Atzinums

Iebilstam pret 13.4. punkta redakciju. Par darba kvalitāti no valsts budžeta netiek paredzēts papildus finansējums. Tas nozīmē, ka pašvaldībai būs obligāti jāsamazina algas daļai pedagogu, lai kādam piemaksātu. Uz kāda juridiskā pamata? Tas ir pretrunā ar Darba likumu.
Piedāvātā redakcija
13.4. punktu dzēst vai izteikt sekojošā redakcijā:
Var piešķirt lielāku mērķdotācijas apmēru izglītības iestādēm, kas nodrošina kvalitatīvu izglītības procesu, pedagogu algas likmes paaugstināšanai vai piemaksu nodrošināšanai, atbilstoši pašvaldības noteiktajai izglītības attīstības stratēģijai un ievērojot pašvaldības izglītības iestāžu kvalitātes atbalsta mehānismus;
 

-

Iebildums
Latvijas pašvaldību savienība kategoriski iebilst pret 30% lielāku mērķdotāciju vienam izglītojamam tām izglītības iestādēm, kurām ir noslēgti starpvaldību līgumi izglītības programmu īstenošanai, nekā vidēji pašvaldībā vienam izglītojamam no pašvaldībām aprēķinātās mērķdotācijas pedagogu atalgojumam.
Norādām, ka noslēgtie starpvaldību līgumi izglītības programmu īstenošanai ir saistoši Latvijas valstij un šo programmu īstenošanai ir jāparedz papildus iezīmēts valsts finansējums. Atgādinām, ka uz šīm skolām neattiecas arī MK 583, kas jau rada nevienlīdzīgu situāciju, salīdzinot ar pašvaldību dibinātajām vispārējās izglītības iestādēm.
Piedāvātā redakcija
Svītrot 13.5. punktu un papildināt 7.punktu ar 7.4.punktu, kuru izteikt sekojošā redakcijā:
7.4. piešķir par 30% lielāku mērķdotāciju vienam izglītojamam tām izglītības iestādēm, kurām ir noslēgti starpvaldību līgumi izglītības programmu īstenošanai;
 

-

Iebilstam pret nosacījumu vidējā skolēnu un skolotāju skaita attiecība pielietojumu un norādām, ka Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD), analizējot vidējo skolēnu un skolotāju skaita attiecību, lieto - kopējais pilna laika skolēnu skaits, kas uzņemti noteiktā izglītības līmenī, dalīts ar ekvivalentu pilna laika skolotāju kopējo skaitu tajā pašā līmenī (pilnas slodzes skolotāju skaits).
Pieejams: https://data.oecd.org/teachers/students-per-teaching-staff.htm Teksts: Skolēnu attiecība uz mācībspēkiem ir kopējais pilna laika skolēnu skaits, kas uzņemti noteiktā izglītības līmenī, dalīts ar ekvivalentu pilna laika skolotāju kopējo skaitu tajā pašā līmenī. Ar skolotājiem tiek saprasti profesionāļi, kas ir tieši iesaistīti skolēnu apmācībā: klases skolotāji, speciālās izglītības skolotāji un citi skolotāji, kuri strādā ar skolēniem kā kopumu klasē, mazās grupās vai individuālās apmācībās iekštelpās vai ārtelpās. Te nav ietverti skolotāju palīgi un citi paraprofesionālie darbinieki.
Šī norma radīs situāciju, kad izglītības iestādes neaicinās augstskolu mācību spēkus, talantīgus uzņēmējus mācību stundu novadīšanai uz nepilnu slodzi, kā rezultātā cietīs izglītības kvalitāte it īpaši vidējā izglītības pakāpē.
Piedāvātā redakcija
26. Ministrija 2023./2024., 2024./2025. un 2025./2026. mācību gadā aprēķina papildu finansējumu tām pašvaldībām, kuru vidējā skolēnu un skolotāju pilnas slodzes skaita attiecība iepriekšējā gada 15. oktobrī ir vienāda vai lielāka par vidējo skolēnu un skolotāju skaita attiecību valstī pašvaldību vispārizglītojošās skolās, šādā apmērā:

-

No šī punkta aktuālās redakcijas secināms, ka valsts atsakās turpmāk pilnā apmērā finansēt pedagogu darba samaksu un,  nepalielinot valsts mērķdotācijas apmēru uz vienu izglītojamo, palielinoties pedagogu likmei, likmes starpība būs jāsedz pašvaldībai.
Norādām, ka 8.punkts ir ierakstīts bez datos balstīta pamatojuma, neveicot aprēķinus, par iespējamajiem ieguvumiem no atsevišķu skolu slēgšanas vai pakāpju maiņas, kā arī vēršam uzmanību,  ka pieRīgas pašvaldībās (Ādaži, Mārupe, Salaspils utt.) skolās trūkst vietu, Rīgā - centra skolās, pieRīgas un valstspilsētu skolās klasē mācās 28 -30 skolēni, kas ir pretrunā ar higiēnas prasībām. Tāpat  jāņem vērā Covid 19 ietekme uz skolēnu veselību pārpildītās klasēs un skolās.
Norādām, ka likuma “Par pašvaldībām” 11.pantā noteikts, ka “Ministru kabinets likumā paredzētajos gadījumos un Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā var deleģēt pašvaldībai atsevišķu pārvaldes uzdevumu. Deleģējot pārvaldes uzdevumu, Ministru kabinets nodrošina pašvaldībai finanšu līdzekļus, kas nepieciešami šā uzdevuma izpildei”, savukārt 13.pantā paredzēts, ka “Valsts pārvaldes iestādēm nav tiesību uzdot pašvaldībām pildīt tādas funkcijas un uzdevumus, kuru finansēšana nav nodrošināta.
Ja, pieņemot likumus vai Ministru kabineta lēmumus, netiek ievēroti šā likuma 8. un 11.panta noteikumi, kas attiecas uz pašvaldību pagaidu funkciju un tām uzdodamo vienreizējo uzdevumu finansēšanu, pašvaldības likumā noteiktajā kārtībā var ierosināt attiecīgo likumu vai Ministru kabineta lēmumu atcelt un prasīt atlīdzināt izdevumus, kas radušies pašvaldībām, pildot attiecīgās funkcijas vai uzdevumus.”.
Savukārt Likuma par budžetu un finanšu vadību 41.panta ceturtajā daļā noteikts, ka “Ja pašvaldības darbojas kā valsts pārstāvji, valsts pilnībā sedz to izdevumus. Pēc valsts budžeta pieņemšanas finanšu saistības pašvaldību budžetiem nedrīkst uzlikt, ja nav norādīti līdzekļu avoti, kurus valsts piešķīrusi šo saistību izpildei”. Minētā likuma 42.punktā paredzēts, ka “Pašvaldībām ir tiesības uz budžeta ieņēmumiem saskaņā ar likumiem, lai nodrošinātu pastāvīgu un drošu, makroekonomiskās stabilitātes prasībām atbilstošu ieņēmumu bāzi”.
Ņemot vērā augstāk minēto,  Latvijas pašvaldību savienība kategoriski  iebilst  8.punkta nosacījumiem un iebilst  8.punkta iekļaušanai  Ministru kabineta sēdes protokollēmumā.
Piedāvātā redakcija
Izslēgt Protokollēmuma 8.punktu.

-

Papildināt, ka sistēmā tiek ievadīta un apstiprināta informācija par vidējo 5-6 gadīgo bērnu skaitu un 1.-12. klases skolēnu skaitu minētajās ārstniecības iestādēs iepriekšējā mācību gadā. Norādām, ka Latvijā obligātā izglītība sākas no 5 gadu vecuma.
Piedāvātā redakcija
Priekšlikums 4.2. punktu izteikt sekojošā redakcijā: pašvaldības, kuru teritorijā ir slimnīcas un sociālās aprūpes iestādes, kurās īsteno ilgstoši slimojošo bērnu un skolēnu izglītošanu ārpus izglītības iestādes, nodrošina, ka līdz attiecīgā gada 5. septembrim sistēmā tiek ievadīta un apstiprināta informācija par vidējo 5-6 gadīgo bērnu skaitu un 1.-12. klases skolēnu skaitu minētajās ārstniecības iestādēs iepriekšējā mācību gadā.
 

-

MK noteikumos skaidri jānodefinē pirmsskolas bērnu mērķdotācijas apmēra palielinājuma mehānisms proporcionāli darba samaksas pieaugumam par likmi.
Nosakot MK noteikumos mērķdotāciju par vienu izglītojamo 80 Euro apmērā, tas var saglabāties ilgstoši nemainīgs.
Piedāvātā redakcija
Lūdzam nodefinēt pirmsskolas bērnu mērķdotācijas apmēra palielinājuma mehānismu proporcionāli darba samaksas pieaugumam par likmi.
 

-

7.punktu papildināt ar punktu par  mērķdotācijas palielinājumu vienam izglītojamam tām izglītības iestādēm, kurām ir noslēgti starpvaldību līgumi izglītības programmu īstenošanai;
Piedāvātā redakcija
7.4. piešķir par 30% lielāku mērķdotāciju vienam izglītojamam tām izglītības iestādēm, kurām ir noslēgti starpvaldību līgumi izglītības programmu īstenošanai;
 

-

Lai izstrādātu mērķdotācijas sadales kārtību pašvaldībā, nepieciešams laiks. Dotajā brīdi, kad MK noteikumi netika izstrādāti  atbilstoši Ministru kabineta rīkojumam Nr.992,  nav skaidri zināmi visi nosacījumi, nav iespējams savlaicīgi un korekti, paredzot visas nianses, izstrādāt atbilstošu un kvalitatīvu mērķdotācijas sadales kārtību pašvaldībā.
Piedāvātā redakcija
Priekšlikums Izglītības un zinātnes ministrijai izstrādāt mērķdotācijas sadales pauraugdokumentu, kuru būtu iespējams izmantot,  veidojot mērķdotāciju sadales kārtības pašvaldībās.
 

-