Atzinums

Iestājoties Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD), Latvija apņēmās no 2020. gada 1. janvāra noteikt vienādus tiešo investīciju nosacījumus visām Kapitāla plūsmu liberalizācijas kodeksa [OECD/C(61)96] valstu investoriem attiecībā uz zemes iegūšanu īpašumā un privātiem apsardzes un novērošanas pakalpojumiem. Ņemot vērā, ka Kodeksam var pievienoties valstis, kuras nav OECD dalībvalstis, ierosinām visā likuma tekstā pēc vārdiem “Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija” attiecīgajā locījumā papildināt ar vārdiem “Kapitāla plūsmu liberalizācijas kodeksa valstis” attiecīgajā locījumā.
 

-

Par likumprojekta 1.pantu (Likuma 28.panta pirmās daļas 3.punkts):
Ņemot vērā, ka Nolīguma par Eiropas Ekonomikas zonu (EEZ) 40.pants noteic EEZ valstu investoru aizsardzību, bet Latvijas dalība OECD paredz vienādu attieksmi pret visu OECD Kapitāla plūsmu liberalizācijas kodeksa valstu investoriem, noteikt, ka zemi var iegūt īpašumā 28.panta pirmās daļas 3.punktā minētās kapitālsabiedrības, kuras visi dalībnieki fiziskās vai juridiskās personas un to patiesie labuma guvēji ir reģistrēti t.sk. arī EEZ valstī, Šveices Konfederācijā vai OECD Kapitāla plūsmu liberalizācijas kodeksa dalībvalstī.


 

aizstāt pirmās daļas 3. punkta "b" apakšpunktā vārdus "juridiskās personas ir no valstīm, ar kurām Latvijas Republika ir noslēgusi starptautiskus līgumus" ar vārdiem "juridiskās personas un to patiesie labuma guvēji ir reģistrēti Eiropas Savienībās dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī, Šveices Konfederācijā vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Kapitāla plūsmu liberalizācijas kodeksa valstī vai valstī, ar kuru Latvijas Republika ir noslēgusi starptautisku līgumu".

Par likumprojekta 2. pantu (Likuma 28.1 panta pirmās daļas 1. punkta "e" apakšpunktu):
Likumprojekts neparedz vienādus noteikumus visu Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (turpmāk – OECD) Kapitāla plūsmu liberalizācijas kodeksa [OECD/C(61)96] valstu investoriem, proti, ir OECD valstis (Eiropas Savienības valstis, Šveice, Eiropas Ekonomikas zonas valstis), kuras atbrīvotas no valsts valodas zināšanu pārbaudes zemes iegādei, un ir OECD valstis, attiecībā uz kurām šis nosacījums ir spēkā. Iestājoties OECD 2016. gada 1. jūlijā, Latvija apņēmās no 2020. gada 1. janvāra noteikt vienādus tiešo investīciju nosacījumus visām kodeksa dalībvalstīm attiecībā uz zemes iegūšanu īpašumā un privātiem apsardzes un novērošanas pakalpojumiem, novēršot nacionālā regulējuma pretrunas ar starptautiskajām saistībām, ko Latvija uzņēmusies, pievienojoties Kapitāla plūsmu liberalizācijas kodeksam. Izpildot šīs starptautiskās saistības, 2020. gada 27. februārī tika pieņemti un 2020. gada 11. martā stājās spēkā grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, kas ļauj, izpildot likumā atrunātos nosacījumus, iegūt īpašumā zemi ne tikai Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas valstu un Šveices pilsoņiem, bet arī OECD dalībvalstu pilsoņiem. Likumprojekts piedāvātajā redakcija saglabā atšķirīgu attieksmi pret noteiktas Liberalizācijas kodeksa valstu grupas (pamatā ne-ES) investoriem, kas savukārt nozīmē, ka netiktu pildītas saistības, ko Latvija uzņēmās, iestājoties OECD. Detalizētā argumentācija ir pieejama Ārlietu ministrijas 2020.gada 4. decembra atzinumā Nr. 41-24172.


 

izteikt pirmās daļas 1. punkta "e" apakšpunktu šādā redakcijā:
"e) ir saņēmušas dokumentu par valsts valodas zināšanām vismaz atbilstoši B līmeņa 2. pakāpei, ja tās nav Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas valstu, Šveices Konfederācijas vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Kapitāla plūsmu liberalizācijas kodeksa valstu pilsoņi;"

Par likumprojekta 2.punktu (Likuma 28.1 panta pirmās daļas 2. punkta "g" apakšpunktu:
Likumprojekts neparedz vienādus noteikumus visu Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (turpmāk – OECD) Kapitāla plūsmu liberalizācijas kodeksa [OECD/C(61)96] valstu investoriem, proti, ir OECD valstis (Eiropas Savienības valstis, Šveice, Eiropas Ekonomikas zonas valstis), kuras atbrīvotas no valsts valodas zināšanu pārbaudes zemes iegādei, un ir OECD valstis, attiecībā uz kurām šis nosacījums ir spēkā. Iestājoties OECD 2016. gada 1. jūlijā, Latvija apņēmās no 2020. gada 1. janvāra noteikt vienādus tiešo investīciju nosacījumus visām kodeksa dalībvalstīm attiecībā uz zemes iegūšanu īpašumā un privātiem apsardzes un novērošanas pakalpojumiem, novēršot nacionālā regulējuma pretrunas ar starptautiskajām saistībām, ko Latvija uzņēmusies, pievienojoties Kapitāla plūsmu liberalizācijas kodeksam. Izpildot šīs starptautiskās saistības, 2020. gada 27. februārī tika pieņemti un 2020. gada 11. martā stājās spēkā grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, kas ļauj, izpildot likumā atrunātos nosacījumus, iegūt īpašumā zemi ne tikai Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas valstu un Šveices pilsoņiem, bet arī OECD dalībvalstu pilsoņiem. Likumprojekts piedāvātajā redakcija saglabā atšķirīgu attieksmi pret noteiktas Liberalizācijas kodeksa valstu grupas (pamatā ne-ES) investoriem, kas savukārt nozīmē, ka netiktu pildītas saistības, ko Latvija uzņēmās, iestājoties OECD. Detalizētā argumentācija ir pieejama Ārlietu ministrijas 2020.gada 4. decembra atzinumā Nr. 41-24172.

 

Izteikt pirmās daļas 2. punkta "g" apakšpunktu) šādā redakcijā:
“g)  tās kapitāldaļu (akciju) īpašnieks vai īpašnieki, kuri kopā pārstāv vairāk par pusi no balsstiesīgā kapitāla sabiedrībā, un visas personas, kurām ir tiesības pārstāvēt sabiedrību, ir saņēmušas dokumentu par valsts valodas zināšanām vismaz atbilstoši B līmeņa 2. pakāpei, ja tās nav Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas valstu, Šveices Konfederācijas vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Kapitāla plūsmu liberalizācijas kodeksa valstu pilsoņi.”

Lūdzam anotācijā (Pašreizējā situācija un problēmas, kuru risināšanai tiesību akta projekts izstrādāts, tiesiskā regulējuma mērķis un būtība) paskaidrot, ka likumprojektā iekļautas izmaiņas nepilsoņu tiesību apjomā, ir pamatotas, nepieciešamas un samērīgas.

Anotācijā ir izteikti vairāki negatīvi pieņēmumi, kuriem nav faktoloģiskā seguma. Proti, ir apgalvots, ka “Lai neveidotos situācija, kad nepilsoņiem ir pārākas tiesības nekā pārējiem Likuma 28. panta ceturtajā daļā minētajiem darījuma subjektiem un nepilsoņi neizmantotu iegādāto zemi pretrunā ar teritorijas plānojumu, kā arī netiktu pārkāpts Likuma 29. pants, nepieciešams izslēgt Likuma 30. panta pirmajā daļā noteikto izņēmumu attiecībā uz nepilsoņiem.” Vienlaikus anotācijā nav minēts, ka praksē tika konstatētas situācijas, kad iegādātā zeme tika izmantota pretēji teritorijas plānojumam, vai arī nepilsoņi ieguva zemi, uz kuru attiecas 29.panta ierobežojumi. Minētais anotācijas teikums, ar kuru pamatota grozījuma nepieciešamība, satur pieņēmumus vai izsaka nākotnes prognozi, taču no pamatojuma viedokļa nav skaidrs, kāpēc izmaiņas ir nepieciešamas, turklāt tieši šobrīd, ja līdz šim 30.pants paredzēja citu attieksmi.
Ņemot vērā, kā anotācijas sākumā ZM grozījumus pamato ar nepieciešamību novērst praksē konstatētās likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” piemērošanas problēmas, aicinām ZM papildināt anotāciju ar informāciju par to, vai praksē ir bijuši gadījumi, kad tieši nepilsoņu iegādātā zeme tika izmantota pretēji teritorijas plānojumam, un iepriekšējās izziņas saņemšana no pašvaldības būtu varējusi to novērst.

 

Piedāvātā redakcija, kura jāpapildina ar citu nepieciešamo informāciju:
Lai ievērotu vienādu attieksmi attiecībā uz Likuma 28.panta ceturtajā daļā minētajiem darījuma subjektiem, kā arī nodrošinātu zemes izmantošanas mērķa atbilstību pašvaldības teritorijas plānojumam un lokālplānojumam un ievērotu Likuma 29.pantā minētos ierobežojumus, nepieciešams izslēgt Likuma 30. panta pirmajā daļā noteikto izņēmumu attiecībā uz nepilsoņiem.

Ņemot vērā to, ka likumprojekts skar gan Latvijas Republikas saistības pret Eiropas Savienību, gan citas Latvijas Republikas starptautiskās saistības, lūdzam aizpildīt likumprojektu anotācijas V sadaļu, atspoguļojot projekta atbilstību visām starptautiskajām saistībām.

 

-