Projekta ID
24-TA-1408Atzinuma sniedzējs
Latvijas Zinātņu akadēmija
Atzinums iesniegts
23.04.2025.
Saskaņošanas rezultāts
Saskaņots ar priekšlikumiem
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Konceptuālā ziņojuma projekts
Priekšlikums
!.Neliekas loģiski, ka vadošais pētnieks nav vadošais akadēmiskais personāls. Piedevām salīdzinot ar ES Eiropas Pētnieka karjeras ietvarstruktūras četrieme posmiem, kur tiek vadošais pētnieks definēts kā P4, mums tas ir P3. Tā arī no dokumenta nevarēja saprast, vai ir plānots, ka zinātniskos institūtos tiks atgriezta iespēja ievēlēt profesorus vai nē.
2. Ņemot vērā, ka pie esošā finansējuma no budžeta zinātniskos institūtos >80% finansējums ir no projektiem, kas tipiski ir trīs gadi, nav skaidrs vai būs iespēja ( kas ir izteikti vajadzīga!) piesaistīt akadēmisko personālu (izsludināt konkursu) un noteiktu projekta laiku. Vienā vietā tā tas it kā parādās, bet citus nē, ka termiņus nevar piesaistīt projektu periodam.
3. Līdz šim zinātniskie asistenti varēja būt bez maģistra grāda. Undaži rakstot maģistra darbu, veica pētniecību, rakstīja publikācijas, respektīvi atbilda kvalifikācijai un tika ievēlēti. Šobrīd viņus, lai arī veic pētniecību, būs jānodarbina tikai kā tehnisko personālu?
4. Savādi, ka pie kvalifikācijas prasībām kā "zinātniskais uzdevums" ir paredzēts "arī pētnieka izstrādātais kods, kas nav publicēts zinātniskā izdevumā, bet ir visiem pieejams kādā no tīmekļiem repozitorijiem un tiek plaši lietots"1. tagad kodu ļoti veiksmīgi raksta MI, 2. tas , ka kods tiek plaši lietots, tam var nebūt (un visbiežāk nav) nekāda sakara ar zinātni, piemēram kāda spēle, ko jau skolēni ar MI palīdzību var labi uzprogrammēt.
5. Vai tiešām tiek plānots, ka visam akadēmiskajam personālam , arī tam, kam nav doktora grāds, zinātniskos institūtos būs ikgadējais apmaksātaois atvaļinājums 8 ne'dēlas? tas kopumā neuzlabos situāciju Latvijas zinātnē.
2. Ņemot vērā, ka pie esošā finansējuma no budžeta zinātniskos institūtos >80% finansējums ir no projektiem, kas tipiski ir trīs gadi, nav skaidrs vai būs iespēja ( kas ir izteikti vajadzīga!) piesaistīt akadēmisko personālu (izsludināt konkursu) un noteiktu projekta laiku. Vienā vietā tā tas it kā parādās, bet citus nē, ka termiņus nevar piesaistīt projektu periodam.
3. Līdz šim zinātniskie asistenti varēja būt bez maģistra grāda. Undaži rakstot maģistra darbu, veica pētniecību, rakstīja publikācijas, respektīvi atbilda kvalifikācijai un tika ievēlēti. Šobrīd viņus, lai arī veic pētniecību, būs jānodarbina tikai kā tehnisko personālu?
4. Savādi, ka pie kvalifikācijas prasībām kā "zinātniskais uzdevums" ir paredzēts "arī pētnieka izstrādātais kods, kas nav publicēts zinātniskā izdevumā, bet ir visiem pieejams kādā no tīmekļiem repozitorijiem un tiek plaši lietots"1. tagad kodu ļoti veiksmīgi raksta MI, 2. tas , ka kods tiek plaši lietots, tam var nebūt (un visbiežāk nav) nekāda sakara ar zinātni, piemēram kāda spēle, ko jau skolēni ar MI palīdzību var labi uzprogrammēt.
5. Vai tiešām tiek plānots, ka visam akadēmiskajam personālam , arī tam, kam nav doktora grāds, zinātniskos institūtos būs ikgadējais apmaksātaois atvaļinājums 8 ne'dēlas? tas kopumā neuzlabos situāciju Latvijas zinātnē.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Konceptuālā ziņojuma projekts
Priekšlikums
Būtu precizējums sadaļā 2.11. DARBA SAMAKSAS FINANSĒŠANAS MODELIS 41.lpp. Lai indikatīvimaprēķinātu akadēmiskā personāla neatkarīgi no studiju jomas vai zinātnes nozares (Vai ir adekvāti , ka netiek aktualizēts jautājums par atalgojumu ats''kirību vienādos amataos taču atšķīrīgās zinātnes nozarēs saistībā ar atšķirīgu izglītības jomas koeficentu?) , kurā strādā vidējās mēneša darba algas likme eiro katrā akadēmiskās karjeras posmā, sākot no 2026.gada līdz 2029.gadam (sk.7.tabulu), ņemt svērā gan IAP noteiktais un šādi papildus nosacījumi:
1. Indikatīvi noteikts katra akadēmiskās karjeras posma akadēmiskā personāla skaita īpatsvars (var būt atšķirīgi dāžādās institūcijās);
2. algas likmes proporcija , kas ietver principu, ka sākot no akadēmiskās karjeras ceturtā posma (p4) , katra nākamā akadēmiskās karjeras posma akadēmiskā personāla darba algas apmērs ir par vidēji 20% mazāks nekā iekšējā akadēmiskās karjeras posma akadēmiskajam personālam. - Kas ir nākamais posms pēc P4, jo tas ir augstastākais posms? Mūsuprāt , nav skaidra redakcija!
3. no valodas viedokļa "studējošo izglītošana"būtu aizstājama ar ierasto "akde'miskais darbs"
4.40.lpp. pirmā rindkopā iebilstams pret kategorisko nosacījumu - Valsts emeritētais zinātnieks vai augskolas emeritētias zinātnieks nedrīkst veikt administratīcos pienākumus. Augstskolas vai zinātniskās institūcijas autonomijas ietvarā, tas būtu jālemt pašai institūcijai.
1. Indikatīvi noteikts katra akadēmiskās karjeras posma akadēmiskā personāla skaita īpatsvars (var būt atšķirīgi dāžādās institūcijās);
2. algas likmes proporcija , kas ietver principu, ka sākot no akadēmiskās karjeras ceturtā posma (p4) , katra nākamā akadēmiskās karjeras posma akadēmiskā personāla darba algas apmērs ir par vidēji 20% mazāks nekā iekšējā akadēmiskās karjeras posma akadēmiskajam personālam. - Kas ir nākamais posms pēc P4, jo tas ir augstastākais posms? Mūsuprāt , nav skaidra redakcija!
3. no valodas viedokļa "studējošo izglītošana"būtu aizstājama ar ierasto "akde'miskais darbs"
4.40.lpp. pirmā rindkopā iebilstams pret kategorisko nosacījumu - Valsts emeritētais zinātnieks vai augskolas emeritētias zinātnieks nedrīkst veikt administratīcos pienākumus. Augstskolas vai zinātniskās institūcijas autonomijas ietvarā, tas būtu jālemt pašai institūcijai.
Piedāvātā redakcija
-
