Atzinums

Projekta ID
21-TA-183
Atzinuma sniedzējs
Finanšu ministrija
Atzinums iesniegts
29.03.2022.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots

Iebildumi / Priekšlikumi

Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Attiecībā uz likumprojekta 4.pantā iekļauto 164.pantu, gan uz anotācijas sadaļām, kas apraksta pašreizējo situāciju, problēmu un problēmas risinājumu norādām sekojošo.
Administratīvās atbildības likuma 161.pants noteic, ka lēmumu par šī likuma 19.nodaļā noteiktajiem pārkāpumiem var pieņemt bez tās personas klātbūtnes, kuru sauc pie atbildības, un ka šajā gadījumā personai piemēro attiecīgajam pārkāpumam noteikto minimālo naudas sodu. Pašreiz tas attiecas uz Administratīvās atbildības likuma 164.pantā minētajiem pārkāpumiem saistībā ar nodokļu un informatīvo deklarāciju iesniegšanas termiņa neievērošanu vai minēto deklarāciju neiesniegšanu.
Šobrīd, likumprojektā paplašinot Administratīvās atbildības likuma 164.panta tvērumu ar gada pārskatiem, rodas situācija, ka šāds tvēruma paplašinājums nav saskaņots ar nozari regulējošo likumu, proti, Grāmatvedības likumu, kura  42. pants nosaka administratīvo atbildību par gada pārskata un konsolidētā gada pārskata neiesniegšanu VID vai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam noteiktajos termiņos vai normatīvajiem aktiem neatbilstoša gada pārskata un konsolidētā gada pārskata iesniegšanu. Minētajā Grāmatvedības likuma 42.pantā noteiktais administratīvā atbildības apmērs ir no brīdinājuma līdz naudas sodam līdz četrsimt naudas soda vienībām. Šajā Grāmatvedības likuma normā nav noteikts piemērojamais minimālais naudas sods, bet ir paredzēts tāds administratīvais sods kā brīdinājums. Tādējādi personai, kura ir izdarījusi Grāmatvedības likuma 42. pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu, ir paredzēta iespēja saņemt arī brīdinājumu.
Tā kā Administratīvās atbildības likuma 164.pantā pārkāpumi par gada pārskata un konsolidētā gada pārskata neiesniegšanu noteiktajos termiņos sākotnēji nav bijuši ietverti, Grāmatvedības likuma normas par administratīvo atbildību par administratīvajiem pārkāpumiem grāmatvedības jomā tika izstrādātas, ņemot vērā administratīvā pārkāpuma procesa īpatnības grāmatvedības jomā.
Uzskatām, ka gada pārskati nevar tikt ietverti Administratīvās atbildības likuma 164.panta jaunajā tvērumā, ja nav veikti atbilstoši grozījumi nozari regulējošajā likumā.
Turklāt jāatzīmē, ka anotācijā pārkāpumi par gada pārskatu iesniegšanas termiņu neievērošanu vispār nav pieminēti ne pašreizējās situācijas, ne problēmas aprakstā. Nav arī saprotams, kāda ir šāda veida pārkāpumu sasaiste ar fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā.
Neskatoties uz to, ka šāds pārkāpums nav ietverts ne situācijas aprakstā, ne problēmas aprakstā, problēmas risinājuma aprakstā parādās, ka automatizētā lēmumu pieņemšana tiks attiecināta arī uz gada pārskatu iesniegšanas termiņa neievērošanas pārkāpumiem (anotācijā ir viens teikums). Uzskatām, ka anotācijā ir vajadzīgs ietvert visus nepieciešamos elementus, kas pamatotu ierosinātā risinājuma attiecināšanu uz pārkāpumiem gada pārskatu iesniegšanas termiņu ievērošanas nodrošināšanā.
Papildus vēršam uzmanību, ka VID, lai nodrošinātu vienotu izpratni par administratīvā soda sankciju piemērošanas principiem, saskaņā ar kuriem sods tiek piemērots, pamatojoties uz tā samērīgumu pret konkrēto pārkāpumu, kā arī novērstu gadījumus, kad par dažāda smaguma administratīvajiem pārkāpumiem piemēro vienādas administratīvā soda sankcijas, ir izstrādājis vadlīnijas par administratīvā soda sankciju piemērošanas principiem VID kompetencē esošo administratīvo pārkāpumu lietās.
Ja tiesību normā, kas nosaka administratīvo atbildību, piemērojamam naudas sodam vai papildsodam ir noteikts nevis konkrēts naudas apmērs vai termiņš, bet paredzēta minimālā un maksimālā soda robeža, amatpersonai tiek dota rīcības brīvība katrā konkrētā gadījumā piemērot atbilstošāko sodu. Šāda rīcības brīvība paredzēta, lai katrā konkrētā gadījumā sasniegtu pēc iespējas taisnīgāku tiesisko attiecību noregulējumu, tas ir, katrā konkrētā gadījumā noteiktu vistaisnīgāko un piemērotāko sodu. Tiesību piemērotāja rīcības brīvība soda noteikšanā (atkarībā no tā, kā formulēta soda sankcija tiesību normā) pastāv attiecībā uz šādiem administratīvā soda piemērošanas aspektiem kurš no pamatsodiem ir piemērojams – brīdinājums vai naudas sods.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Administratīvās atbildības likuma 164.pantā ietvertā automatizētā lēmuma pieņemšana var tikt īstenota tikai uz nodokļu deklarācijām un informatīvajām deklarācijām, kuru iesniegšanas termiņu var fiksēt VID informācijas sistēmās.
Atbilstoši VID sniegtajai informācijai šīs deklarācijas ir: darba devēja ziņojums, uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācija (pārskata gada pēdējais mēnesis), pievienotās vērtības nodokļa deklarācija, paziņojumi par pievienotās vērtības nodokļa samaksu (pēc nodokļu maksātāja izslēgšanas no Valsts ieņēmumu dienesta Pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra), paziņojumi par fiziskai personai izmaksātajām summām, ziņas par darba ņēmējiem, alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa deklarācijas, tabakas izstrādājumu akcīzes nodokļa deklarācijas, kafijas un bezalkoholisko dzērienu akcīzes nodokļu deklarācijas, elektroniskajās cigaretēs izmantojamā šķidruma, tā sagatavošanas sastāvdaļu un tabakas aizstājējproduktu akcīzes nodokļa deklarācija, dabasgāzes akcīzes nodokļa deklarācija.
Ņemot vērā, ka visas minētās nodokļu un informatīvās deklarācijas atbilstoši likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15.panta pirmās daļas 3.punktam tiek iesniegtas VID elektroniska dokumenta veidā, izmantojot VID elektroniskās deklarēšanas sistēmu, tad attiecīgi automatizēta lēmuma adresāts visos gadījumos būs VID elektroniskās deklarēšanas sistēmas lietotājs.
Ievērojot minēto, lūdzam precizēt likumprojekta 4.pantā iekļautā 164.panta otro daļu, nosakot, ka VID automatizēti pieņemtu lēmumu personai paziņo, izmantojot VID elektroniskās deklarēšanas sistēmu (nevis, ka lēmumu var paziņot, izmantojot minētās sistēmas starpniecību).
Vienlaikus, ņemot vērā anotācijā norādīto, ka “uz administratīvā pārkāpuma procesu nav attiecināmi izņēmumi no Paziņošanas likuma, kas noteikti dažādos nozaru likumos”, aicinām izvērtēt iespēju likumprojekta 4.pantā iekļautajā 164.panta otrajā daļā noteikto paziņošanas kārtību ietvert Administratīvās atbildības likuma vispārējā tiesiskajā regulējumā, to attiecinot uz visiem VID pieņemtajiem lēmumiem.
Piedāvātā redakcija
-
3.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 141.pants paredz administratīvo atbildību par nodokļu deklarācijas iesniegšanu, pārkāpjot nodokļu normatīvajos aktos noteikto iesniegšanas termiņu, un administratīvo atbildību par deklarācijas neiesniegšanu. Arī minētā likuma 142.pantā paredzēta administratīvā atbildība par informatīvās deklarācijas iesniegšanu, pārkāpjot nodokļu normatīvajos aktos noteikto iesniegšanas termiņu, un administratīvā atbildība par informatīvās deklarācijas neiesniegšanu.
Šāda līdzīga konstrukcija šobrīd ir arī Administratīvās atbildības likuma 164.pantā, paredzot, ka VID informācijas sistēmās var fiksēt administratīvos pārkāpumus un pieņemt lēmumus par soda piemērošanu saistībā ar nodokļu un informatīvo deklarāciju iesniegšanas termiņa neievērošanu vai minēto deklarāciju neiesniegšanu.
Savukārt, vērtējot likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 32.pantu, secināms, ka tajā ir ietverta administratīvā atbildība par valsts amatpersonas deklarācijas neiesniegšanu noteiktajā termiņā, atsevišķi neizdalot – deklarācijas iesniegšana, pārkāpjot normatīvajā aktā noteikto iesniegšanas termiņu, un deklarācijas neiesniegšana.  
Ņemot vērā likuma “Par nodokļiem un nodevām” 141.panta nosaukumu “Nodokļu deklarāciju iesniegšanas termiņu neievērošana” un 142.panta nosaukumu “Informatīvo deklarāciju iesniegšanas termiņu neievērošana”, aicinām izvērtēt iespēju pilnveidot likumprojekta 4.pantā iekļauto 164.panta redakciju, piemēram, atsevišķi neizdalot deklarācijas iesniegšanas termiņa neievērošanu, vai deklarācijas neiesniegšanu, bet gan abus pārkāpumus apvienot, paredzot, ka VID var pieņemt automatizētu lēmumu saistībā ar administratīvu pārkāpumu par nodokļu deklarācijas, informatīvās deklarācijas, valsts amatpersonas deklarācijas iesniegšanas termiņa neievērošanu.
Piedāvātā redakcija
-
4.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Kā izriet no anotācijā ietvertā skaidrojuma un ņemot vērā likumprojekta 4.pantā iekļautā 164.panta redakciju, secināms, ka automatizēta lēmuma pieņemšana cita starpā attieksies arī uz administratīvajiem pārkāpumiem par valsts amatpersonas deklarācijas iesniegšanas termiņa neievērošanu un minētās deklarācijas neiesniegšanu.
Vēršam uzmanību, ka likuma “Par nodokļiem un nodevām” 141. un 142.panta redakcijas (gradējot administratīvo naudas soda apmēru atbilstoši kavēto dienu skaitam) tika veidotas, ievērojot Administratīvās atbildības likuma 164.pantā ietverto tiesisko risinājumu administratīvo pārkāpumu fiksēšanai un 161.panta trešajā daļā ietverto nosacījumu, saskaņā ar kuru par administratīvajiem pārkāpumiem, kas fiksēti Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmās, personai piemēro attiecīgajam pārkāpumam noteikto minimālo naudas sodu.
Tādējādi, piemēram, par administratīvo pārkāpumu par nodokļu deklarāciju iesniegšanas termiņu neievērošanu administratīvā soda apmērs ir gradēts, ievērojot aspektu, cik dienas ir bijis nokavēts normatīvajos aktos noteiktais nodokļu deklarācijas iesniegšanas termiņš. Nokavējot iesniegšanas termiņu no 3 līdz 10 dienām, piemērojams brīdinājums vai naudas sods līdz 14 naudas soda vienībām, par nokavējumu no 11 līdz 20 dienām – piemērojams naudas sods no 14 līdz 30 naudas soda vienībām, par nokavējumu no 21 līdz 30 dienām piemērojams naudas sods 31 līdz 56 naudas soda vienībām, bet kavējums vairāk par 30 dienām pielīdzināts deklarācijas neiesniegšanai un par to piemērojams naudas sods no 57 līdz 140 naudas soda vienībām.
Vērtējot likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 32.pantā ietverto valsts amatpersonu administratīvo atbildību par valsts amatpersonas deklarācijas neiesniegšanu noteiktajā termiņā, secināms, ka uz minēto administratīvo pārkāpumu sākotnēji nav bijis plānots attiecināt automatizētu lēmumu pieņemšanas procesu un tādējādi minētā likuma tiesību normu redakcijas nav tikušas izstrādātas, ievērojot Administratīvās atbildības likumā ietvertās administratīvā pārkāpuma procesa īpatnības. Tā, piemēram, saskaņā ar likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 32.panta pirmo daļu par valsts amatpersonas deklarācijas neiesniegšanu noteiktajā termiņā, deklarācijas aizpildīšanas un iesniegšanas kārtības neievērošanu vai par nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā piemēro naudas sodu līdz trīsdesmit naudas soda vienībām.
Ņemot vērā, ka atbilstoši Administratīvās atbildības likuma 161.panta trešajai daļai automatizēta lēmuma pieņemšanas gadījumā personai būs piemērojams par attiecīgo pārkāpumu noteiktais minimālais naudas sods, tad attiecīgi nav saprotams, kāds šajā gadījumā būs personai piemērojamā minimālā naudas soda apmērs, ņemot vērā, ka normā ir ietverts tās maksimālais apmērs. Tāpat jāņem vērā, ka automatizēta lēmuma pieņemšanas risinājums, neveicot grozījumus likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, nozīmēs to, ka jebkurš valsts amatpersonas pārkāpums – valsts amatpersonas deklarācijas iesniegšana ar dažu dienu kavējumu – pēc to nodarījuma bīstamības un sabiedriskā kaitīguma būs pielīdzinās valsts amatpersonas pārkāpumam – valsts amatpersonas deklarācijas neiesniegšanai, ņemot vērā, ka abos gadījumos būs vienāds piemērojamais naudas soda apmērs.
Tādējādi, lai nerastos situācija, ka, piemēram, likumdevējs neatbalsta automatizētu lēmumu pieņemšanu attiecībā uz valsts amatpersonu deklarāciju neiesniegšanu noteiktajā termiņā, Finanšu ministrijas ieskatā, Administratīvās atbildības likuma 164.panta tvērums praksē būtu paplašināms uz jauniem administratīvajiem pārkāpumiem tikai tad, ja tiks vienlaikus veikti atbilstoši grozījumi attiecīgo nozari regulējošajā likumā.
Ievērojot Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk - VID) sniegto informāciju par statistiku par kavētajām valsts amatpersonu deklarācijām, Finanšu ministrija atbalsta plānoto risinājumu – piemērot automātisko sodīšanu attiecībā uz minētajiem administratīvajiem pārkāpumiem, tādējādi nodrošinot soda neizbēgamības principu. Tomēr, tā kā VID grozījumus likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” pašreiz nav izstrādājis un šobrīd nav noteikts arī laika grafiks plānoto grozījumu izstrādei, attiecīgi, ja Tieslietu ministrijas ieskatā, tomēr grozījumi Administratīvās atbildības likuma 164.pantā ir veicami bez attiecīgu grozījumu paralēlas veikšanas nozari regulējošajā likumā, aicinām izvērtēt iespēju likumprojekta pārejas noteikumos atrunāt, ka automatizēta lēmuma pieņemšana par valsts amatpersonu deklarāciju neiesniegšanu noteiktajā termiņā stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgajiem likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” grozījumiem.
Piedāvātā redakcija
-
5.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 141.pants paredz administratīvo atbildību par nodokļu deklarāciju iesniegšanas termiņu neievērošanu, savukārt 142.pants par informatīvo deklarāciju iesniegšanas termiņu neievērošanu.
Ievērojot minēto un ņemot vērā, ka termins “deklarācija” normatīvajos aktos tiek attiecināts arī uz muitas deklarācijām un atsevišķos gadījumos arī uz valsts nodevu deklarācijām (piemēram, Finanšu ministrijas plānotie grozījumi Finanšu stabilitātes nodevas likumā paredz, ka turpmāk finanšu stabilitātes nodevu administrēs Valsts ieņēmumu dienests un minētās nodevas aprēķināšanas procesā tiek sagatavota deklarācija, kā arī piemēram Ministru kabineta 2020.gada 17.decembra noteikumi Nr.828 “Noteikumi par numerācijas lietošanas tiesību ikgadējo valsts nodevu” paredz ikgadējās valsts nodevas par numerācijas lietošanas tiesībām deklarācijas iesniegšanu), lūdzam izvērtēt iespēju precizēt likumprojekta 4.pantā iekļautā 164.panta redakciju, norādot tajā konkrētos deklarāciju veidus (proti, nodokļu deklarācija, informatīvā deklarācija un valsts amatpersonas deklarācija), par kuru iesniegšanas termiņu neievērošanu ir paredzēta administratīvā atbildība attiecīgo nozari regulējošajos likumos un uz kuriem būs attiecināma automatizēta lēmuma pieņemšana.
Tā kā ikvienai tiesību normai jābūt pietiekami skaidrai un paredzamai, tad šāds piedāvātais normas precizējums nodrošinās to, ka ikvienam sabiedrības loceklim būs jau iepriekš skaidrs un izprotams, par kādas konkrētās deklarācijas neiesniegšanu tas varēs būt pakļauts automatizēta lēmuma pieņemšanai. Tāpat šāds risinājums mazinās iespējamību, ka personas atbilstoši likumprojekta 11.pantā iekļautajam 304.pantam prasīs skaidrojumu par to, kāpēc par konkrētas deklarācijas termiņa kavējumu tā ir pakļauta automatizētam lēmumu pieņemšanas procesam.
Jānorāda, ka arī anotācijā uzsvērts, ka “Likumā ietvertajam regulējumam jābūt pietiekami konkrētam, piemēram, norādīts konkrēts administratīvais pārkāpums, to grupa vai konkrēts lēmuma veids.”
Piedāvātā redakcija
-
6.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Likumprojekta 11.pantā iekļautajā 306.panta otrajā daļā noteikts, ka sūdzību, kura iesniegta par automatizēti pieņemtu lēmumu, izskata persona, kas veic administratīvā pārkāpuma procesu.
Kā skaidrots anotācijā, “projektā tiešā tekstā paredzēts, ka par automatizēti pieņemtu lēmumu iesniegtu sūdzību izskata persona, kas veic administratīvā pārkāpuma procesu (attiecīgi augstāka amatpersona vai tiesa).”
Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 39.panta 2.punktu personas, kas veic administratīvā pārkāpuma procesu, ir amatpersona, augstākā amatpersona un tiesa (tiesnesis).
Līdz ar to no likumprojektā piedāvātās Administratīvā procesa likuma 306.panta otrās daļas viennozīmīgi neizriet, ka sūdzību par automatizēti pieņemtu lēmumu izskata augstākā amatpersona vai tiesa. Tādējādi aicinām nomu pilnveidot, nosakot, ka sūdzību iesniedz augstākai amatpersonai administratīvā pārkāpuma lietā.
Piedāvātā redakcija
-
7.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Kā izriet no anotācijā ietvertā skaidrojuma, likumprojekta 11.pantā iekļautā  304.panta mērķis ir nodrošināt personai pienācīgas garantijas gadījumā, ja lēmums administratīvā pārkāpuma procesā tiek pieņemts, balstoties tikai uz automātisku apstrādi.
Lai arī saprotam, ka minētais tiesiskais regulējums ir veidots pietiekami vispārīgs, lai to nākotnē varētu piemērot jebkuram lēmumam jebkurā administratīvā pārkāpuma procesa stadijā, bet, ņemot vērā, ka šobrīd atbilstoši Administratīvā procesa likuma 164.pantam automatizēta lēmuma pieņemšana ir attiecināma tikai uz administratīvajiem pārkāpumiem saistībā ar nodokļu un informatīvo deklarāciju iesniegšanas termiņa neievērošanu vai minēto deklarāciju neiesniegšanu, tad attiecīgi, veidojot jaunas Administratīvās atbildības likuma tiesību normas, kas paredz par minētajiem administratīvajiem pārkāpumiem sodītajai personai pienācīgas garantijas, ir jāņem vērā arī nozaru likumā – šajā gadījumā likumā “Par nodokļiem un nodevām” - ietvertie risinājumi nodokļu maksātāju tiesību nodrošināšanai.
Proti, īstenojot administratīvo pārkāpumu kodifikāciju nodokļu jomā un ietverot likumā “Par nodokļiem un nodevām” administratīvos pārkāpumus nodokļu jomā, Finanšu ministrija, apzinoties, ka atbilstoši Administratīvās atbildības likuma 164.pantam VID par administratīvo pārkāpumu saistībā ar nodokļu deklarācijas un informatīvās deklarācijas iesniegšanas termiņa neievērošanu vai minēto deklarāciju neiesniegšanu varēs automatizēti pieņemt lēmumu ar informācijas sistēmu starpniecību, vienlaikus likumā “Par nodokļiem un nodevām” ir paredzējusi VID pienākumu gadījumos, kad VID informācijas sistēmā var fiksēt drīzumā iesniedzamo normatīvajos aktos noteikto nodokļu deklarāciju vai informatīvo deklarāciju, ne vēlāk kā piecas dienas pirms attiecīgās deklarācijas iesniegšanas termiņa informēt nodokļu maksātāju par iesniedzamo nodokļu deklarāciju vai informatīvo deklarāciju, vienlaikus informējot, ka par deklarācijas iesniegšanas termiņa neievērošanu nodokļu maksātājam var piemērot administratīvo sodu.
Līdz ar to, ņemot vērā, ka nodokļu maksātājs nav parasta fiziskā persona, kas iespējams var neapzināties visus uz to attiecināmos normatīvajos aktos noteiktos pienākumus, par kuru pārkāpšanu tā ir saucama pie administratīvās atbildības, bet gan persona ar īpašu statusu, kas sevī ietver arī nodokļu normatīvo aktu pārzināšanu, tajā skaitā, apzināšanos, ka nodokļu deklarāciju un informatīvo deklarāciju iesniegšana normatīvajos aktos noteiktajos termiņos ir viens no nodokļu maksātāja vispārīgajiem pienākumiem, tad attiecīgi īsti nav izprotamas Administratīvās atbildības likuma 304.pantā ietvertās tiesības saņemt paskaidrojumu šāda pienākuma pārkāpuma gadījumos.
Proti, tā kā VID nodrošina automātisku atgādinājumu par tuvojošos termiņu nodokļu vai informatīvās deklarācijas iesniegšanai (kas attiecīgi nodrošina to, ka nodokļu maksātājs nevar pamatot deklarācijas neiesniegšanu ar likuma nezināšanu), vienlaikus informējot, ka par deklarācijas iesniegšanas termiņa neievērošanu nodokļu maksātājam var piemērot administratīvo sodu (kas attiecīgi nozīmē, ka nodokļu maksātājs apzinās, ka deklarāciju neiesniegšanas gadījumā tam tiks piemērota administratīvā atbildība, un tādējādi tas laicīgi var informēt iestādi par deklarāciju iespējamiem attaisnojošajiem neiesniegšanas cēloņiem), un nodokļu maksātājs pie administratīvās atbildības tiek saukts tikai gadījumā, ja tas nav ievērojis nodokļu vai informatīvās deklarācijas iesniegšanas termiņu (t.i., nodokļu maksātājs ļoti labi apzinās faktu, ka tas nav iesniedzis deklarāciju normatīvajos aktos noteiktajā termiņā), tad attiecīgi nav saprotams, vai tiesības saņemt “jēgpilnu un visaptverošu informāciju par automatizētā lēmuma pieņemšanā izmantotajiem datiem un lēmumu pieņemšanas shēmu” sevī ietver arī personas tiesības iegūt tādus datus, par kuru esību tā līdz lēmuma pieņemšanai nav apzinājusies un kas attiecīgi varētu būt bijis par pamatu administratīvas lietas iznākumam.
Kā skaidrots anotācijā, “paskaidrojuma saturam jābūt tādam, lai persona varētu saprast, kāda informācija (pierādījumi) un apsvērumi ir bijuši lēmuma pieņemšanas pamatā”.
Ņemot vērā, ka lēmumā par soda piemērošanu norādāmas ziņas par administratīvā pārkāpuma izdarīšanas faktiskajiem apstākļiem, kā arī norādāmas ziņas par lietā iegūtajiem pierādījumiem, tad attiecīgi nav izprotams plānotais risinājums, kas būtībā paredz personas atkārtotu informēšanu par to, par ko tā ir informēta jau ar pieņemto lēmumu (ja vien uz automatizēti pieņemtajiem lēmumiem Tieslietu ministrija plāno paredzēt no vispārējā tiesiskā regulējuma atšķirīgu lēmuma saturu). Savukārt informācija par lēmuma pieņemšanas shēmu, mūsuprāt, var tikt publicēta, piemēram, VID tīmekļvietnē, ņemot vērā, ka šādai shēmai visos automatizēti pieņemtajos procesos būtu jābūt nemainīgai.
Piedāvātā redakcija
-
8.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Likumprojekta 11.pantā iekļautajā 304.pantā tiek lietots termins “personai, kuru skar automatizēti pieņemts lēmums”. Tā kā šāds termins jeb personas uzskaitījums nav minēts Administratīvās atbildības likuma 39.pantā, tad attiecīgi nav skaidrs, kurai no administratīvā pārkāpuma procesā iesaistītajām personām ir plānots paredzēt Administratīvās atbildības likuma 304.pantā ietvertās tiesības. Līdz ar to, ja ar minēto personu ir domāta sodītā persona, tad šāda terminoloģija būtu lietojama arī Administratīvās atbildības likuma 304.pantā. Savukārt, ja tomēr plānotās tiesības ir paredzēts attiecināt uz plašāku administratīvā pārkāpuma procesā iesaistīto personu loku, tad šādu skaidrojumu lūdzam ietvert anotācijā.
Piedāvātā redakcija
-
9.
Anotācija (ex-ante)
7.5. Cita informācija
Iebildums
Lūdzam papildināt anotācijas 7.5. apakšpunktu ar informāciju, ka  iesaistītās institūcijas likumprojekta normu izpildi nodrošinās tām piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros.
Piedāvātā redakcija
-
10.
Likumprojekts (grozījumi)
Priekšlikums
Lai veicinātu tiesisko noteiktību un tiesību normas nepārprotamību vidusmēra lietotājam, ierosinām papildināt likumprojekta 11.pantā iekļautā 305.panta trešo daļu ar norādi, ka automatizēti pieņemts lēmums  ir derīgs bez pašrocīga vai elektroniskā paraksta.  
Piedāvātā redakcija
(3)  Automatizēti pieņemts lēmums ir derīgs bez paraksta. Lēmumu apliecina ar kvalificētu elektronisko zīmogu regulas Nr. 910/2014 3. panta 27. punkta izpratnē un kvalificētu laika zīmogu regulas Nr. 910/2014 3. panta 34. punkta izpratnē.
11.
Likumprojekts (grozījumi)
Priekšlikums
Kā skaidrots anotācijā, likumprojekts paredz īpašas papildu prasības lēmuma, kas balstās tikai uz automatizētu datu apstrādi, saturam un apliecināšanai.
Tā kā no minētā skaidrojuma secināms, ka likumprojekta 11.pantā iekļautajā 305.pantā ir ietvertas papildu prasības automatizēti pieņemta lēmuma saturam, tad attiecīgi secināms, ka uz šo lēmumu kategoriju būs arī attiecināmas Administratīvās atbildības likuma 153.pantā ietvertās lēmuma satura prasības.
Ievērojot minēto, aicinām izvērtēt iespēju Administratīvās atbildības likuma 305.pantu pilnveidot, piemēram, skaidri nosakot, ka tās ir papildu prasības nevis, kā tas iespējams ir kļūdaini uztverams šobrīd – pamatprasības automatizēti pieņemta lēmuma saturam.
Piedāvātā redakcija
-
12.
Likumprojekts (grozījumi)
Priekšlikums
Kā izriet no likumprojekta 11.pantā iekļautās 304.panta otrās daļas, tiesības pieprasīt, lai iestāde izskaidro lēmumu mutvārdos vai rakstveidā, būs tikai personai, kuru skar automatizēti pieņemts lēmums.
Anotācijā šāda regulējuma nepieciešamībai cita starpā ir ietverts skaidrojums no Administratīvā procesa likuma komentāriem (Grām.: Administratīvā procesa likuma komentāri. A un B daļa. Sagatavojis autoru kolektīvs. Dr. iur. J. Briedes zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2013) par Administratīvā procesa likuma 73.panta piemērošanu: “Iestāde lēmumu var skaidrot gan mutvārdos, gan rakstveidā, ja vien persona nav norādījusi, kādā formā vēlas saņemt skaidrojumu.”
Administratīvā procesa likuma 73.pantā ietvertais tiesiskais regulējums paredz jebkura administratīvā akta adresāta tiesības prasīt, lai iestāde ar administratīvo aktu uzlikto pienākumu izskaidro mutvārdos vai pēc adresāta lūguma arī rakstveidā.
Ja šādas administratīvajā procesā paredzētās tiesības plānots attiecināt arī uz administratīvā pārkāpuma procesu, tad, Finanšu ministrijas ieskatā, šādas tiesības būtu attiecināmas uz jebkura lēmuma adresātu nevis tikai uz tādu personu, kas ir automatizēti pieņemta lēmuma adresāts.
 
Piedāvātā redakcija
-
13.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Priekšlikums
Ierosinām izvērtēt nepieciešamību papildināt anotācijas 1.3.apakšpunkta sadaļas "Problēmas apraksts" "Nepietiekami pilnīgs automatizētas lēmuma pieņemšanas gadījumu regulējums" sadaļas "Risinājuma apraksts" ar šādu informāciju:
"Lai varētu piemērot automātisko sodīšanu par valsts amatpersonas deklarāciju neiesniegšanu noteiktā termiņā, grozījumus likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, nosakot minimālā soda slieksni par pārkāpumu, var veikt 2023.gadā, jo automātiskajai sodīšanai ir jāizstrādā/jānodrošina tehniskais risinājums.
Vienlaikus sniedzam informāciju par neiesniegtajiem gada pārskatiem un valsts amatpersonas deklarācijām, kas iesniegtas pēc tiesību aktos noteiktā termiņa un piemēroto administratīvo sodu statistiku:
1. Nav iesniegti gada pārskati par 2020.gadu - 39353.
Piemēroto administratīvo sodu skaits periodā no 01.01.2021. līdz 24.03.2022. - 1358, t.i., sodīti  3,5%. 
2. Valsts amatpersonas kārtējā gada deklarācijas par 2020.gadu iesniegtas pēc termiņa - 6604.
Piemēroto administratīvo sodu skaits periodā no 01.01.2021. līdz 31.12.2021. -132, t.i., sodīti 2 %.
Šobrīd par deklarāciju iesniegšanas termiņu neievērošanu vai to neiesniegšanu, tiek pieņemti vidēji 6000 lēmumi gadā, kas veido ap 2% no deklarāciju iesniegšanas termiņa neievērotājiem vai to neiesniedzējiem, savukārt automātiskajā sodīšanā gadā prognozēti apmēram 300 000 lēmumi par naudas soda piemērošanu, tādejādi aptverot tuvu 100% automātiskajā sodīšanā ietverto deklarāciju iesniegšanas termiņu neievērotājus un to neiesniedzējus, nodrošinot soda neizbēgamības principu.
Latvijā ir aptuveni 57684 valsts amatpersonas un arī katru gadu arī tiek iesniegtas apmēram tik pat valsts amatpersonas kārtējā gada deklarācijas.
Likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” noteikto valsts amatpersonas deklarācijas iesniegšanas termiņu 2021.gadā valsts amatpersonas kārtējā gada deklarācijām par 2020.gadu kavēja 6604 valsts amatpersonas (tas ir vairāk kā 9% no valsts amatpersonu kopējā skaita - 57684). Savukārt administratīvais sods par valsts amatpersonas kārtējā gada deklarācijas iesniegšanas termiņa neievērošanu tika piemērots 132 valsts amatpersonām (2%).
Minētie  skaitliskie dati ir attiecināmi tikai uz valsts amatpersonas kārtējā gada deklarācijām par 2020.gadu, bet kavētas tiek arī valsts amatpersonas deklarācijas, kuras iesniedz, stājoties amatā un valsts amatpersonas deklarācijas, kuras iesniedz, beidzot pildīt amata pienākumus.
Ievērojot, ka kalendārajā gadā par valsts amatpersonas kārtējā gada deklarācijas neiesniegšanu noteiktajā termiņā tiek pieņemti vidēji 130 lēmumi administratīvo pārkāpumu lietās, tas sastāda ap 2% no kavēto valsts amatpersonas kārtējā gada deklarāciju skaita. Savukārt automātiskajā sodīšanā, iespējams, gadā varētu aptver 100% valsts amatpersonas deklarāciju iesniegšanas termiņu neievērotājus, tādējādi nodrošinot soda neizbēgamības principu."
Piedāvātā redakcija
-
14.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Priekšlikums
Lūdzam izvērtēt iespēju redakcionāli precizēt norādīto informāciju anotācijas 1.3. apakšpunkta “Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi” daļā, kas attiecas uz e-lietas attīstību, un konkrēti, kur minēts īstenotais ES fondu projekts (4.rindkopa), tādējādi nodrošinot atbilstošas terminoloģijas lietošanu attiecībā uz norādīto informāciju par ES fondu investīcijām. 
Piedāvātā redakcija
Lai veicinātu tieslietu sistēmas iestāžu resursu efektīvu izmantošanu, kā arī attīstītu mūsdienīgu, uz cilvēku vērstu, ērtu un saprotamu tiesu pakalpojumu nodrošināšanu, kopš 2018. gada 19. marta Tieslietu ministrijas padotībā esošā Tiesu administrācija kopā ar partneriem īsteno programmas "E-lieta: izmeklēšanas un tiesvedības procesu pilnveide" 1. posmu (turpmāk – E-lietas programmas 1. posms), kurš tiek finansēts  ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" ietvaros.