Projekta ID
22-TA-1064Atzinuma sniedzējs
Biedrība "Dauna sindroms Latvija"
Atzinums iesniegts
28.11.2022.
Saskaņošanas rezultāts
Saskaņots ar priekšlikumiem
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Pamatnostādņu projekts
Priekšlikums
Šobrīd bez veselības pakalpojumu piekļūstamības ir aktuāls jautājums arī par vecāka/asistenta klātbūtni, pieaugušajam ar SAT nonākot un ilgstoši atrodoties stacionārā. Spilgts piemērs tam ir nupat izskanējušais skandāls saistībā ar Dobeles reģionālo slimnīcu, kur mātei tika liegts atrasties stacionārā kopā ar savu 29 gadus veco dēlu ar īpaši smagiem attīstības traucējumiem. Par laimi, šādu gadījumu ir mazāk nekā pozitīvo pieredžu. Taču ir svarīgi atzīmēt, ka personas ar smagiem attīstības traucējumiem, nonākot svešā vidē, var piedzīvot milzīgu stresu, kā rezultātā mainās uzvedība. Tālab būtu svarīgi nodrošināt, lai bez diskusijām un ilgstošas svārstīšanās gultasvietu un ēdināšanu stacionārā piešķir ne tikai personai ar SAT, bet arī vienam šī pacienta pavadonim, tādējādi mazinot pacienta emocionālo saspringumu un atvieglojot medicīnas personāla darbu.
Tāpat ir jāņem vērā vēl viens svarīgs aspekts – kad bērns ar SAT ir pieaudzis, vecāks nevar paņemt darbnespējas lapu, lai aprūpētu savu nu jau pieaugušo bērnu ar SAT. Vecākam ir jāņem bezalgas atvaļinājums. Savukārt stacionāros nav iespējas cilvēkiem ar SAT nodrošināt nepārtrauktu un pietiekamu aprūpi/pieskatīšanu, jo veselības aprūpes iestādēs nav šādu cilvēkresursu, tāpēc vecāka/asistenta klātbūtne būtu pat vēlama. Tālab būtu jāizsver nosacījumi, kādos vecāks var saņemt darbnespējas lapu bērna ar SAT aprūpei arī pēc pilngadības sasniegšanas.
Priekšlikums:
Meklēt iespējas nodrošināt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību personai ar SAT, nosakot, ka gadījumos, kad personai ar SAT nepieciešama nepārtraukta aprūpe, vecāks var paņemt darbnespējas lapu arī pēc bērna ar SAT pilngadības sasniegšanas.
Pārskatīt nosacījumus, kas bez ierobežojumiem ļauj vienai pavadošajai personai saņemt gultas vietu un ēdināšanu stacionārā, nodrošinot pamata (ne medicīnisko) aprūpi cilvēkam ar SAT.
Nodrošināt plašāku informētību par pieejamajiem valsts apmaksātajiem pakalpojumiem personu ar SAT pavadoņiem veselības aprūpes iestādēs.
Tāpat ir jāņem vērā vēl viens svarīgs aspekts – kad bērns ar SAT ir pieaudzis, vecāks nevar paņemt darbnespējas lapu, lai aprūpētu savu nu jau pieaugušo bērnu ar SAT. Vecākam ir jāņem bezalgas atvaļinājums. Savukārt stacionāros nav iespējas cilvēkiem ar SAT nodrošināt nepārtrauktu un pietiekamu aprūpi/pieskatīšanu, jo veselības aprūpes iestādēs nav šādu cilvēkresursu, tāpēc vecāka/asistenta klātbūtne būtu pat vēlama. Tālab būtu jāizsver nosacījumi, kādos vecāks var saņemt darbnespējas lapu bērna ar SAT aprūpei arī pēc pilngadības sasniegšanas.
Priekšlikums:
Meklēt iespējas nodrošināt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību personai ar SAT, nosakot, ka gadījumos, kad personai ar SAT nepieciešama nepārtraukta aprūpe, vecāks var paņemt darbnespējas lapu arī pēc bērna ar SAT pilngadības sasniegšanas.
Pārskatīt nosacījumus, kas bez ierobežojumiem ļauj vienai pavadošajai personai saņemt gultas vietu un ēdināšanu stacionārā, nodrošinot pamata (ne medicīnisko) aprūpi cilvēkam ar SAT.
Nodrošināt plašāku informētību par pieejamajiem valsts apmaksātajiem pakalpojumiem personu ar SAT pavadoņiem veselības aprūpes iestādēs.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Pamatnostādņu projekts
Priekšlikums
Ģimenēm, kurās ir bērns ar SAT, nepieciešams spēcīgs atbalsts garīgās veselības stiprināšanā. Tās ir pāru konsultācijas, individuālās konsultācijas vecākiem, kā arī bērna ar SAT brāļiem un māsām. Lai arī šobrīd ir iespējams saņemt 10 valsts apmaksātas konsultācijas, ne visiem ir skaidrs, kāda ir procedūra, lai tās saņemtu, trūkst informācijas par valsts apmaksātajiem speciālistiem. Savukārt bērna ar SAT brāļiem un māsām atbalsts nav pieejams vispār.
Ņemot vērā visas psiholoģiskās stadijas (dusmas, noliegums utt.), ko cilvēks piedzīvo, dzīvojot ar bērnu, kuram ir SAT, bieži vecāki nemeklē atbalstu ne sev, ne pārējiem bērniem ģimenē. Šādi garīgā veselība pasliktinās, kas pasliktina arī savstarpējās attiecības ģimenē ar visām no tā izrietošajām sekām. Tāpēc būtu jāpaplašina arī psiholoģiskā atbalsta grozs, nosakot 10 konsultācijas ģimenēm obligāti un nodrošinot pakalpojuma kvalitāti (piemēram, iespēju saņemt psihologa/psihoterapeita/psihiatra konsultācijas pie klienta izvēlēta speciālista).
Priekšlikums:
Paplašināt psiholoģiskā atbalsta grozu ģimenēm, kurās aug bērns ar SAT, nosakot 10 konsultācijas pie psihologa/psihoterapeita/
psihiatra par stingri ieteicamām gan vecākiem, gan bērna ar SAT brāļiem/māsām
Piedāvātā redakcija
-
3.
Pamatnostādņu projekts
Priekšlikums
Pieejama informācija par veselības aprūpes un atbalsta pakalpojumiem.
Šobrīd diemžēl informācija par pakalpojumiem ir nepietiekama, sadrumstalota, rakstīta sarežģītā valodā. Sociālais dienests, kam uzticēta atbalsta funkcija, realitātē to neveic (ar dažiem individuāliem izņēmumiem). Dienesta darbinieki var pilnīgā pašpietiekamībā vecākiem pateikt – jums pašiem ir jāinteresējas, meklējiet informāciju paši, risiniet jautājumus paši. Papildus ikdienas rūpēm par bērnu ar SAT, vecākam jāatrod laiks apgūt visus tiesību aktus, normatīvus un noteikumus par pieejamo atbalstu.
Priekšlikums
sistematizēt informāciju par veselības aprūpes un sociālajiem pakalpojumiem, publicēt to skaidri saprotamā veidā, nodrošināt informācijas pieejamību un noteikt par pienākumu Sociālajam dienestam nodrošināt individuālas konsultācijas, kurās tiek sniegta pilnvērtīga, padziļināta un atklāta informācija par pieejamajām atbalsta iespējām.
Piedāvātā redakcija
-
4.
Pamatnostādņu projekts
Priekšlikums
Asistenta pakalpojuma pilnveide.
Patlaban par bērna ar smagiem attīstības traucējumiem (turpmāk – SAT) asistentu kļūst vecāks. Tam ir vairāki iemesli – zemais atalgojums, nepieciešamās specifiskās zināšanas, zemais amata prestižs, sarežģītā birokrātiskā procedūra.
Jānorāda, ka gadījumos, kad vecāks pats kļūst par vienīgo bērna atbalsta personu, vecāks izkrīt no darba tirgus savā līdzšinējā specialitātē un kļūst sociāli izolēts (nevar apmeklēt kultūras pasākumus, ieplānot brīvā laika aktivitātes), kas pakāpeniski izraisa vecāka garīgās veselības stāvokļa pasliktināšanos. Ilgstošā laika nogrieznī šāds vecāks kļūst par "zaudējumu" avotu valstij – vecāks nav pilnvērtīgs nodokļu maksātājs, bet ir kļuvis par pabalstu ņēmēju, pieaug ģimenes nabadzības risks, turklāt nepieciešams finansējums vecāka garīgās veselības stiprināšanai.
Nodrošinot ģimenei asistentu/aprūpētāju 'no malas', minētie riski tiktu novērsti, ilgtermiņā ekonomējot valsts līdzekļus.
Protams, tam nepieciešamas izmaiņas esošajā sistēmā: pirmkārt, cienīgs asistenta atalgojums. Otrkārt, atbilstošas apmācības. Treškārt, pienākumu meklēt ģimenei atbalsta personu būtu jānosaka Sociālajam dienestam. Patlaban Sociālie dienesti aktīvi formē par asistentiem vecākus, jo skaidri apzinās, ka cilvēkus 'no malas' atrast nespēj iepriekš minēto iemeslu dēļ. Un tālab tos pat necenšas atrast. Tādējādi šis apburtais loks tiek turpināts nebeidzami ilgi, līdz vecāks salūzt un atsakās no sava bērna aprūpes, ievietojot viņu institūcijā, kas atkal valstij izmaksā vairāk nekā bērna aprūpe ģimenē.
Priekšlikums:
Vispusīgi uzlabot atbalsta personu pieejamību ģimenei, paaugstinot asistentu atalgojumu, nodrošinot apmācības asistentiem un piesaistot ģimenei atbalsta personu, kas nav ģimenes loceklis.
Piedāvātā redakcija
-