Atzinums

Par: 8.-9.lpp. MK noteikumu Nr. 172 2. pielikuma 7. punktā paredzēts, ka vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās izglītības iestāžu izglītojamo kompleksajā ēdienkartē katru nedēļu iekļaujami produkti šādā daudzumā: vismaz 200 g (neto) liesas gaļas vai zivs (fileja), izņemot veģetārajā ēdienkartē, vismaz 225 g (neto) kartupeļu, vismaz 450 g piena, skābpiena produktu vai ar piena olbaltumvielām bagātu produktu (biezpiens, siers), vismaz 700 g (neto) dārzeņu (izņemot kartupeļus) un augļu vai ogu, no tiem vismaz 250 g svaigā veidā.

Iebildums: 
Produktu daudzumi norādīti atbilstoši MK not. Nr.172 2021.gada redakcijai, bet pēc 2022.gada grozījumiem tiem jābūt:
MK noteikumu Nr. 172 2. pielikuma 7. punktā paredzēts, ka vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās izglītības iestāžu izglītojamo kompleksajā ēdienkartē katru nedēļu iekļaujami produkti šādā daudzumā: vismaz 240 g (neto) liesas gaļas vai zivs (fileja), izņemot veģetārajā ēdienkartē, vismaz 225 g (neto) kartupeļu, vismaz 500 g piena, skābpiena produktu vai ar piena olbaltumvielām bagātu produktu (biezpiens, siers), vismaz 700 g (neto) dārzeņu (izņemot kartupeļus) un augļu vai ogu, no tiem vismaz 250 g svaigā veidā.

-

Par: 23.lpp. (1.rindkopa) Pašlaik katra pašvaldība izstrādā savu ēdienkarti un tās izstrādē tiek ņemti vērā dažādi aspekti, piemēram, virtuvju aprīkojums, pieejamais finansējums, produktu pieejamība un iepirkums, ēdiena pasniegšanas iespējas, bērnu vēlmes, pavāra prasmes u.c. Tāpat ēdienkartes tiek veidotas tā, lai primāri ievērotu MK noteikumu Nr. 172 prasības, nepietiekamu uzsvaru liekot uz vietējo produktu iekļaušanu. Tas norāda, ka jautājums par skolas maltīšu līdzvērtīgumu dažādās pašvaldībās ir risināms kompleksi, apzinot visus ietekmējošos faktorus.
(2.rindkopa) SPKC ir izstrādājis paraugēdienkartes izglītības iestāžu izglītojamajiem, kuras ir publicētas SPKC tīmekļvietnē, taču šo paraugēdienkaršu izmantošana nav obligāta. Tās ir izstrādātas ar mērķi atvieglot sabiedrisko institūciju (ne tikai skolu) ēdināšanas pakalpojumu un ēdienkartes plānošanu, kā arī lai sniegtu idejas jaunu, mūsdienīgu un dažādu maltīšu iekļaušanai iestādes ēdienkartē, veicinot veselīgus uztura paradumus. Paraugos izmantota modernāka pieeja, iespēju robežās ņemot vērā bērnu un jauniešu vēlmes un viedokli par to, kādus pārtikas produktus, kāda veida ēdienu un dzērienus skolēni vēlētos, tādējādi veicinot arī lielāku iespēju, ka bērni šīs maltītes apēdīs un uzņems dienā nepieciešamo uzturvielu daudzumu. Paraugēdienkartēm ir ieteikuma raksturs un tajās jau šobrīd ir ņemta vērā produktu sezonalitāte un integrēti vietējas izcelsmes pārtikas produkti. 
(3.rindkopa) Tomēr standartizēta paraugēdienkarte varētu dot iespēju visiem bērniem saņemt līdzvērtīgu maltīti. Tādēļ, ņemot par pamatu SPKC izstrādātās paraugēdienkartes, būtu nepieciešams izstrādāt vienotas standarta ēdienkartes, iekļaujot tajās vairāk vietējos produktus, kas ļautu precīzāk prognozēt nepieciešamos produktu apjomus, proti, vienam bērnam nepieciešamo produktu grozu uz gadu.

Priekšlikums:
Ēdienkartēs (arī ēdienu tehnoloģiskajās kartēs) nenorāda pārtikas produktu izcelsmi. (Piemēram, rakstot ēdienkartē “Kāpostu zupa”, netiek norādīts, ka kāposti un citi zupas receptē ietvertie dārzeņi ir Latvijā audzēti). Tāpēc ēdienkartē sniegtā informācija nav saistīta ar pārtikas produktu izcelsmi. 

Tomēr  ēdienkartes ir sezonālas, t.i. ēdienkartēs tiek ietverti ēdieni no sezonāliem produktiem, piemēram, rudens ēdienkartē būs ķirbju zupa, bet pavasara ēdienkartē – skābeņu zupa utt.
Tāpēc būtu jāsvītro:
1) teikuma daļa “nepietiekamu uzsvaru liekot uz vietējo produktu iekļaušanu” 1.rindkopā;
2) teikuma daļa “un integrēti vietējas izcelsmes pārtikas produkti” 2.rindkopā;
3) teikuma daļa “iekļaujot tajās vairāk vietējos produktus” 3.rindkopā.

-

Par: 9.lpp. Tā kā pašlaik valsts un pašvaldību organizētajos pārtikas un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumos tiek piemēroti Ministru kabineta 2017. gada 20. jūnija noteikumos Nr. 353 “Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 353) noteiktie kritēriji, kas cita starpā paredz nacionālās pārtikas kvalitātes shēmai un bioloģiskās lauksaimniecības shēmai atbilstošu produktu iekļaušanu piedāvājumā, MK noteikumos Nr. 353 arī noteikti piešķiramie vērtēšanas kritēriju punkti par produktiem vai produktu grupu, kurā iekļauti produkti ar mazāku ietekmi uz vidi, lai salīdzinātu, novērtētu un izvēlētos saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu. Ja piedāvājumi ir līdzvērtīgi, neatkarīgi no iepirkumā piemērotā piedāvājuma izvēles kritērija iepirkuma līguma slēgšanas tiesības piešķir pretendentam, kura piedāvājumā ir vairāk produktu ar samazinātu ietekmi uz vidi atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām ZPI prasībām, tostarp pārtikas kvalitātes shēmām, un paredzēts, cik vien iespējams, īsāks piegādes attālums. 

Priekšlikums:
Pārcelt šo rindkopu no 2.2. nodaļas uz apakšnodaļu 2.3.1. (ZPI pārtikas produktu piegāžu un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumos), kur tā iederas pēc satura. 

-