Atzinums

Aicinām precizēt a) apakšpunktā atsauci uz likumu "Par akcīzes nodokli", jo personas, kuras ir saņēmušas speciālo atļauju (licenci) darbībām ar naftas produktiem to ir saņēmušas saskaņā ar šī likuma 2. panta sesto daļu, savukārt darbībām ar dabasgāzi saskaņā ar šī likuma 2. panta 6.¹ daļu, nevis 2. panta septīto daļu.

-

Saeimā 2025.gada 6.martā iesniegtajā likumprojektā "Ceļu nodevu likums" (Nr.879/Lp14) ietvertais regulējums paredz ieviest ielu nodevu, kas ir pašvaldības nodeva, kas jāmaksā par ielu lietošanu (skatīt 1.panta 5.punktu). Atbilstoši minētā likumprojekta 17.panta trešajai daļai pašvaldības domei būs tiesības pašvaldības administratīvajā teritorijā uzlikt ielu nodevu šādos gadījumos:
1) ja pašvaldības teritorijā gaisa piesārņojuma līmenis pārsniedz gaisa kvalitātes normatīvus un galvenais pārsnieguma iemesls ir transportlīdzekļu radītais gaisa piesārņojums;
2) lai veicinātu ielu atbildīgu lietošanu, transporta radītā piesārņojuma samazināšanu un videi draudzīgāku transportlīdzekļu izmantošanu.
Savukārt minētā panta piektajā daļā noteikts, ja ielu nodeva tiek noteikta, lai risinātu gaisa kvalitātes problēmas, tās noteikšanas kritērijus norāda pašvaldības gaisa kvalitātes uzlabošanas plānā, kas izstrādāts atbilstoši vides aizsardzības normatīvo aktu prasībām un kurā ir pamatots, kā ielu nodevas noteikšana konkrētās pašvaldības teritorijā palīdzēs atrisināt gaisa kvalitātes problēmas.

Likumprojekta "Ceļu nodevu likums" anotācijā skaidrots, ka “gaisa kvalitātes prasības, tā kvalitātes novērtējumus un citus gaisa kvalitātes paaugstināšanas pasākumus noteiks Gaisa aizsardzības likums (21-TA-1420) un citi vides aizsardzības normatīvie akti. Gaisa aizsardzības likumā plānots ietvert normu, ka gadījumā, ja veiktajam gaisa kvalitātes novērtējumam pašvaldības teritorijā vai tās daļā kādai no gaisu piesārņojošajām vielām ir pārsniegts gaisa kvalitātes robežlielums vai augšējā piesārņojuma novērtēšanas sliekšņa pēdējo triju gadu perioda gada vidējā vērtība un galvenais pārsniegšanas iemesls saistīts ar transporta radīto gaisa piesārņojumu, pašvaldība ne vēlāk kā divu gadu laikā no pārsnieguma konstatēšanas savā administratīvajā teritorijā vai tās daļā veic vienu no šiem minētajiem pasākumiem:
1) nosaka ielu nodevu atbilstoši ceļu nodevas regulējošajiem normatīvajiem aktiem;
2) nosaka zemo emisiju zonas.”

Tā kā arī likumprojekta "Grozījumi likumā "Par piesārņojumu"" ietvertajā likuma 11.¹⁴ panta pirmās daļas 2.punktā tiek paredzētas pašvaldības tiesības uzlikt pašvaldību nodevas par transportlīdzekļu iebraukšanu īpašā režīma zonā, lai samazinātu transporta radīto gaisa piesārņojumu, un minētā panta ceturtajā daļā tiek noteikts, ka pašvaldība izstrādā ilgtermiņa gaisa kvalitātes plānu, kurā pamato, ka šī panta pirmajā daļā minētās zemo emisiju zonas, bezemisiju zonas izveide vai pašvaldību nodevas noteikšana konkrētās pašvaldības teritorijā palīdzēs atrisināt gaisa kvalitātes problēmas, lūdzam anotācijā ietvert skaidrojumu, vai plānots tālāk virzīt likumprojektu "Ceļu nodevu likums" (Nr.879/Lp14) un likumprojektu "Gaisa aizsardzības likums" (21-TA-1420).
Ja šos abus likumprojektus nav plānots tālāk virzīt, tad minēto informāciju lūdzam ietvert anotācijā. Savukārt, ja šos abus likumprojektus ir plānots tālāk virzīt, tad ir nepieciešams veikt atbilstošus grozījumus likumprojektos, jo transporta radīto gaisa piesārņojumu mazināšanai var būt noteikta tikai viena pašvaldības nodeva, nevis divas dažādas.

-

Lūdzam izslēgt no likumprojektā ietvertās likuma 11.¹⁴ panta pirmās daļas 2.punkta vārdus "atbilstoši nodokļu un nodevu jomas regulējošajiem normatīvajiem aktiem", jo, pirmkārt, šāda atsauce nav nepieciešama, un, otrkārt, pašvaldību nodevas par transportlīdzekļu iebraukšanu īpašā režīma zonā uzlikšanu tiek tostarp noteiktas likumā "Par piesārņojumu", kas nav uzskatāms par nodokļu un nodevu jomas regulējošo normatīvo aktu.

-

Saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 18.panta pirmās daļas 8.punktu Valsts ieņēmumu dienestam ir pienākums nodrošināt informācijas pieejamību par tiem nodokļu maksātājiem, kuriem Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāda kopsumma pārsniedz 150 euro, izņemot nodokļu maksājumus, kuru maksāšanas termiņš saskaņā ar šā likuma 24.panta pirmo, 1.³ un 1.⁷ daļu ir pagarināts, sadalīts termiņos, atlikts vai atkārtoti sadalīts termiņos vai attiecībā uz kuriem ir noslēgts vienošanās līgums saskaņā ar šā likuma 41.pantu. Informāciju par minētajiem parādniekiem iekļauj Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē un tās pieejamību nodrošina, ievērojot šā likuma 22.panta pirmās daļas 1.punktā un trešajā daļā minētos nosacījumus. Savukārt no minētā panta piektajā daļā ietvertā regulējuma izriet, ka minētajā datubāzē var iegūt informāciju par juridiskās personas un fiziskās personas – saimnieciskās darbības  veicēja – nodokļu parādu.

Tā kā likumprojektā ietvertajā likuma 32.³⁹ panta pirmās daļas 3.punkta redakcijā nav paredzēti izņēmumi, tad no tās izriet, ka par nodokļu parādnieku būs uzskatāms arī projekta iesniedzējs, kā arī atbalsta saņēmējs, kura nodokļu maksājumu termiņš ir pagarināts, sadalīts termiņos, atlikts vai atkārtoti sadalīts termiņos saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24.panta pirmo, 1.³ un 1.⁷ daļu, vai attiecībā uz kuriem ir noslēgts vienošanās līgums saskaņā ar minētā likuma 41.pantu.

Ņemot vērā, ka likumdevējs ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 18.panta pirmās daļas 8.punktu ir noteicis, ka augstākminētajos izņēmuma gadījumos nodokļu maksātājs tomēr nebūtu uzskatāms par nodokļu parādnieku, aicinām pārskatīt likumprojektā ietverto likuma 32.³⁹ panta pirmās daļas 3.punkta redakciju.
Piedāvājam šādu iespējamo redakciju: "3) projekta iesniedzējam vai atbalsta saņēmējam saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē publiski pieejamo informāciju ir nodokļu parāds, tajā skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parāds, kas kopsummā pārsniedz 150 euro;".

-

Saskaņā ar likumprojektā ietverto likuma 11.¹⁴ panta pirmo daļu, lai samazinātu transporta radīto gaisa piesārņojumu, pašvaldība var izdot saistošos noteikumus, kas paredz pašvaldības administratīvajā teritorijā vai tās daļā īstenot vienu vai vairākus no zemāk minētajiem pasākumiem:
1) izveidot zemo emisiju zonu, kurā aizliedz tādu transportlīdzekļu iebraukšanu, kas atbilst emisiju klasei sākot no "EURO 0" līdz "EURO 5";
2) uzlikt pašvaldību nodevas par transportlīdzekļu iebraukšanu īpašā režīma zonā atbilstoši nodokļu un nodevu jomas regulējošajiem normatīvajiem aktiem; 
3) izveidot bezemisiju zonu.

Ievērojot minēto, lūdzam pārskatīt likumprojektā ietverto 63.¹ panta trešās daļas redakciju, jo, pirmkārt, likumprojekts neparedz ielu nodevas noteikšanu, bet gan pašvaldību nodevas par transportlīdzekļu iebraukšanu īpašā režīma zonā noteikšanu, un, otrkārt, likumprojekts paredz, ka minētā nodeva var tikt noteikta tikai par transportlīdzekļu iebraukšanu īpašā režīma zonā, nevis par transportlīdzekļa iebraukšanu zemo emisiju zonā vai bezemisiju zonā.
Savukārt, ja tomēr tiek plānots noteikt ielu nodevu atbilstoši ceļu nodevas regulējošajiem normatīvajiem aktiem, tad šajā gadījumā no likumprojekta ir izslēdzams regulējums saistībā ar pašvaldības tiesībām noteikt pašvaldības nodevu par transportlīdzekļu iebraukšanu īpašā režīma zonā, ņemot vērā, ka likumprojektā "Ceļu nodevu likums" (Nr.879/Lp14) jau ir paredzētas pašvaldības domes tiesības pašvaldības administratīvajā teritorijā uzlikt ielu nodevu, lai risinātu gaisa kvalitātes problēmas. Jāuzsver, ka nav atbalstāms, ka viena leģitīmā mērķa sasniegšanai tiek noteiktas divas dažādas pašvaldību nodevas.
Tāpat jāuzsver, ka administratīvā atbildība par iebraukšanu zemo emisiju zonā un bezemisiju zonā ar neatbilstošu transportlīdzekli jau ir paredzēta likumprojektā "Gaisa aizsardzības likums" (21-TA-1420).

-

Likumprojekta 29. pants paredz papildināt likumu "Par piesārņojumu" ar 32.³⁹ pantu "Projekta iesniedzēja un atbalsta saņēmēja izslēgšanas nosacījumi".
32.³⁹ panta pirmās daļas 3. punktā noteikts, ka projekta iesniedzējs un atbalsta saņēmējs klimata finanšu instrumentu projektu iesniegumu konkursos (turpmāk - projektu iesniegumu konkurss) nevar pretendēt uz finansējumu, ja projekta iesniedzējam vai atbalsta saņēmējam ir nodokļu parādi, tajā skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādi, kas kopsummā pārsniedz 150 euro.
Vēršam uzmanību, ka Valsts ieņēmumu dienesta publiskojamo datu bāzē sadaļā "Nodokļu parādnieki"  ir pieejama informācija par nodokļu parāda kopsummu, nenorādot atsevišķus nodokļu veidus.
Lūdzam tiesību akta projekta “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”” sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumā (anotācijā) skaidrot, ka informācija par nodokļu parādiem tiks iegūta no Valsts ieņēmumu dienesta publiskojamo datu bāzes.



 

-

Likumprojekta 29. pants paredz papildināt  likumu "Par piesārņojumu" ar 32.⁴⁰ pantu "Administrējošo iestāžu pienākumi un tiesības".
32.⁴⁰ panta otrajā daļā paredzēts, ka privātpersonai vai citai publiskai personai, kam normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tiek deleģēti ar klimata finanšu instrumentu īstenošanu saistītie valsts pārvaldes uzdevumi, ir tiesības pieprasīt un saņemt tiešu pieeju datiem valsts informācijas sistēmās tādā apjomā, kāds nepieciešams deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei klimata finanšu instrumentu īstenošanas nodrošināšanai.

Lai Valsts ieņēmumu dienests varētu izvērtēt regulējuma ietekmi uz Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmām, lūdzam papildināt anotāciju norādot informācijas apjomu, kas būs iegūstama deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei un valsts informācijas sistēmu uzskaitījumu, no kurām tiks iegūta nepieciešamā informācija.

-

Lai novērtētu izstrādāto grozījumu ietekmi uz pašvaldībām,  lūdzam anotācijas 1.3. sadaļā pie 11.¹⁰, 11.¹¹ un 11.¹² panta risinājuma apraksta papildus sniegt informāciju par to, kurās pašvaldībās, balstoties uz pašlaik pieejamajiem gaisa kvalitātes monitoringa un modelēšanas datiem, varētu rasties nepieciešamība izstrādāt attiecīgos gaisa kvalitātes plānus, kā arī, ciktāl iespējams, norādīt potenciāli skarto pašvaldību loku. Ja šādu novērtējumu šobrīd nav iespējams veikt, lūdzam anotācijā sniegt attiecīgu skaidrojumu.

-

Ņemot vērā likumprojekta 8.pantu, kas paredz papildināt likumu ar jauniem pantiem 11.¹⁰- 11.¹² un atbilstoši šajos pantos noteiktajam, ka pašvaldībām noteiktos gadījumos jāizstrādā ilgtermiņa gaisa kvalitātes plāns, īstermiņa gaisa kvalitātes plāns, pārrobežu gaisa kvalitātes plāns, kā arī ņemot vērā pantos 11.¹³- 11.¹⁴  noteikto, ka pašvaldības var izdot pašvaldību saistošos noteikumus apkures radītā gaisa piesārņojuma ierobežošanai vai zemo emisiju vai bezemisiju zonu izveidošanai transporta radītā gaisa piesārņojuma samazināšanai, secināms, ka izstrādātajam likumprojektam var būt finansiāla ietekme uz pašvaldību budžetiem, līdz ar to lūdzam aizpildīt anotācijas 3.sadaļu.

-

Ievērojot likumprojektā noteikto, kā arī anotācijas 7.1.sadaļā norādīto informāciju par likumprojekta izpildē iesaistītām institūcijām, lūdzam anotācijas 3.sadaļas punktā “Cita informācija” norādīt, ka likumprojektā noteikto normu izpildē iesaistītās institūcijas tām paredzētas funkcijas nodrošinās esošo budžeta līdzekļu ietvaros.
 

-

Saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 12.panta pirmās daļas 6.punktu pašvaldības domei ir tiesības Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā savā administratīvajā teritorijā uzlikt pašvaldības nodevas par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonās. Savukārt Ministru kabineta 2005.gada 28.jūnija noteikumu Nr.480 “Noteikumi par kārtību, kādā pašvaldības var uzlikt pašvaldību nodevas” 11.punktā noteikts, ka pašvaldības nodevas par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonās, kuras ir noteiktas attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumā ceļu satiksmes drošības uzla­bošanai, sabiedrības veselības, sabiedriskās kārtības un drošības nodro­šināšanai, kā arī dabas, īpaši aizsargājamo kultūr­vēsturisko teritoriju un kultūras pieminekļu aizsardzībai, paš­valdība ir tiesīga uzlikt personām, kuras transport­līdzekļi iebrauc attiecīgajā īpaša režīma zonā.
Tādējādi, aicinām ņemt vērā, ja īpaša režīma zona nav noteikta pašvaldības teritorijas plānojumā, tad pašvaldība, izstrādājot ilgtermiņa gaisa kvalitātes plānu, nevarēs noteikt pašvaldības nodevu par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonās, ja šādas zonas nebūs noteikta ar pašvaldības teritorijas plānojumu. Aicinām izvērtēt iespēju precizēt likumprojekta iekļauto likuma 11.¹⁵ pantu, paredzot, ka pašvaldība var noteikt teritorijas, kur tiek pārsniegti gaisa kvalitātes normatīvi vai kur pastāv risks tos pārsniegt, kā īpašas režīma zonas.

-

Saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 23.¹ panta piekto daļu pašvaldību nodevas maksājumu iemaksā pašvaldības budžetā pašvaldību nodevu administrācijas norādītajos budžeta kontos. Savukārt atbilstoši Likuma par budžetu un finanšu vadību 3.panta 2.¹ daļai pašvaldību budžeti sastāv no pamatbudžeta, ziedojumiem un dāvinājumiem, bet 6.panta otrajā daļā noteikts, ka pašvaldības budžetā paredzētos līdzekļus var piešķirt vai pašvaldības institūcijas saņemt atbilstoši domes apstiprinātajā budžetā paredzētajiem mērķiem un apjomam.
Ņemot vērā, ka no pašvaldību nodevām gūtie ieņēmumi tiek ieskaitīti pašvaldības pamatbudžetā un līdzekļu izlietojums tiek attiecināts uz visu pašvaldības administratīvo teritoriju (nevis tikai uz īpaša režīma zonu), lūdzam anotācijā skaidrot, kā tiks īstenots likumprojekta 11.¹⁴ panta septītajā daļā ietvertais nosacījums, ka ieņēmumus, ko pašvaldība gūst, uzliekot nodevu par transportlīdzekļa iebraukšanu īpašā režīma zonā, izmanto pašvaldības gaisa kvalitātes plānā iekļauto gaisa piesārņojuma samazināšanas pasākumu veikšanai.

-

Lūdzam precizēt likumprojekta pārejas noteikumu 93.punktā norādīto atsauci uz 11.¹⁵ panta sesto un septīto daļu, 97.punktā norādīto atsauci uz 65. panta septītās daļas 1. un 2. punktu, jo tās ir neprecīzas.

-

Likumprojekta 29.pantā iekļautais likuma “Par piesārņojuma” 32.39 panta pirmās daļas 5.punkts paredz izslēgšanas nosacījumu, ka projekta iesniedzējs vai atbalsta saņēmējs par projekta iesniegumā plānotajām attiecināmajām izmaksām ir saņēmis vai plāno saņemt līdzfinansējumu citu finansējuma programmu ietvaros vai ad-hoc atbalsta projekta ietvaros no citiem finanšu instrumentiem, tai skaitā no Eiropas Savienības vai ārvalstu finanšu palīdzības vai nacionālā publiskā finansējuma līdzekļiem.

Ņemot vērā, ka ES komercdarbības atbalsta regulējums kopumā neaizliedz atbalstu kumulāciju, ja tiek ievēroti attiecīgajā regulējumā ietvertās prasības, lūdzam anotācijā sniegt skaidrojumu, kādēļ likumprojektā nacionāli tiek paredzēti stingrāki nosacījumi attiecībā uz atbalsta kumulāciju, proti, tiek paredzēts atbalstu kumulācijas aizliegums.
 

-