Atzinums

Likumprojekta 2.pants paredz, ka viena no iestādēm, kas koordinē Eiropas Padomes Konvencijā par vides krimināltiesisko aizsardzību (turpmāk – Konvenciju) paredzēto saistību izpildi, ir Iekšlietu ministrija. Tāpat likumprojekta 3.pants un likumprojekta 5.pants paredz, ka viena no iestādēm, kas koordinē Konvencijas 5.panta 2.punktā un 8.pantā paredzēto saistību izpildi, ir Iekšlietu ministrija.
Vēršam uzmanību, ka Iekšlietu ministrijas padotībā esošās iestādes – Valsts policijas – pilnvarotas amatpersonas atbilstoši Kriminālprocesa likuma 387.panta pirmajai daļai izmeklē jebkuru noziedzīgu nodarījumu, izņemot Kriminālprocesa likuma 387.panta otrajā līdz 10.¹daļā noteiktos gadījumus, ja vien ģenerālprokurors nav uzdevis to darīt. Līdz ar to Valsts policija izmeklē arī noziedzīgus nodarījumus vides jomā.
Tāpat vēršam uzmanību, ka Valsts policijai ir izveidota izglītības sistēma, kuras ietvaros Valsts policijas attiecīgajām amatpersonām tiek nodrošinātas nepieciešamās apmācības, kas saistītas ar minēto amatpersonu izglītošanu noziedzīgu nodarījumu, tostarp vides jomā, atklāšanu un izmeklēšanu. Viena no minētās izglītības sistēmas sastāvdaļām ir Valsts policijas pakļautībā esošā profesionālās augstākās izglītības iestāde – Valsts policijas koledža. Atbilstoši Ministru kabineta 2023.gada 19.decembra noteikumu Nr.819 “Valsts policijas koledžas nolikums” 8.2.apakšpunktam viens no Valsts policijas koledžas uzdevumiem ir atbilstoši mūžizglītības principam un mācību starpdisciplinārai pieejai nodrošināt neformālās un profesionālās pilnveides izglītības pasākumus Valsts policijas amatpersonām. Ņemot vērā minēto, Valsts policijas amatpersonu apmācību nodrošināšanai ir izveidota atbilstoša izglītības sistēma un nav nepieciešams likumprojektā izcelt apmācību nodrošināšanu tieši saistībā ar noziedzīgu nodarījumu atklāšanu un izmeklēšanu vides jomā, ievērojot to, ka Valsts policijas amatpersonu apmācības tiek nodrošinātas arī saistībā ar citu Valsts policijas kompetencē ietilpstošu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu un atklāšanu. Ņemot vērā minēto, Iekšlietu ministrija nepiekrīt, ka Iekšlietu ministrija likumprojektā tiek noteikta kā viena no iestādēm, kas koordinēt Konvencijas saistību kopumā izpildi, kā arī viena no iestādēm, kas koordinē Konvencijas 5.panta 2.punktā un 8.pantā paredzēto saistību izpildi.
Papildus vēršam uzmanību, ka citu konvenciju ratifikācijas likumos netiek ietvertas tiesību normas, kas paredz noteikt koordinējošās iestādes saistībā ar apmācību nodrošināšanu, neskatoties uz to, ka attiecīgā konvencija paredz šādas saistības (skat., piemēram, likumu “Par Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvenciju” un likumu “Par Eiropas Padomes Konvenciju par cīņu pret cilvēku tirdzniecību”).
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka atbilstoši Ministru kabineta 2020.gada 22.septembra noteikumu Nr.589 “Iekšlietu ministrijas nolikums” 4.1.apakšpunktam Iekšlietu ministrija izstrādā, organizē un koordinē politiku tādās jomās kā sabiedriskā kārtība un drošība, valsts robežas drošība, noziedzības novēršana un apkarošana, civilā aizsardzība, ugunsdrošība, ugunsdzēsība un glābšana, pilsonība, iedzīvotāju uzskaite un dokumentēšana, migrācija, savukārt atbilstoši Ministru kabineta 2022.gada 20.decembra noteikumu Nr.817 “Klimata un enerģētikas ministrijas nolikums” 4.1.apakšpunktam viena no Klimata un enerģētikas ministrijas funkcijām ir izstrādāt klimata politiku.
Ņemot vērā minēto, nepieciešams izslēgt likumprojekta 2., 3. un 5.pantā vārdus “Iekšlietu ministrija”. Vienlaikus nepieciešams attiecīgi precizēt likumprojekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojuma (anotācijas) (turpmāk – anotācija) 1.3.punktā norādīto informāciju.
Papildus vēršam uzmanību, ka likumprojekta anotācijā var ietvert attiecīgu skaidrojumu par Valsts policijas amatpersonu apmācību nodrošināšanu saistībā ar noziedzīgu nodarījumu, tostarp vides jomā, atklāšanu un izmeklēšanu.
 

-