Atzinums

Ziņojumā noteikts, ka politikas veidošana patērētāju tiesību aizsardzības jomā turpina īstenot EM.
No valsts pārvaldes efektivitātes viedokļa ir būtiski, ka nozares politika ir vienās rokās nevis tā tiek sadrumstalota. Nozares politikas koncentrēšana vienas ministrijas pārraudzībā ļauj redzēt kopainu un līdzsvarot dažādas intereses. Ja politika ir sadrumstalota, var rasties pretrunīgi vai pat savstarpēji konkurējoši mērķi. Šajā gadījumā Finanšu ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde finanšu nozarē. EM ieskatā patērētāju interešu aizsardzības politiku kreditēšanas jomā ir jānodod Finanšu ministrijai. Tādā veidā visa finanšu politika tiks koncentrēta vienā iestādē.

-

Ekonomikas ministrija ir iepazinusies ar FM sagatavoto Informatīvo ziņojumu sniedz sekojošu viedokli par plānoto uzraudzības reformu.
Lai lemtu par vienotas kreditētāju uzraudzības un kontroles institūcijas noteikšanu, ir nepieciešams skaidrs, caurspīdīgs lēmuma pamatojums un ietekmes izvērtējums, kas šobrīd iztrūkst.
Lai pieņemtu lēmumu, ir jābūt skaidrai problēmai vai trūkumiem esošajā uzraudzības modelī, ko nepieciešams atrisināt, vai redzamiem ieguvumiem, ieviešot uzraudzības reformu.

1. Esošā uzraudzības sistēma
Nebanku kreditēšanas portfelis un no jauna izsniegto kredītu apjoms aug, atmaksas kvalitāte laba (uz 2024.gada beigām vidēji nozarē – 95,87% bez kavējuma vai ar kavējumu līdz 30 dienām) – šie rādītāji neliecina par problēmu esošajā uzraudzības modelī, nav saņemtas sūdzības arī no nozares.
Funkciju dublēšanās nav konstatēta:
1) Patērētāju tiesību uzraudzību īsteno viena iestāde – PTAC.
2) Kredītiestādes uzrauga Latvijas Banka.
3) PTAC uzrauga patērētāju kreditētājus, kas nav kredītiestādes un kam PTAC ir izsniedzis licenci.
4) Nelicencētos juridisko personu kreditētājus uzrauga VID.
Vienīgā pārklāšanās atsevišķos gadījumos vērojama AML uzraudzības jomās, ko ir iespējams risināt bez reformas veikšanas.

2. Jaunās uzraudzības sistēmas ietekme
Atbilstoši ziņojumam, ārpus LB finanšu sektora uzraudzības paliek:
1) Nelicencētie kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji (juridisku personu kreditētāji);
2) Ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzēji (15 licencētajiem parādu ārpustiesas atguvējiem, kas nav nošķirama no finanšu sistēmas - parādu portfelī ir 1,6 miljardi EUR parādi no kredītiestādēm un patērētāju kreditētājiem jeb vairāk kā 90%);
3) Atlikto maksājumu pakalpojumu sniedzēji (nomaksa kā kredīta veids ir ietverta jaunās Patērētāju kreditēšanas direktīvas tvērumā).
Ja izvirzītā problēma ir uzraudzības ietvara sadrumstalotība – plānotā reforma to nerisina.
Ziņojums nesatur pietiekami detalizētu informāciju par to, kādā veidā tiktu organizēta nebanku kreditētāju uzraudzība no Latvijas Bankas puses. Līdz ar to nav iespējams novērtēt izmaksu, birokrātiskā un administratīvā sloga palielināšanos/samazināšanos nozarei, kas ir būtisks elements izsvērta lēmuma pieņemšanai.

Ietekme uz patērētāju aizsardzību:
Šobrīd visus LB uzraugāmos subjektus no patērētāju tiesību viedokļa, tajā skaitā negodīgas komercprakses, reklāmas, līguma noteikumiem utt. - uzrauga PTAC. Plānotā reforma patērētāju tiesību uzraudzību/sūdzību izskatīšanu sadrumstalos no vienas iestādes – divās. Ņemot vērā, ka LB nav pieredzes patērētāju tiesību aizsardzībā un sūdzību izskatīšanā, vismaz sākotnēji, patērētāju aizsardzības līmenis varētu samazināties.
PTAC sekmīgi īsteno patērētāju tiesību uzraudzību ne tikai attiecībā uz licencētajiem patērētāju kreditētājiem, bet visu finanšu nozari, nav saprotams, kāds būtu ieguvums, sadrumstalojot patērētāju aizsardzības ietvaru un nododot visu vai daļu patērētāju tiesību uzraudzību Latvijas Bankai.
Sadrumstalojot patērētāju tiesību uzraudzības ietvaru nebūs iespējams īstenot vienotu, profesionāli koordinētu pieeju patērētāju aizsardzībā. Pastāv risks atšķirīgai interpretācijai, piemēram, attiecībā uz negodīgu komercpraksi.
Ietekme uz nozari:
Reforma pirmšķietami nonāk pretrunā birokrātijas un administratīvā sloga mazināšanas mērķim attiecībā pret PTAC licencētajiem kreditētājiem, jo, nenoliedzami, būs nepieciešana politiku, iekšējo procesu un sistēmu pārskatīšana un pielāgošana atbilstoši LB prasībām.
Negatīva ietekme esošajiem un topošajiem investoriem – neskaidrība par uzraudzības sistēmas reformu, izskanējušie viedokļi par iespējamo prudenciālo uzraudzību, “mazās bankas” licenci un kiberdrošības prasību ieviešanu nebanku kreditētājiem - rada nedrošu investīciju vidi.
Ir riski, ka atsevišķi tirgus dalībnieki var aiziet no Latvijas tirgus, piemēram, saņemot licenci Lietuvā. Tas var samazināt kreditētāju skaitu, kā rezultātā veidosies tirgus koncentrēšanās, kas neveicinās kreditēšanu vai zemākas procentu likmes.

Līdz ar to, Ekonomikas ministrijas ieskatā, Informatīvais ziņojums nesatur pietiekamu risināmās problēmas aprakstu un skaidrus ieguvumus, lai lemtu par vienotas kreditētāju uzraudzības un kontroles institūcijas noteikšanu. Ziņojumā iztrūkst skaidrs, caurspīdīgs lēmuma pamatojums un ietekmes izvērtējums, turklāt ziņojums neatspoguļo nozares viedokli, kas ir vairākkārt ticis pausts FM.

-

Lūdzam precizēt informatīvā ziņojuma sadaļas “Priekšlikumi turpmākai rīcībai” 2.punktu (16.lpp.). PTAC finanšu pakalpojumu uzraudzībā ir vairāk kā 25 normatīvie akti, kuri būtu jāgroza. Nav iespējams izstrādāt grozījumus tik īsā termiņā. Nav vērtētas izmaksas attiecībā uz NA grozījumu pārstrādi, kas saskaņā ar PTAC aprēķiniem būtu no 250`000 - 1 miljonam EUR. Šajā aprēķinā nav ietvertas izmaksas, kas rastos Latvijas Bankai un PTAC, pārstrādājot visus iekšējos noteikumus. 
 

-

Lūdzam precizēt informatīvā ziņojuma 5.2., 5.3. sadaļu par izmaksu novērtējumu. Nav ietverti izdevumi IT infrastruktūras pielāgošanai, kā arī nav ietverti izdevumi par sūdzību, iesniegumu un patērētāju kolektīvo interešu lietu izskatīšanu. PTAC norādītās izmaksas ietver visu darbinieku atalgojumu, kas veic visas iepriekš norādītās funkcijas. Nepieciešami datos balstīti aprēķini par izdevumiem un funkcijām, kāpēc Latvijas Banka būtu efektīvāka. Pēc PTAC aprēķiniem IT sistēmu izstrādes izmaksas pārsniegtu 1 miljonu EUR. Lūdzam arī skaidrot, vai Latvijas Bankas izdevumu aprēķinā ietilpst visu finanšu pakalpojumu sniedzēju uzraudzības izmaksas patērētāju tiesību uzraudzības jomā? PTAC gada laikā finanšu pakalpojumu jomā vidēji izskata 300-400 rakstveida iesniegumus, sniedz 2000 konsultāciju, kā arī izskata ap 150 administratīvajām lietām.
 

-

Lūdzam precizēt informatīva ziņojuma 4.sadaļu – nav norādītas datu atsauces un nav saprotams, kāpēc aprakstīts viss nebanku finanšu sektors, kur patērētāju kreditētāji ir tikai maza daļa. Tāpat nav skaidrs, kāda sniegtajai informācijai ir saistība ar ziņojuma būtību. Secinājumu sadaļas 2. un 3. apakšpunkts ir atrauts no apraksta un nav pamatots.
 

-

Lūdzam precizēt neatbilstošo informāciju informatīvā ziņojuma 9.lpp. “Reizi gadā PTAC uzraugāmie subjekti, paziņojot e-Adresē, sniedz arī šādu  informāciju”. - Iebildums. Pēc citāta uzskaitīto informāciju PTAC subjekti sniedz izmantojot tiešsaistes sistēmu ASDIS.
 

-

Lūdzam precizēt patiesībai neatbilstošo informāciju, ka PTAC neveic risku profilēšanu. NILLTPFN jomā PTAC ir risku matrica, uz kuras pamata notiek risku profilēšana. Līdztekus PTAC uzraugāmajiem likuma subjektiem ir prudenciālajām prasībām pielīdzināmas prasības, kas noteiktas MK noteikumos. Savukārt statistikas datus PTAC regulāri apkopo, pārbauda, analizē un nodod Latvijas Bankai. Patērētāju kreditētāji nav sistēmiski būtiski, tiem nav tiesību piesaistīt noguldījumus, līdz ar to tiem nav arī izvirzītas prudenciālās prasības.
 

-

Lūdzam pārstrādāt sadaļu par Kredītu reģistra datu integrāciju. Lai realizētu patērētāju kreditētāju datu nodošanu Kredītu reģistram, nav nepieciešama uzraudzības maiņa. Atgādinām, ka tieši Latvijas Bankas iebildumu dēl jau sākotnēji patērētāju kreditētājiem tika liegta piekļuve Kredītu reģistram un iebildumu dēļ tika izstrādāts alternatīvs un veiksmīgs regulējums, valstī izveidojot Kredītinformācijas birojus, kas apkopo vairāk informācijas nekā Kredītu reģistrs.
 

-

Lūdzam pārstrādāt un pamatot reformas ieguvumu sadaļu. Informatīva ziņojuma 5 punkti 6.lapaspusē neapraksta ne pierādījumus, ne arī identificētās problēmas. Minētajiem apgalvojumiem nav dokumentāra vai datos balstīta pamatojuma.
 

-

Lūdzam izvērsti precizēt problemātiku saistībā ar VID uzraudzībā esošajiem likuma subjektiem NILLTPFN jomā, tajā skaitā paredzot šīs problemātikas risinājumu. Norādāms, ka saskaņā ar NILLTPFN likuma 45.panta (2) prim daļas 1.punktu - PTAC uzrauga likuma subjektus — personas, kuras nodarbojas ar patērētāju kreditēšanu un kurām Patērētāju tiesību aizsardzības centrs izsniedz speciālo atļauju (licenci) kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai. Attiecīgi, VID nav kompetences uzraudzīt tos kreditētājus, kuriem licenci izsniedz PTAC. Līdzīgi kā kredītiestādes, kas arī nodarbojas ar patērētāju kreditēšanu, neuzrauga VID, tāpat arī PTAC licencēto subjektu uzraudzībā, kuras nodarbojas ar patērētāju kreditēšanu, VID nevajadzētu uzraudzīt. Jāņem vērā, ka PTAC un Latvijas Bankas uzraudzībā esošo subjektu uzraudzība no NILLTPFN puses ir skaidri atrunāta MK noteikumos Nr.705 un līdz šim nav bijusi neviena domstarpība uzraugu starpā. Tieši VID nepareizā izpratne par NILLTPFN likuma piemērošanu rada funkciju pārklāšanās risku.
 

-

Lūdzam precizēt patiesībai neatbilstošo informāciju visā informatīvā ziņojuma tekstā, kas rada iespaidu, ka Latvijas Banka izskata patērētāju sūdzības, tas neatbilst patiesībai. Patērētāju sūdzības un iesniegumus, tajā skaitā par pamatkontu un kredītiestāžu rīcību izskata tikai PTAC. Latvijas Banka regulāri visus iesniegumus par patērētāju tiesību pārkāpumiem pārsūta izskatīšanai PTAC.

-

Lūdzam precizēt statistisko informāciju un apgalvojumus atbilstoši statistikas datiem – kreditēšanas nozarē ir 40% kritumu pakalpojumu sniedzēju skaitā piecu gadu laikā nevar uzskatīt par strauju pieaugumu. 2020.gadā bija 57 licencētie patērētāju kreditori, 2025 – 39
 

-

Lūdzam papildināt informatīvo ziņojumu ar rīcības plānu attiecībā uz parādu ārpustiesas atguvējiem un atlikto maksājumu pakalpojumu sniedzējiem. Vēršam uzmanību, ka parādu ārpustiesas atgūšanas nozare ir cieša ar finanšu sistēmu saistīta nozare, kur parādu portfelī ir 1,6 miljardi EUR parādi no kredītiestādēm un patērētāju kreditētājiem jeb vairāk kā 90%. No visa parādu atguvēju parādu portfela 51,59% ir tieši kredītiestāžu nodotie parādu portfeļi! Tāpat nepieciešams norādīt, ka PTAC reģistrē un uzrauga hipotekāro kredītu starpniekus - 25. Tātad jāpapildina apraksts un norādāma kopsumma – 78.
 

-

Lūdzam informatīvajā ziņojumā skaidri norādīt, kādām prasībām Latvijas Banka uzrauga kredītiestādes un citus finanšu tirgus dalībniekus. Šobrīd viss ir sajaukts kopā un rada iespaidu, ka Latvijas Banka līdz šim būtu uzraudzījusi finanšu sektoru no patērētāju tiesību aizsardzības viedokļa. Līdz ar to jāpapildina ar kompetenci un jānorāda, ka PTAC līdz šim veic patērētāju tiesību uzraudzību pilnā apmērā uz visiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem un problemātika patērētāju tiesību uzraudzībā nav konstatēta.
 

-

Lūdzam skaidri definēt problemātiku un papildināt situācijas aprakstu. Šobrīd nav saprotams:
- problēmas būtība un cēlonis, kas tieši finanšu sistēmā ir sadrumstalots, kādas funkcijas dublējas un kāpēc;
- problemātika saistībā ar patērētāju tiesību aizsardzību, ziņojumā nav aprakstīts, kādas ir problēmas vai neatbilstības patērētāju tiesību aizsardzībā, kāpēc ir jāmaina patērētāju tiesību uzraugs;
- vai vispār ir identificēta problemātika, ar ko PTAC netiktu galā, kādas tieši problēmas vai neatbilstības ir konstatētas. Kādā veidā un ar kādu pamatojumu Latvijas Banka, kurai nav nekādas pieredzes un izpratnes par patērētāju tiesību aizsardzību, spētu nodrošināt augstāku patērētāju tiesību aizsardzības līmeni;
- mērķis, ko ar plānoto reformu plānots panākt;
- kādi ir ieguvumi Latvijas valstij no šīs apjomīgās reformas;
- kādi ir paredzamie izdevumi un zaudējumi gan valstij, gan komersantiem;
- kāds ir nozares komersantu viedoklis;
- kāds ir patērētāju tiesību uzraudzības iestāžu sadarbības partneru viedoklis;
- kāpēc netiek risināts jautājums par VID uzraugāmo subjektu uzraudzību, nav sniegta skaidrība, kas notiks ar parādu ārpustiesas atguvējiem, ar atlikto maksājumu pakalpojumu sniedzējiem;
- kāpēc netika ievērots 2021.gada 7.septembra Ministru kabineta noteikumu “Ministru kabineta kārtības rullis” 55.1.apakšpunkts, dodot projekta saskaņošanai nepilnu divu darba dienu termiņu, pretstatā normatīvajā aktā noteiktajam minimālajam saskaņošanas termiņam – no 10 darbdienām.

-

Lūdzam ietvert Informatīvajā ziņojumā plānotās reformas priekšrocību un trūkumu izvērtējumu, lai gūtu skaidrību par to, vai un kādas problēmas tiek atrisinātas patērētāju kreditēšanas uzraudzību nododot Latvijas Bankai, kā arī varētu izdarīt secinājumus par to, vai piedāvātais risinājums ir nepieciešams un uzskatāms par visefektīvāko salīdzinājumā ar citiem risinājumiem.

-

Lūdzam papildināt Informatīvo ziņojumu ar informāciju par to, cik līdzekļu ietaupīs valsts pārvalde un cik konkrētā reforma izmaksās valsts budžetam, kas ļautu izdarīt objektīvu secinājumus par minētās reformas ekonomisko lietderību.

-

Lūdzam papildināt Informatīvo ziņojumu ar detalizētu informāciju par to, kādā veidā tiktu organizēta patērētāju kreditētāju uzraudzība no Latvijas Bankas puses (t.i., kāda būtu uzraudzības intensitāte, kāda veida dokumenti pa kādiem kanāliem būtu jāiesniedz, utt.). Šāda veida informācijas iekļaušana ir nepieciešama, lai varētu objektīvi izvērtēt Informatīvajā ziņojumā iekļautos apgalvojumus par to, ka, nododot patērētāju kreditētāju uzraudzību Latvijas Bankai, uzņēmumiem samazinātos birokrātiskais slogs.

-

Iebilstam pret protokollēmumā noteikto termiņu – līdz 2026. gada 30. aprīlim izstrādāt un finanšu ministram iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta sēdē grozījumus normatīvajos aktos.
Šāds termiņš ir nepietiekams normatīvo aktu grozījumu izstrādei. Pēc EM aplēsēm, lai īstenotu šo reformu, ir nepieciešams veikt grozījumus kā minimums šādos normatīvajos aktos:
1) Patērētāju tiesību aizsardzības likums;
2) Negodīgas komercprakses aizlieguma likums;
3) Reklāmas likums;
4) Informācijas sabiedrības pakalpojumu likums;
5) Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums;
6) Preču un pakalpojumu piekļūstamības likums;
7) Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likums;
8) MK noteikumi Nr.691 “Noteikumi par patērētāja kreditēšanu”;
9) MK noteikumi Nr.480 “Kārtība, kādā sniedz informāciju par maksu, ko piemēro ar maksājumu kontiem saistītajiem pakalpojumiem”;
10) MK noteikumi Nr.245 “Noteikumi par speciālo atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai”;
11) MK noteikumi Nr.772 “Kredīta starpnieka un kredīta starpnieka pārstāvju reģistrācijas noteikumi”;
12) MK noteikumi Nr.485 “Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju licencēšanas kārtība”;
13) MK noteikumi Nr.61 “Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi”
14) MK noteikumi Nr.705 “Noteikumi par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas prasībām patērētāja kreditēšanas un parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem”;
15) MK noteikumi Nr. 550 "Noteikumi par aizdomīgu darījumu ziņojumu un sliekšņu deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu«;
16) MK noteikumi Nr.406 “Noteikumi par informācijas apjomu, ko sniedz Valsts ieņēmumu dienests par politiski nozīmīgām personām, un tās pieprasīšanas, izsniegšanas un glabāšanas kārtību”;
17) MK noteikumi Nr. 392 “Kārtība, kādā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas  likuma  subjekts veic klienta neklātienes identifikāciju”;
18) MK noteikumi Nr. 184 “Starptautisko un nacionālo sankciju ierosināšanas un izpildes kārtība”;
19) MK noteikumi Nr. 138 “Noteikumi par valstīm un starptautiskajām organizācijām, kuras sastādījušas to personu sarakstus, kas tiek turētas aizdomās par iesaistīšanos teroristiskās darbībās vai masu iznīcināšanas ieroču izgatavošanā, glabāšanā, pārvietošanā, lietošanā vai izplatīšanā”.
Papildus tam jāveic paziņošana atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2394 (2017. gada 12. decembris) par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbild par tiesību aktu izpildi patērētāju tiesību aizsardzības jomā, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 2006/2004.

-