziņošanas termiņš ir piecas darba dienas. Aicinām precizēt projektu vai anotāciju.

-

Projekta 55. punktu nepieciešams precizēt vai svītrot, jo šāds regulējums pēc būtības ir materiālo tiesību norma, bet likuma pilnvarojums neparedz nelabvēlīga regulējuma veidošanu Ministru kabineta noteikumos. Turklāt, ņemot vērā, ka finansējuma adresāti būs pašvaldības, no valsts pārvaldes sadarbības viedokļa nebūs korekti, ja formāls iemesls būs par pamatu finansējuma atteikumam.

-

Vēršam uzmanību, ka Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) Nr. 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012, vairs nav spēkā. Tā ir atcelta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regula 2024. gada 23. septembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam. Ievērojot minēto, lūdzam precizēt projekta 73.1. apakšpunktā ietverto atsauci, kā arī attiecīgi precizēt un papildināt anotācijas 5.4. sadaļas 1. tabulu.

-

Lūdzam nodrošināt personas piekrišanu tā datu apstrādei atbilstoši Datu regulas[1] nosacījumiem vai arī to dzēst no projekta. Projekts paredz personas piekrišanu, ka sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Vides investīciju fonds", ja nepieciešams, pieprasa vai iegūst no Valsts ieņēmumu dienesta informāciju, kas apliecina, ka projekta iesniedzējam nav Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu parādu, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu, kas kopsummā pārsniedz 150 euro. Šajā sakarā ir norādāms, ka personas piekrišana šādā gadījumā nav uzskatāma par tiesisko pamatu personas datu apstrādei, jo piekrišana nav uzskatāma par brīvi sniegtu un kopumā neatbilst Datu regulas 7.pantā noteiktajiem nosacījumiem, kādai jāatbilst piekrišanai. Paskaidrojam, ka atbilstoši Datu regulas 4. panta 11. punktam un 7.pantā noteiktajiem nosacījumiem personas piekrišanai ir jābūt brīvi sniegtai. Šajā gadījumā ir konstatējams, ka sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Vides investīciju fonds" ir nepieciešams iegūt informāciju par personas atbilstību noteiktajām prasībām, tādēļ personai nolūkā saņemt finanšu instrumenta finansējumu nepastāv brīva izvēle savu datu apstrādei (finanšu instrumenta finansējuma saņemšana ir atkarīga no piekrišanas sniegšanas). Proti, ja persona vēlas pieteikties projektam, lai saņemtu finanšu instrumenta finansējumu, tai ir jāsniedz piekrišana datu apstrādei un šādā gadījumā nevar uzskatīt, ka piekrišana ir sniegta brīvi.
Ievērojot minēto, aicinām datu apstrādi pamatot ar citu tiesisko pamatu, piemēram, Datu regulas 6. panta 1. punkta c) vai e) apakšpunktu, ja apstrāde ir vajadzīga, lai uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu vai lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras.


[1] Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regula Nr. 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk – Datu regula
 

-

Lūdzam norādīt tiesisko pamatu sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Vides investīciju fonds" tiesībām iegūt sodāmības datus no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra pārziņā esošās valsts informācijas sistēmas "Sodu reģistrs". Atbilstoši anotācijā norādītajam, lai pārbaudītu personas atbilstību noteiktiem kritērijiem, sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Vides investīciju fonds" veiks sodāmības datu apstrādi, pieprasot datus no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra pārziņā esošās valsts informācijas sistēmas "Sodu reģistrs" . Norādām, ka sodāmības datu apstrāde var notikt tikai tad, ja ir piemērojams kāds no Datu regulas 6.panta 1.punktā minētajiem piemērojamajiem pamatiem, kā arī sodāmības datu apstrādei ir jāatbilst Datu regulas 10.pantā noteiktajiem nosacījumiem. Lai nodrošinātu tiesisku sodāmības datu apstrādi, tajā skaitā, lai personas datu apstrāde atbilstu tādiem personas datu apstrādes principiem kā likumīguma, godprātības un pārredzamības principam, lūdzam norādīt tiesisko pamatu sodāmības datu apstrādei. Papildus vēršam uzmanību, ka projektā nav noteikts, cik ilgi sodāmības dati tiks glabāti, proti, vai tiks pārbaudīta personas atbilstība un attiecīgā izziņa par sodāmību tiks dzēsta vai arī izziņa tiks glabāta arī pēc pārbaudes veikšanas.

-

Aicinām papildināt anotācijas 5.4. sadaļas 1. tabulu ar ierakstu par Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu, ieviešanu. Skaidrojam, ka atsauču uz regulu un tās vienībām ietveršana normatīvajos aktos pēc būtības ir regulas prasību ieviešana, jo tādējādi tiek nodrošināta regulas prasību praktiskā piemērošana.

-

Lūdzam veikt projekta ietekmes izvērtējumu uz datu aizsardzību un aizpildīt anotācijas 8.1.13. apakšpunktu, sniedzot skaidru un saprotamu informāciju par projektā paredzēto personu datu apstrādi, norādot tiesisko pamatojumu personu datu apstrādei (tostarp arī spēkā esošu ārējo normatīvo aktu (-us) un tā normu (-as), no kā ir izsecināma nepieciešamība apstrādāt personu datus projektā paredzētajā veidā), kā arī sniedzot īsu un kodolīgu skaidrojumu par paredzēto personu datu apstrādi – kādu datu subjektu un kādu kategoriju datus paredz apstrādāt projekts, kādos konkrētos nolūkos, papildus norādot arī – vai personu dati tiks glabāti un kāds būs datu glabāšanas termiņš, kāds ir pamatojums glabāšanas termiņam, kā arī informāciju par to, vai dati tiks nodoti citām institūcijām un kādā nolūkā. Ietekmes novērtējuma veikšanā un anotācijas aizpildīšanā aicinām izmantot Valsts kancelejas 2021. gada vadlīnijas sākotnējās ietekmes novērtēšanai un novērtējuma ziņojuma sagatavošanai vienotajā tiesību aktu izstrādes un saskaņošanas portālā (54.-55.lpp.).

 

-

Projekta 4. punkts paredz tiesisko regulējumu par “projekta līgumu, kuru ar Vides investīciju fondu ir noslēdzis šo noteikumu 15. punktā minētais projekta iesniedzējs (turpmāk – finansējuma saņēmējs). Savukārt projekta 15. punkts paredz, ka “Projekta iesniedzējs ir Latvijas Republikas pašvaldība (turpmāk – pašvaldība)”. Vēršam uzmanību, ka skatot šīs normas un to saīsinājumus kopsakarībā, projekta turpmākajā tekstā vārdus “finansējuma saņēmējs” un “projekta iesniedzējs” nepieciešams aizstāt ar vārdu “pašvaldība”. Šādi izteiktas normas precīzāk atspoguļos paredzētā regulējuma būtību un normu tiesisko noteiktību, ļaujot vienkāršāk izvērtēt projekta atbilstību tiesību normu sistēmai.

-

Projekta 5. punktu piedāvājam precizēt atbilstoši Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma III nodaļā esošajam regulējumam par apdzīvotām vietām, proti, veikt korektu apdzīvoto vietu uzskaitījumu atbilstoši šā likuma 7. pantam vai 8., 9. un 10. pantam. Papildus vēršam uzmanību, ka šajā normā paredzētais regulējums formāli nepieļauj pašvaldību dalību plūdu ierobežošanas projektu konkursos teritorijās, kas nav pilsētu vai ciemu robežās.

-

Tiesiskai skaidrībai lūdzam precizēt projekta 17.2. apakšpunktā ietverto vārdu salikumu “nodrošina nekustamā īpašuma īpašumtiesības”.
Projekta 17.2. apakšpunktā noteikts, ka sadarbības partneris nodrošina nekustamā īpašuma īpašumtiesības par projekta īstenošanas rezultātā izveidoto sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu inženiertīklu infrastruktūru, ja sadarbības partneris ir sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs. 
Atbilstoši Civillikuma tiesību normām jēdziens “nodrošina nekustamā īpašuma īpašumtiesības” nav juridiski precīzs. Proti, īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu var iegūt: 1) ar nekustama bezīpašnieka lietu piegūšanu; 2) ar pieaugumu(viena zemesgabala pievienošanās citam, ēku celšanas rezultātā un sēšanas un stādīšanas rezultātā); 3) ar ieilgumu; 4) darījuma noslēgšanas rezultātā, īpašuma tiesības nostiprinot zemesgrāmatā; 5) uz tiesas sprieduma pamata; 6) uz likuma pamata.
Arī Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departaments 2017. gada 24. novembra lēmumā lietā Nr. SKC-1023/2017 ir norādījis, ka Civillikums nosaka īpašuma iegūšanas veidus (pamatus), kā arī kārtību, kādā persona var iegūt īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu. Līdz ar to vārdu salikums “nodrošina nekustamā īpašuma īpašumtiesības” nav precīzs, jo nekustamā īpašuma tiesības var iegūt noteiktā veidā un attiecīgi nostiprinot tās zemesgrāmatā.
Ņemot vērā minēto, lūdzam projekta 17.2. apakšpunktā precizēt vārdu salikumu “nodrošina nekustamā īpašuma īpašumtiesības”.
 

-

Aicinām pārskatīt projekta 28.5. un 28.9. apakšpunktus, kuri pirmšķietami atrunā vienlīdzīgas izmaksas (procentu maksājumi, komisijas nauda, zaudējumi valūtas maiņā utt.). Aicinām nedublēt šīs normas, attiecīgi precizējot projektu.

-

Netiek apšaubīts, ka projektā minētā informācija ir nepieciešama attiecīgu funkciju veikšanai, taču, lai būtu izprotams attiecīgās informācijas (tostarp personas datu) apstrādes tiesiskais pamats, aicinām to detalizētāk aprakstīt projekta anotācijā, norādot, kādam mērķim nepieciešams apstrādāt attiecīgos personas datus.

-

Projekta 45. punkta otro teikumu par iesnieguma izskatīšanas termiņiem piedāvājam izvērtēt un precizēt, proti, samazināt iesnieguma izskatīšanas termiņu no trīs uz vienu mēnesi. Vēršam uzmanību, ka trīs mēnešu termiņš iesnieguma izskatīšanai, salīdzinot ar citiem projektā paredzētiem termiņiem, ir nesamērīgi liels.

-

Aicinām precizēt projekta 59.14. un 59.15. apakšpunktu, novēršot pārrakstīšanās kļūdu. Proti, abas minētās tiesību normas dublējas, nosakot vienādu regulējumu.

-

Projekta 72. apakšpunktā iekļauts teksts "Projekta dzīves cikls ir periods (..)" bez numura, kas vizuāli atdala to no 72. punkta pamatteksta. Šis definīcijas fragments nebūtu iekļaujams šādi kā atsevišķs numurēts punkts, līdz ar to iesakām attiecīgi precizēt projektu.

-

Lūdzam papildināt anotāciju, sniedzot skaidrojumu par izvēlēto datu glabāšanas termiņu  - pieci gadi no dienas, kad beidzies projekta rezultātu monitoringa periods. Atbilstoši Datu regulas 5. panta 1. punkta "e" apakšpunktā ietvertajam glabāšanas ierobežojuma principam, personas datus glabā tikai tik ilgi, kamēr tie ir nepieciešami nolūkiem, kuros to apstrādā. Papildus norādāms, ka Datu regulā nav noteikti konkrēti termiņi datu glabāšanai, tomēr šie termiņi ir saistīti ar pārziņa datu apstrādes nolūkiem un to sasniegšanai nepieciešamo datu apjomu.

-

Lūdzam papildināt anotāciju, sniedzot skaidrojumu par izvēlēto datu glabāšanas termiņu  - 10 gadi no atbalsta piešķiršanas dienas. Atbilstoši Datu regulas 5. panta 1. punkta "e" apakšpunktā ietvertajam glabāšanas ierobežojuma principam, personas datus glabā tikai tik ilgi, kamēr tie ir nepieciešami nolūkiem, kuros to apstrādā. Papildus norādāms, ka Datu regulā nav noteikti konkrēti termiņi datu glabāšanai, tomēr šie termiņi ir saistīti ar pārziņa datu apstrādes nolūkiem un to sasniegšanai nepieciešamo datu apjomu.

-

Ja noteikumu projekts nepārņemt Eiropas Savienības direktīvas, aicinām neaizpildīt sadaļu "Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām".

-

Tiesiskai skaidrībai aicinām izvērtēt nepieciešamību anotācijā norādīt projekta 18.5. apakšpunktā minētā vārdu salikuma “ekskluzīvo vai īpašo tiesību būtību” skaidrojumu.
No projekta kopumā nav iespējams rast skaidrojumu minētā vārdu salikuma tvērumam, tādēļ tiesiskās skaidrības labad nepieciešams projekta anotācijā ietvert gan ekskluzīvo tiesību, gan īpašo tiesību būtības skaidrojumu.

-

Tiesiskai skaidrībai lūdzam izvērtēt nepieciešamību precizēt projekta anotācijā norādīto vārdu salikumu “īpašumtiesības forma”. Projekta anotācijā norādīts: “[..] dažādās īpašumtiesības formās, kā piemēram, īpašumā, valdījumā vai bezatlīdzības turējumā līdz 10 gadiem vai nekustamajā īpašumā, uz kuru finansējuma saņēmējam vai sadarbības partnerim ir apbūves tiesības.” Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Civillikuma 927. pantam īpašums ir pilnīgas varas tiesība par lietu, t. i. tiesība valdīt un lietot to, iegūt no tās visus iespējamos labumus, ar to rīkoties un noteiktā kārtā atprasīt to atpakaļ no katras trešās personas ar īpašuma prasību. Vienlaikus Civillikuma 876. panta pirmā daļa noteic, ka lietas valdījums ir īpašuma tiesībai atbilstoša faktiska vara par lietu. Tas pastāv, kad ķermeniska lieta faktiski atrodas kādas personas pilnīgā varā un kad pie tam šī persona izrāda gribu rīkoties ar lietu līdzīgi īpašniekam.
Latvijas Republikas Augstākās tiesa valdījumu kā tiesību institūtu ir analizējusi, norādot: 1) valdījumu kā īpašuma tiesību elementu (Civillikuma 927. pants); 2) valdījumu kā faktisku varu pār lietu neatkarīgi no tiesību esības, proti, ja ķermeniska lieta faktiski atrodas kādas personas pilnīgā varā un šī persona izrāda gribu rīkoties ar to līdzīgi īpašniekam (Civillikuma 875. pants un 876. panta pirmā daļa); 3) turējums jeb faktiskais valdījums, proti, ja persona, kuras varā lieta faktiski atrodas, atzīst par tās īpašnieku kādu citu (Civillikuma 876. panta otrā daļa), piemēram, patapinājuma ņēmējs, glabātājs, īrnieks, nomnieks u. tml. (sk. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta 2026. gada 22. aprīļa spriedumu lietā Nr. SKK-10/2026, 8.3.punktu).
Savukārt apbūves tiesība saskaņā ar Civillikuma 1129.¹ pantu ir ar līgumu piešķirta mantojama un atsavināma lietu tiesība celt un lietot uz sveša zemes gabala nedzīvojamu ēku vai inženierbūvi kā īpašniekam šīs tiesības spēkā esamības laikā.
Līdz ar to secināms, ka vārdu salikums “īpašumtiesību forma” nav juridiski precīzs, jo no anotācijas secināms, ka ar šādu apzīmējumu tiek noteikts tiesiskais pamats projekta 7.1. un 20.1. apakšpunktā minētās aktivitātes īstenošanai.
 

-

Projekta anotācijā skaidrots: "Kas attiecas uz administratīvo pārkāpumu pārbaudi [..], informācija no valsts informācijas sistēmas "Sodu reģistrs" tiek iegūta tikai tādā apjomā, lai pārliecinātos par projekta iesnieguma iesniedzēja atbilstību noteikumu projekta 19.5. apakšpunktā noteiktajiem kvalificējošajiem kritērijiem [..]". Vienlaikus 19.5. apakšpunkts attiecas uz noziedzīgiem nodarījumiem, nevis administratīvajiem pārkāpumiem.
Līdz ar to anotācijā ietvertā atsauce precizējama uz projekta 19.7. apakšpunktu.

-

Projekta 19.4. apakšpunktā atrunāts, ka projekta iesniedzējs nevar pretendēt uz finanšu instrumenta finansējuma saņemšanu konkursa ietvaros, ja pret attiecīgo personu loku ir noteiktas starptautiskas, Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts sankcijas. Aicinām papildināt anotācijas 5.3. sadaļu ar skaidrojumu par saistošo sankciju loku.

-