Atzinums

Tieslietu ministrijas 2025. gada 5. augusta atzinuma 1. punktā izteiktie iebildumi ir ņemti vērā tikai daļēji. 

1. Informatīvā ziņojuma 11. lpp. ir norādīts: "lai sasniegtu eIDAS 2.0 regulas mērķi par e-identifikācijas un uzticamības pakalpojumu jomas attīstību pārrobežu līmenī, ar eIDAS 2.0 regulu tiek paredzēti arī citi būtiski nosacījumi [..] 4) noteikts minimāli nepieciešamais naudas soda maksimālais apmērs (eIDAS 2.0 regulas 16.pants)". 

Savukārt Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 11. aprīļa regulas (ES) 2024/1183, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 910/2014 attiecībā uz Eiropas digitālās identitātes satvara izveidi (turpmāk – eIDAS 2.0 regula) 44. apsvērumā ir ietverts nosacījums, ka "lai nodrošinātu efektīvu šīs regulas izpildi, būtu jānosaka administratīvo naudas sodu maksimālā apmēra minimums gan kvalificētiem, gan nekvalificētiem uzticamības pakalpojumu sniedzējiem. Dalībvalstīm būtu jāparedz iedarbīgi, samērīgi un atturoši sodi. Nosakot sankcijas, būtu pienācīgi jāņem vērā skarto subjektu lielums, to uzņēmējdarbības modeļi un pārkāpumu smagums".  

Atkārtoti lūdzam precizēt ziņojumu atbilstoši eIDAS 2.0 regulas 44. apsvēruma otrajā teikumā minētajam. 

2. Neskarot Tieslietu ministrijas 05.08.2025 atzinuma 1. punktā (2. iebildums) minēto, atkārtoti uzsveram, ka pārkāpuma saturs  un piemērojamie sodi ir jānoteic formālajam likumdevējam (Saeimai)! Nav pieļaujama situācija, ka pārkāpuma saturu būtībā noteiktu Ministru kabinets vai pārvaldes iestāde. Ministru kabinets nevar regulēt ar sodiem un to sekām saistītus jautājumus. Līdz ar to tieši likumā jābūt precīzi un izsmeļoši noteiktām pārkāpuma pazīmēm tā, lai jebkura persona varētu saprast pārkāpuma būtību un paredzēt vismaz sodīšanas risku.

Ievērojot minēto, DDUK nolikumā nav pieļaujams noteikt gadījumus, kad piemēro brīdinājumu vai naudas sodu. Pārkāpumi un par tiem piemērojamie sodi, kā arī kompetence administratīvā pārkāpuma procesā, ir likumā regulējami jautājumi.

Papildus vēršam uzmanību, ka uzraudzība un sodīšana ir divas patstāvīgas un krasi nošķiramas funkcijas. ES tiesību aktos šie termini var būt lietoti atšķirīgā izpratnē, taču Latvijā uzraudzība (kontrole) ir norobežojama no sodīšanas. Uzraudzība izpaužas dažādās pārbaudēs, informācijas iegūšanā u. tml. Sodīšana var būt viens no rezultātiem uzraudzības procesā konstatētam iespējamam pārkāpumam, bet šie procesi nav nesaraujami saistīti. Uzraudzīt un sodīt var dažādas iestādes.

Lūdzam attiecīgi precizēt informatīvā ziņojuma 26. lpp. 

3. Informatīvā ziņojuma 5. sadaļa "Nepieciešamais normatīvais regulējums un grozījumi esošajos tiesību aktos".

Informatīvā ziņojuma 32. lpp. ir norādīts, ka ir nepieciešams  "noteikt AM publisko personu iestāžu sarakstā, kuras ir tiesīgas veikt administratīvā pārkāpuma procesu". Proti, ir plānots noteikt Aizsardzības ministriju kā iestādi, kuras amatpersonas ir tiesīgas veikt administratīvā pārkāpuma procesu. Tieslietu ministrijai nav konceptuālu iebildumu pret šiem grozījumiem. Vienlaikus norādām, ka iesniegt  priekšlikumus grozījumiem Administratīvās atbildības likumā var Aizsardzības ministrija. Tieslietu ministrija sniegs atbalstu kompetences ietvaros.

Informatīvajā ziņojumā un lēmuma projektā nav jāparedz, ka Tieslietu ministrija ir atbildīga par šāda veida grozījumiem Administratīvās atbildības likumā. Tas ir attiecīgās nozares ministrijas pienākums, kuras amatpersonas vai kuras padotībā esošas iestādes amatpersonas veiks administratīvā pārkāpuma procesu.

Ievērojot visu iepriekš minēto, atkārtoti lūdzam precizēt informatīvo ziņojumu. 

-