Atzinums

Regulators norāda, ka punktā ietvertais nozīmē, ka matemātiski skaita klāt tikai iepriekšējā tirdzniecības intervālā ieskaitītā elektrotīklā nodotās elektroenerģijas finansiālās vērtības un no elektrotīkla saņemtās elektroenerģijas finansiālās vērtības starpību, savukārt no turpmākajiem Noteikumu projekta punktiem izriet, ka neto norēķini notiek par norēķinu periodu (mēnesis, ja līgumiski puses nevienojas citādi), summējot neto norēķinus tirdzniecības intervālos. Lai nodrošinātu, ka neto vērtība ietver finansiālo vērtību starpības visos tirdzniecības intervālos norēķinu periodā (visas mēneša stundas) un vairotu regulējuma uztveramību, Regulators piedāvā ietvert arī definīciju norēķinu perioda neto vērtībai un koriģēt tirdzniecības intervāla neto vērtības definīciju.

Papildināt ar 2.7.² un 2.7.³ apakšpunktu šādā redakcijā:
            2.7.² elektroenerģijas neto vērtība tirdzniecības intervālā – tirdzniecības intervālā elektrotīklā nodotās elektroenerģijas finansiālās vērtības un no elektrotīkla saņemtās elektroenerģijas finansiālās vērtības starpība;
2.7.³ elektroenerģijas neto vērtība – norēķinu perioda elektroenerģijas neto vērtību tirdzniecības intervālos summa;
 

Atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likumam aktīvais lietotājs ir galalietotājs, kurš ražo elektroenerģiju savām vajadzībām un var saražotās elektroenerģijas pārpalikumu pārdot vai kopīgot, iesaistīties elastības pakalpojumos vai energoefektivitātes shēmās. No minētā izriet, ka elektroenerģiju tīklā aktīvais lietotājs var nodot arī citos punktā neminētajos gadījumos, var kopīgot (vienošanās ar agregatoru, darbība energokopienas ietvaros), un veikt cita veida darbības, arī neiesaistot tiešā veidā elektroenerģijas tirgotāju. No Noteikumu projekta teksta netieši izriet, ka mājsaimniecības lietotājs kā neto uzskaites sistēmas lietotājs kļūst par aktīvo lietotāju, ja tas ir vienojies ar tirgotāju par saražotās elektroenerģijas pārdošanu vai elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas piemērošanu. Regulators arī norāda, ka tekstā iepriekšējos punktos nodaļā lietots jēdziens “mājsaimniecības lietotājs”. Attiecīgi mājsaimniecības lietotājs, kurš ražo elektroenerģiju savām vajadzībām, kļūst par aktīvo lietotāju, ja atbilst Elektroenerģijas tirgus likumā noteiktajam, t.i., ir vienojies ar tirgotāju par saražotās elektroenerģijas pārdošanu, kopīgošanu, iesaistījies elastības pakalpojumos vai energoefektivitātes shēmās - elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas piemērošana nav ietverta aktīvā lietotāja darbībās. Lūgums skaidrot minēto pretrunu anotācijā vai grozīt aktīvā lietotāja definīciju, vai pielīdzināt neto norēķinu sistēmu elektroenerģijas pārdošanai ar specifiskiem nosacījumiem.
Atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likumam tikai tāds ražotājs, kas ražo no atjaunojamiem energoresursiem, var piedalīties neto uzskaites un neto norēķinu sistēmās, ievērojot minēto, Regulators ierosina tekstu īsināt, lietojot jēdzienu “aktīvais lietotājs”, attiecīgi svītrojot vārdus “no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas elektroenerģijas”.

-

Netieši secināms, ka tiek uzskatīts, ka mājsaimniecības lietotājs kļūst par aktīvo lietotāju tad, kad ir noslēgts līgums ar tirgotāju par neto norēķinu sistēmu vai elektroenerģijas pārdošanu. Elektroenerģijas tirgus likums paredz, ka aktīvais lietotājs — galalietotājs, kurš ražo elektroenerģiju savām vajadzībām un var saražotās elektroenerģijas pārpalikumu pārdot vai kopīgot, iesaistīties elastības pakalpojumos vai energoefektivitātes shēmās. Tātad aktīvais lietotājs var arī neslēgt līgumu ar tirgotāju, bet piedalīties kopīgošanā, elastības pakalpojumos vai energoefektivitātes shēmās. Neto norēķinu sistēma ir nodalīta no elektroenerģijas pārdošanas un neatbilst aktīvā lietotāja definīcijai. Lūgums papildināt un koriģēt tiesisko regulējumu vai nu papildinot aktīvā lietotāja definīciju, vai Noteikumu projekta tekstā pielīdzinot neto norēķinu sistēmu elektroenerģijas līgumam par saražotās elektroenerģijas pārdošanu. Regulators arī norāda, ka nav skaidrs, kāda vidējā elektroenerģijas biržas “Nord Pool AS” Latvijas tirdzniecības apgabala cena par megavatstundu ir domāta, ievērojot, ka Nord Pool biržā ir noteiktas vidējās dienas, nedēļas, mēneša un gada cenas, bet minētais periods neattiecas uz minētajā punktā norādīto periodu. Regulatora ieskatā, ja tiesību norma paliek esošajā redakcijā, tiesiskais regulējums būtu jāpapildina, norādot, kas veiks vidējā elektroenerģijas biržas “Nord Pool AS” Latvijas tirdzniecības apgabala cenas par megavatstundu aprēķinu laika periodam no 1.marta līdz nākošā gada februāra beigām, kāda metode tiks izmantota šādam aprēķinam, kā arī to, kas un kur to publicēs. Regulators piedāvā alternatīvu punkta redakciju ar vienkāršu šādas vidējās cenas aprēķinu, kuras pamatdati (mēnešu vidējās cenas Latvijas tirdzniecības zonā) ir pieejami elektroenerģijas biržas “Nord Pool AS” vietnē.
 

18.³ Ja mājsaimniecības lietotājs, kas izmanto neto uzskaites sistēmu, līdz 2025. gada 28. februārim sāk lietot neto norēķinu sistēmu, sadales sistēmas operators pēc informācijas saņemšanas no tirgotāja par vienošanās noslēgšanu ar aktīvo lietotāju par dalību elektroenerģijas neto norēķinu sistēmā izsaka mājsaimniecības lietotāja elektroenerģijas uzkrājumu finansiālā vērtībā, kas ir iepriekšējā elektroenerģijas tirdzniecības perioda, kas sākas 1. martā un beidzas nākamā gada februāra pēdējā dienā, elektroenerģijas biržas “Nord Pool AS” Latvijas tirdzniecības apgabala vidējā aritmētiskā attiecīgo mēnešu cena par megavatstundu. Mājsaimniecības elektroenerģijas uzkrājums, kas tiek izteikts finansiālā vērtībā, nepārsniedz 600 euro.

Skat. iebildumu pie punkta 18.¹²

18.10 No atjaunojamiem energoresursiem iegūtas elektroenerģijas aktīvais lietotājs, kurš vēlas izmantot elektroenerģijas neto norēķinu sistēmu, slēdz ar tirgotāju līgumu par elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas izmantošanu, norādot aktīvā lietotāja neto norēķinu sistēmā ietvertos objektus.

Skat. iebildumu pie punkta 18.¹².

18.¹¹ No atjaunojamiem energoresursiem iegūtas elektroenerģijas aktīvais lietotājs ir tiesīgs elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas izmantošanai pieslēgt papildu objektus vai atslēgt no tās esošus objektus, informējot par to tirgotāju, ar kuru noslēgts līgums par elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas izmantošanu.

Noteikumu 18.¹⁰ punktā ir noteikts, ka “Tirgotājs informē sadales sistēmas operatoru par elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas piemērošanas uzsākšanu vai tās izbeigšanu.” Savukārt punktā 18.¹² - “…izmantošanu sāk ar nākamo dienu pēc tam, kad sadales sistēmas operators saņēmis šo noteikumu 18.¹⁰ punktā noteikto informāciju”. Regulators vērš uzmanību, ka konkrētam datumam, kad tiek uzsākta vai izbeigta neto norēķinu sistēmas izmantošana, ir jābūt ietvertam aktīvā lietotāja līgumā ar tirgotāju. Aktīvā lietotāja līgumā ar tirgotāju tāpat jābūt uzskaitītiem arī visiem objektiem, kurus aktīvais lietotājs izmantos neto norēķinu sistēmā, un kopā ar informāciju par neto norēķinu sistēmas izmantošanas uzsākšanu vai izbeigšanu tirgotājam jāsniedz arī informācija par aktīvā lietotāja objektiem. Ievērojot minēto, Regulators piedāvā alternatīvu tiesību normu redakciju (attiecīgi precizējot numerāciju, respektīvi, Noteikumu projektā ietvertais Noteikumu 18.¹⁴ punkts, ja tiek ņemta vērā Regulatora piedāvātā redakcija, tiek numurēts kā 18.¹⁵ punkts, attiecīgi precizējot atsauci uz šo punktu arī citās tiesību normās).

18.12 Tirgotājs slēdz līgumu par elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas izmantošanu, ja sadales sistēmas operators ir izdevis atļauju elektroenerģijas ražošanas iekārtas pieslēgšanai paralēlam darbam ar sadales sistēmu kādā no aktīvā lietotāja objektiem, un informē sadales sistēmas operatoru par elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas piemērošanas uzsākšanu vai tās izbeigšanu, kā arī par aktīvā lietotāja neto norēķinu sistēmā ietvertajiem objektiem.
 

Skat. iebildumu pie punkta 18.¹².

18.¹³ Sadales sistēmas operators uzrauga no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas elektroenerģijas aktīvā lietotāja saražotās un neto norēķinu sistēmas ietvaros elektrotīklā nodotās elektroenerģijas pārpalikuma atbilstību šo noteikumu 18.¹⁵ punktā noteiktajam.

Skat. iebildumu pie 18.¹² punkta.

18.¹⁴ Elektroenerģijas neto norēķinu sistēmu no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas elektroenerģijas aktīvā lietotāja objektos atbilstoši šo noteikumu 18.12 punktā saņemtajai informācijai uzsāk izmantot ar datumu, par kuru ir vienojies aktīvais lietotājs ar tirgotāju.

Noteikumu 18.¹⁹ punktā minētā maksa ir izteikta kā cena par megavatstundu, t.i., precīzi būtu jābūt noteiktam, ka šo maksu aprēķina šādi – elektroenerģijas pārpalikuma robežvērtības pārsniegšanas apjomu megavatstundās reizinot ar vidējo aritmētisko 12 mēnešu elektroenerģijas biržas “Nord Pool AS” Latvijas tirdzniecības apgabala mēnešu cenu par megavatstundu. Skat. arī Regulatora iebildumu pie 18.³ punkta par elektroenerģijas biržas “Nord Pool AS” vidējām cenām.
Regulators vērš uzmanību, ka aktīvais lietotājs vienlaicīgi norēķināsies ar tirgotāju par tīklā nodoto un no tīkla saņemto elektroenerģiju atbilstoši līgumam par neto norēķinu sistēmu, t.sk., arī par elektroenerģijas pārpalikuma robežvērtības pārsniegto apjomu, tātad faktiski aktīvajam lietotājam būs neto vērtības perioda beigās samazinājums, t.i., par elektroenerģijas pārpalikuma robežvērtības pārsniegšanas apjomu tiks atdota daļa neto vērtības, kurā ir ietverts arī robežvērtības pārsniegtais apjoms, kas nozīmē, ka faktiskā maksa ir mazāka. Ņemot vērā minēto, lūgums anotācijā skaidrot minētā regulējuma lietderību vai mainīt punkta redakciju.

-

Skat. Regulatora piedāvāto Noteikumu 2.7.² un 2.7.^.3 apakšpunktu redakcijas.
 

-

Lūgums precizēt, kas ir pieteiktie un izpildītie paziņojumi par saražotās elektroenerģijas nodošanu elektrotīklā iepriekšējā norēķinu periodā.

-

Lūgums svītrot punktu vai skaidrot anotācijā punktu nepieciešamību, jo dalība neto norēķinu sistēmā nevar notikt, ja tirgotājs nesaņem datus no sadales sistēmas operatora par katru elektroenerģijas tirdzniecības intervālu. Ja tomēr šādi punkti nepieciešami, tad tie būtu jāliek nodaļas sākumā, nosakot, ka tikai nodrošinot nepieciešamo informācijas apmaiņu starp sadales sistēmas operatoru un tirgotāju, var piemērot neto norēķinu sistēmu. Ja arī nepieciešama aktīvā lietotāja piekrišana tam, ka tirgotājs saņem datus no sadales sistēmas operatora par aktīvā lietotāja objektos ikstundu saražoto (sistēmā nodoto) un patērēto elektroenerģijas apjomu, tad tam jau sākotnēji jābūt ietvertam līgumā.

-

Lūgums punktu svītrot vai skaidrot anotācijā punktu nepieciešamību, jo dalība neto norēķinu sistēmā nevar notikt, ja tirgotājs nesaņem datus no sadales sistēmas operatora par katru elektroenerģijas tirdzniecības intervālu. Ja tomēr šādi punkti nepieciešami, tad tie būtu jāliek nodaļas sākumā, nosakot, ka tikai nodrošinot nepieciešamo informācijas apmaiņu starp sadales sistēmas operatoru un tirgotāju, var piemērot neto norēķinu sistēmu. Ja arī nepieciešama aktīvā lietotāja piekrišana tam, ka tirgotājs saņem datus no sadales sistēmas operatora par aktīvā lietotāja objektos ikstundu saražoto (sistēmā nodoto) un patērēto elektroenerģijas apjomu, tad tam jau sākotnēji jābūt ietvertam līgumā.

-

Noteikumu 63.1. un 75.6.apakšpunktā ir papildinājumi ar šādu tekstu “sistēmas operatora noteiktos nosacījumus elektroenerģijas ražošanai …”, bet nav skaidrots, kas tie ir par nosacījumiem. Lūgums skaidrot anotācijā vai pārskatīt minēto punktu redakciju. Regulators vērš uzmanību, ka Noteikumu 63.1 punkta un 75.6.apakšpunkta redakcijas ir deklaratīvas, ievērojot, ka jau citos Noteikumu punktos ir noteikts, kā sadales sistēmai var pieslēgt elektroenerģijas ražošanas iekārtas. Ievērojot minēto, Regulators aicina atkārtoti izvērtēt šo tiesību normu lietderību.

-

Regulators vērš uzmanību, ka Noteikumu 63.¹ punkta un 75.6.apakšpunkta redakcijas ir deklaratīvas, ievērojot, ka jau citos Noteikumu punktos ir noteikts, kā sadales sistēmai var pieslēgt elektroenerģijas ražošanas iekārtas. Ievērojot minēto, Regulators aicina atkārtoti izvērtēt šo tiesību normu lietderību.
 

-

Skat. Regulatora iebildumus pie  Noteikumu 63.1. apakšpunkta un 63.¹ punkta.

-

Ievērojot, ka no Elektroenerģijas tirgus likuma 30.¹ panta sestās daļas izriet sistēmas operatora tiesības (nevis pienākums) piemērot neto uzskaites sistēmas lietotājiem maksu par neto uzskaites sistēmas administrēšanu, Regulators aicina minēto punktu precizēt.

Papildus attiecībā uz Noteikumu projekta 1.14.apakšpunktu, ar kuru ir paredzēts papildināt Noteikumu 16.punktu ar otro teikumu: "Norēķinu periodā aprēķināto neto patēriņu attiecina pret katru tirdzniecības intervālu, izmantojot tipveida slodžu grafiku, kas publicēts sadales sistēmas operatora tīmekļvietnē.”, Regulators izskaka šādu priekšlikumu:
Ievērojot, ka aprēķinātajam tipveida slodžu grafikam jau sākotnēji būtu jābūt ietvertam neto patēriņā, no punkta redakcijas var secināt, ka ir 2 grafiki – tipveida slodžu grafiks un neto patēriņš, kuru nosaka norēķinu periodam, un kuru pieskaita, palielinot vai samazinot tipveida slodžu grafiku. Ievērojot minēto, Regulators lūdz svītrot punkta pēdējo teikumu vai precizēt, kā plānots attiecināt aprēķināto neto patēriņu – proporcionāli tipveida slodžu grafikam (prognozētajam patēriņa apjomam) katrā tirdzniecības intervālā vai sadalot vienādā apjomā pa visiem tirdzniecības intervāliem norēķinu periodam un ietvert skaidrojumu anotācijā.

15. Mājsaimniecības lietotāja pienākums ir saskaņā ar tirgotāja izrakstīto rēķinu norēķināties par elektroenerģiju atbilstoši elektroenerģijas neto patēriņam un sistēmas pakalpojumiem atbilstoši sistēmas pieslēguma tehniskajiem parametriem un no elektrotīkla piegādātajam elektroenerģijas apjomam, kā arī veikt samaksu par elektroenerģijas neto uzskaites sistēmas administrēšanu, ja tāda ir noteikta.

Noteikumu projektā ietvertais Ministru kabineta 2023.gada 7.novembra noteikumu Nr.635 “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” (turpmāk – Noteikumi) 18.⁵ punkts atkārto jau iepriekšējā 18.⁴ punktā noteikto, t.i., ja mājsaimniecības lietotājam ir tiesības elektroenerģijas uzkrājumu, kas izteikts finansiālā vērtībā, izmantot elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu segšanai par pēdējo kalendāra mēnesi elektroenerģijas neto uzskaites sistēmā, un tas ir paziņojis par to sadales sistēmas operatoram, tad attiecīgi sadales sistēmas operatoram ir pienākums šādā veidā šo uzkrājumu izmantot.
Regulators vērš uzmanību, ka mājsaimniecības lietotājam ir līgums tikai ar tirgotāju, attiecīgi arī visi norēķini tiek veikti, saņemot rēķinus no tirgotāja un maksājot tirgotājam arī par saņemtajiem sadales sistēmas pakalpojumiem. Attiecīgi tirgotājam ir jābūt tam, kas saņem no mājsaimniecības lietotāja informāciju, nodod to sadales sistēmas operatoram, saņem nepieciešamo aprēķinu un informē mājsaimniecības lietotāju. Lūgums pārskatīt Noteikumu 18.⁴, 18.⁵, 18.⁷, 18.⁸ un 18.⁹ punktā ietverto informācijas saņemšanas un nodošanas kārtību, lai līdzīgi citiem nodaļas punktiem mājsaimniecības lietotāja saziņa tiktu veikta ar attiecīgā tirgotāja starpniecību.

-

Regulators aicina izvērtēt Noteikumu 18.9 punkta nepieciešamību, ņemot vērā, ka minētā tiesību norma paredz papildu slogu mājsaimniecības lietotājam rakstiski informēt sadales sistēmas operatoru, lai saņemtu Noteikumu 18.8 punktā minēto maksājumu. Ievērojot, ka saskaņā ar regulējumu mājsaimniecības lietotājam pienākas starpība, kas paliek pēc elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu izmaksām par pēdējo kalendāra mēnesi, Regulatora ieskatā, īpaša pieteikšanās vai rakstveida piekrišanas izteikšana sadales sistēmas operatoram nav lietderīga.

-

Regulators aicina Noteikumu 18.²² punktu pārcelt uz nodaļas sākumu (aiz 18.¹¹ punkta), jo šajā tiesību normā ietvertie nosacījumi ir tādi, kurus nepieciešams izpildīt kopā ar atļaujas izdošanu elektroenerģijas ražošanas iekārtas pieslēgšanai paralēlam darbam ar sadales sistēmu un pirms tirgotājs slēdz līgumu par neto norēķinu sistēmas uzsākšanu aktīvā lietotāja objektos.

-

Regulators aicina šo Noteikumu punktu pārcelt aiz 18.²¹ punkta, jo abas tiesību normas ir saistāmas ar norēķinu veikšanas kārtību. Aicinām izvērtēt, vai tiesiskais regulējums nebūtu paplašināms, atļaujot tirgotājam un aktīvajam lietotājam savstarpēji vienoties par norēķinu kārtību.

-