Atzinums

Projekta 4.punkts paredz svītrot Ministru kabineta 2005. gada 20. septembra noteikumu Nr. 714 "Noteikumi par mobilizācijas plāniem" (turpmāk - noteikumi Nr.714) 9.1.apakšpunktu, kas nosaka, ka Ekonomikas ministrija "plāno energoresursu un pirmās nepieciešamības rūpniecības preču valsts materiālo rezervju nomenklatūru un uzkrājamo resursu daudzumu". Projekta anotācijas 1.3.apakšpunkta sadaļas "Problēmas un risinājumi"  apakšsadaļā "Problēmas apraksts" norādīts, ka minētais noteikumu Nr.714 9.1.apakšpunkts ir pretrunā ar "noteikumos Nr.185 noteikto par pirmās nepieciešamības precēm, ar kurām nodrošināmi iedzīvotāji valsts apdraudējuma gadījumā (pirmās nepieciešamības preces un to viena mēneša normas vienam iedzīvotājam noteiktas noteikumu pielikumā); kā arī Valsts materiālo rezervju likuma 5. panta 2. punktā noteikto, ka valsts materiālo rezervju nomenklatūru (tajā tiek norādīts materiālo resursu veids un apjoms, nozares ministrija) sagatavo Iekšlietu ministrija sadarbībā ar attiecīgajām nozaru ministrijām. Saskaņā ar Valsts materiālo rezervju likuma 2. panta otro daļu valsts materiālo rezervju nomenklatūru apstiprina Ministru kabinets".
Vēršam uzmanību, ka noteikumi Nr.185 "Noteikumi par iedzīvotāju nodrošināšanu ar pirmās nepieciešamības precēm valsts apdraudējuma gadījumā" (turpmāk - noteikumi Nr.185) nenosaka institūciju, kas plāno pirmās nepieciešamības preces un to krājumu apjomu. Noteikumu Nr.185 4.4.apakšpunkts nosaka, ka pašvaldību sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisijas "sniedz Ekonomikas ministrijai priekšlikumus par nepieciešamību veikt izmaiņas šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajā pirmās nepieciešamības preču sarakstā". Saskaņā ar Valsts materiālo rezervju likuma 4.panta pirmās daļas 2.punktu valsts materiālo rezervju plānošana ir noteikta kā nozares ministrijas uzdevums sadarbībā ar tās padotībā esošajām iestādēm plānot attiecīgajā nozarē nepieciešamās valsts materiālās rezerves. Pirmās nepieciešamības preces nav iekļautas Ministru kabineta apstiprinātajā valsts materiālo rezervju nomenklatūrā.
Ņemot vērā minēto, lai nodrošinātu skaidrību, kura institūcija ir atbildīga par pirmās nepieciešamības preču plānošanu, tostarp valsts materiālajās rezervēs, rosinām noteikumu 9.1.apakšpunktu izteikt jaunā redakcijā vai paredzēt grozījumus noteikumos Nr.185, nosakot institūciju, kas ir atbildīga par pirmās nepieciešamības preču krājumu plānošanu.

9.1. plāno pirmās nepieciešamības preces un to uzkrājamos daudzumus, tostarp valsts materiālajās rezervēs;

Lūdzam papildināt projekta anotācijas 1.3.apakšpunkta sadaļu "Pašreizējā situācija" pirms teksta "Saskaņā ar Valsts materiālo rezervju likuma 5. panta 2. punktu valsts materiālo rezervju nomenklatūru sagatavo Iekšlietu ministrija sadarbībā ar attiecīgajām nozaru ministrijām. Ievērojot Valsts materiālo rezervju likuma 2. panta otro daļu, valsts materiālo rezervju nomenklatūru apstiprina Ministru kabinets" ar tekstu "Saskaņā ar Valsts materiālo rezervju likuma 4.panta pirmās daļas 1. un 2.punktu nozares ministrijas uzdevums ir izvērtēt iespējamos apdraudējumus un, pamatojoties uz riska novērtējumu, lemt par nepieciešamību veidot valsts materiālās rezerves attiecīgajā nozarē un sadarbībā ar tās padotībā esošajām iestādēm plānot attiecīgajā nozarē nepieciešamās valsts materiālās rezerves".

-

Noteikumu Nr.714 9.1.apakšpunkts nosaka Ekonomikas ministrijai uzdevumu plānot energoresursu un pirmās nepieciešamības rūpniecības preču valsts materiālo rezervju nomenklatūru un uzkrājamo resursu daudzumu. Savukārt projekta anotācijas 1.3.apakšpunkta sadaļas "Problēmas un risinājumi" apakšsadaļā "Problēmas apraksts" norādīts, ka minētais Noteikumu Nr.714 9.1.apakšpunkts ir pretrunā arī ar "Valsts materiālo rezervju likuma 5. panta 2. punktā noteikto, ka valsts materiālo rezervju nomenklatūru (tajā tiek norādīts materiālo resursu veids un apjoms, nozares ministrija) sagatavo Iekšlietu ministrija sadarbībā ar attiecīgajām nozaru ministrijām. Saskaņā ar Valsts materiālo rezervju likuma 2. panta otro daļu valsts materiālo rezervju nomenklatūru apstiprina Ministru kabinets.". Atsauce uz minētajiem Valsts materiālo rezervju pantiem un norāde uz pretrunu ar Valsts materiālo rezervju likumā noteikto nav korekta. Valsts materiālo rezervju likuma 2.panta otrajā daļā un 5. panta 2. punktā noteiktais reglamentē valsts materiālo rezervju nomenklatūras sagatavošanu un apstiprināšanu, nevis valsts materiālo rezervju (to krājumu apjoma) plānošanu. Savukārt, Valsts materiālo rezervju likuma 4.panta pirmās daļas 1. un 2.punkts nosaka nozares ministrijai uzdevumu izvērtēt iespējamos apdraudējumus un, pamatojoties uz riska novērtējumu, lemt par nepieciešamību veidot valsts materiālās rezerves attiecīgajā nozarē un sadarbībā ar tās padotībā esošajām iestādēm plānot attiecīgajā nozarē nepieciešamās valsts materiālās rezerves, proti, atbilstoši Valsts materiālo rezervju likumā noteiktajam Ekonomikas ministrija ir tiesīga lemt, vai pirmās nepieciešamības preces iekļaut valsts materiālajās rezervēs, un plānot, kuras pirmās nepieciešamības preces un kādā apjomā iekļaut valsts materiālajās rezervēs, un saskaņā ar Valsts materiālo rezervju likuma 4.panta piekto daļu iesniegt Iekšlietu ministrijai attiecīgus priekšlikumus izmaiņām valsts materiālo rezervju nomenklatūrā, norādot, kuras pirmās nepieciešamības preces un kādā apjomā iekļaut valsts materiālo rezervju nomenklatūrā jeb sarakstā un šo rezervju veidošanai un pārvaldīšanai nepieciešamo papildu finanšu līdzekļu apmēru.
Iekšlietu ministrijas ieskatā Noteikumu Nr.714 9.1.apakšpunktā minētais nav pretrunā Valsts materiālo rezervju likumā noteiktajam, bet gan precizē un nosaka atbildīgo par pirmās nepieciešamības preču un uzkrājamo to daudzumu plānošanu valsts materiālajās rezervēs.
Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt projekta anotācijas 1.3.apakšpunkta sadaļas "Problēmas un risinājumi" apakšsadaļu "Problēmas apraksts", aizstājot tekstu "kā arī Valsts materiālo rezervju likuma 5. panta 2. punktā noteikto, ka valsts materiālo rezervju nomenklatūru (tajā tiek norādīts materiālo resursu veids un apjoms, nozares ministrija) sagatavo Iekšlietu ministrija sadarbībā ar attiecīgajām nozaru ministrijām. Saskaņā ar Valsts materiālo rezervju likuma 2. panta otro daļu valsts materiālo rezervju nomenklatūru apstiprina Ministru kabinets" ar tekstu jaunā rindkopā "Saskaņā ar Valsts materiālo rezervju likuma 4.panta pirmās daļas 1. un 2.punktu nozares ministrijas uzdevums ir izvērtēt iespējamos apdraudējumus un, pamatojoties uz riska novērtējumu, lemt par nepieciešamību veidot valsts materiālās rezerves attiecīgajā nozarē un sadarbībā ar tās padotībā esošajām iestādēm plānot attiecīgajā nozarē nepieciešamās valsts materiālās rezerves".
Papildus, ņemot vērā Iekšlietu ministrijas iebildumu par projekta 4.punktu, kas paredz svītrot 9.1.apakšpunktu, lūdzam atbilstoši veiktajam izvērtējumam par minēto iebildumu un tajā izteikto priekšlikumu noteikumu 9.1.apakšpunkta redakcijai precizēt projekta anotācijas 1.3.apakšpunkta sadaļas "Problēmas un risinājumi" apakšsadaļu "Risinājuma apraksts".

-

Projekta 6.punkts paredz izteikt 9.3.apakšpunktu jaunā redakcijā, papildus nosakot, ka Ekonomikas ministrija sadarbībā ar pārējām ministrijām un pašvaldībām katru gadu līdz 1.maijam izvērtē un aktualizē Tautsaimniecības mobilizācijas plānu.
Ministru kabineta 2005.gada 20.septembra noteikumu Nr. 714 "Noteikumi par mobilizācijas plāniem" 15.punkts nosaka, ka "šo noteikumu 13.punktā minētos mobilizācijas plānus un 14.punktā minēto Valsts civilās aizsardzības plāna sadaļu “Mobilizējamie civilās aizsardzības formējumi” katru gadu līdz 1.aprīlim precizē tā valsts pārvaldes iestāde, kas to izstrādājusi". Noteikumu Nr.714 13.punkts nosaka, ka "Tautsaimniecības mobilizācijas plānu un Nacionālo bruņoto spēku mobilizācijas plānu apstiprina Nacionālās drošības likumā un Nacionālo bruņoto spēku likumā noteiktajā kārtībā".
Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma 16.panta otrajā daļā noteikts, ka "Iekšlietu ministrija izvērtē valsts civilās aizsardzības plāna izpildi, katru gadu līdz 1.maijam iesniedz Ministru kabinetam attiecīgu informatīvo ziņojumu un, ja nepieciešams, valsts civilās aizsardzības plāna grozījumu projektu".
Ņemot vērā minēto, izvērtēt nepieciešamību izteikt 9.3.apakšpunktu jaunā redakcijā (plānotie grozījumi attiecīgajā apakšpunktā ir saistīti ar projekta 10.punktu) un attiecīgi precizēt arī noteikumu Nr.714 15.punktu, tostarp nosakot vienotu termiņu minēto plānu un Valsts civilās aizsardzības plāna sadaļas “Mobilizējamie civilās aizsardzības formējumi” precizēšanai (aktualizācijai). 

15. Nacionālo bruņoto spēku mobilizācijas plānu un šo noteikumu 14.punktā minēto Valsts civilās aizsardzības plāna sadaļu “Mobilizējamie civilās aizsardzības formējumi” katru gadu līdz 1.maijam precizē tā valsts pārvaldes iestāde, kas to izstrādājusi.