Atzinums

Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2025.gada 19.novembra sēdes protokollēmuma prot. Nr. 48 43.§ 3.punktu Kultūras ministrijai tika dots uzdevums sadarbībā ar nozaru ministrijām veikt Sabiedrības integrācijas fonda funkciju, administrēto atbalsta programmu un izdevumu efektivitātes auditu un normatīvajos aktos noteiktā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumus par nepieciešamajām izmaiņām.

Norādām, ka birokrātijas un administratīvā sloga mazināšana ir viens no valdības prioritārajiem uzdevumiem. Līdz ar uzskatām, ka visai ar Ministru kabineta uzdevuma izpildi saistītajai informācijai jābūt iekļautai vienā dokumentā un nav nepieciešams gatavot un virzīt vēl atsevišķu konceptuālo ziņojumu par Sabiedrības integrācijas fonda turpmākās darbības pilnveidošanu.

Ņemot vērā Ministru kabineta doto uzdevumu, informatīvais ziņojums ir būtiski papildināms ar Kultūras ministrijas, kā atbildīgās ministrijas, redzējumu un turpmākajiem nepieciešamajiem pasākumiem, kā arī izmaiņām Sabiedrības integrācijas fonda darbības uzlabošanai.
1) Informatīvā ziņojuma 5.sadaļā “Priekšlikumi turpmākai rīcībai” ir ietverta informācija, ka, lai pilnveidotu Sabiedrības integrācijas fonda pārvaldības modeli un mazinātu politiskās ietekmes riskus ar finansējuma piešķiršanu saistītu lēmumu pieņemšanā, nepieciešams izvērtēt arī iespēju pārskatīt Sabiedrības integrācijas fonda padomes sastāvu, aizstājot ministru pārstāvniecību padomē ar valsts sekretāru pārstāvniecību. Attiecībā par minēto priekšlikumu nav sniegta argumentācija, kā šādas izmaiņas Sabiedrības integrācijas fonda padomes sastāvā uzlabotu tās darbības efektivitāti.
2) Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekta 4.punkts paredz izstrādāt konceptuālo ziņojumu un tajā ietvert izvērtējumu par Sabiedrības integrācijas fonda administrēto programmu nodošanu citiem valsts budžeta resoriem. Norādām, ka lai izpildītu Ministru kabineta doto uzdevumu, jau šajā informatīvajā ziņojumā ir ietverama informācija par iepriekš minētajiem jautājumiem, t.sk., katra risinājuma ietekmi uz budžetu, finansējuma apmēru un amata vietu skaitu, kā arī programmām, kuras paredzēts nodot citiem resoriem un kā tas palielinātu vai samazinātu to administrēšanas efektivitāti.
3) Attiecībā par izdevumu efektivitāti šobrīd informatīvajā ziņojumā nav ietverta informācija par finansējuma ietaupījumu pārskatot Sabiedrības integrācijas fonda padomes sastāvu un funkcijas, sekretariāta un direktora funkcijas, pārskatot darbinieku amata pienākumus vai pamatojumu nodarbināšanai, cilvēkresursu noslodzi, kā arī pārskatot un mazinot birokrātisko slogu, padarot procedūras efektīvākas un vienkāršākas atbalsta saņēmējiem. Līdz ar to, informatīvais ziņojums ir papildināms.


 

-

Protokollēmuma projektā piedāvātie uzdevumi nav pilnībā saskaņoti ar Kultūras ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā izdarītajiem secinājumiem un darba grupas sniegtajām rekomendācijām. Informatīvajā ziņojumā ir norādīts, ka ir atbalstīta trešā scenārija izmantošana, kura pamatā ir centralizēta finansējuma administrēšana, vienota pieeja konkursu organizēšanai un SIF uzkrātās kompetences saglabāšana. Savukārt protokollēmums paredz vairāku programmu nodošanu dažādām institūcijām (NEPLP, Valsts kanceleja, IZM, ĀM, KM, VARAM). Rezultātā starp abiem dokumentiem pastāv zināma pretruna.
Nepieciešams sniegt argumentus un skaidrojumu, ja par optimālāko atzīta centralizācija, kāpēc tiek virzīti pasākumi, kuru rezultāts var būt funkciju decentralizācija. Kā arī, lūdzam papildināt informatīvo ziņojumu, vai KM ir izvērtējusi visus riskus, kas varētu iestāties nododot funkcijas/ uzdevumus (īpaši saistībā ar ES fondiem) citām institūcijām, kā arī kā šie riski tiks novērsti. 

-

Vēršam uzmanību uz pretrunu starp ziņojumā par optimālo atzīto 3. scenāriju un tā īstenošanai piedāvātajiem risinājumiem. Ziņojumā kā vēlamais modelis ir noteikta SIF stiprināšana kā centralizētam un pārresoriskam finanšu atbalsta mehānismam, taču vienlaikus tiek piedāvāts virkni programmu nodot citu institūciju pārziņā (MAF - NEPLP, NVO fonds - VK, diasporas programmas - ĀM, mazākumtautību programmas - KM, ģimeņu programmas - VARAM, valodas programmas - IZM).
Šāda pieeja faktiski nozīmē funkciju un finansējuma administrēšanas decentralizāciju, nevis centralizāciju. Tādēļ lūdzam skaidrot, kā piedāvātais risinājums nodrošina SIF kā pārresoriska un centralizēta finanšu atbalsta mehānisma stiprināšanu, ja būtiska daļa no pašlaik administrētajām programmām tiek nodota citām institūcijām. 

-

Lūdzam izvērtēt, vai ziņojuma projekts atbilst sākotnējam Ministru kabineta dotajam uzdevumam. Ministru kabineta 2025. gada 19. novembra sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 48, 43. §) 3. punktā Kultūras ministrijai sadarbībā ar nozaru ministrijām tika uzdots veikt Sabiedrības integrācijas fonda funkciju, administrēto atbalsta programmu un izdevumu efektivitātes auditu, kā arī sagatavot priekšlikumus par nepieciešamajām izmaiņām.
Tomēr ziņojuma projekts galvenokārt koncentrējas uz institucionālajiem un pārvaldības jautājumiem, tostarp padomes sastāvu, institūcijas nosaukuma maiņu, deleģējumu pārskatīšanu un iespējamiem institucionālajiem modeļiem. Vienlaikus tajā trūkst padziļināta izvērtējuma par administrēto programmu efektivitāti un sasniegtajiem rezultātiem.
Līdz ar to, lūdzam papildināt ziņojumu ar skaidru analīzi par to, kuras programmas sasniedz noteiktos mērķus, kurās vērojama zemāka efektivitāte vai lietderība, kā arī kādi ir secinājumi attiecībā uz finansējuma izlietojuma lietderību un ietekmi.

-

Lūdzam papildināt informatīvo ziņojumu ar informāciju par plānotās reorganizācijas ietekmi uz Sabiedrības integrācijas fonda īstenotajiem Eiropas Savienības fondu un citu ārvalstu finanšu instrumentu projektiem, ciktāl tie ir saistīti ar protokollēmuma projektā paredzēto valsts pārvaldes uzdevumu nodošanu vai pārņemšanu. Vienlaikus lūdzam skaidrot, kā reorganizācijas procesā un pēc tās tiks nodrošināta projektu saistību izpilde, projektu īstenošanas nepārtrauktība, kā arī finansēšanas nosacījumos un normatīvajos aktos noteikto prasību ievērošana. Minētā informācija nepieciešama, lai gūtu pārliecību par Eiropas Savienības fondu un citu ārvalstu finanšu instrumentu investīciju pienācīgu īstenošanu, uzraudzību, kā arī pēcuzraudzības periodā veicamo darbību un saistību nepārtrauktu nodrošināšanu.

-

Ievērojot informatīvā ziņojuma 5. lpp. norādīto, ka aptuveni 69 % no 2026. gadā plānotā Sabiedrības integrācijas fonda finansējuma veido Eiropas Savienības finanšu instrumentu līdzekļi, kuru administrēšanā fonds pilda sadarbības iestādes funkcijas, savukārt 3. scenārijs paredz administrējamo programmu loka paplašināšanu un tiešas projektu īstenošanas pārtraukšanu, lūdzam skaidrot vai  vērtējot minēto scenāriju ir ņemts vērā, ka ES fondu 2028.-2034. gada plānošanas perioda investīcijas šobrīd vēl ir plānošanas stadijā un nav pieņemti lēmumi ne par investīciju veidiem, ne to ieviešanas formu. Līdz ar to būtu lietderīgi saglabāt elastīgu pieeju un izvērtēt dažādus attīstības scenārijus, ņemot vērā arī Ministru prezidenta A. Kulberga valdības deklarācijas rīcības plānā Finanšu ministrijai noteikto darbības rezultātu (2.1.) izvērtēt optimālāko investīciju plānošanas un ieviešanas sistēmas pārvaldības modeli 2028.-2034. gada plānošanas periodam.

-

Lūdzam papildināt protokollēmuma projektu un/vai ziņojuma projektu ar skaidru turpmākās rīcības un termiņu aprakstu. Vēršam uzmanību, ka pašlaik termiņš ir noteikts tikai konceptuālā ziņojuma iesniegšanai, savukārt nav paredzēts termiņš SIF funkciju un programmu pārņemšanas izvērtējumam, kā arī turpmāko lēmumu pieņemšanai.
Vienlaikus no ziņojuma projekta un protokollēmuma projekta nav saprotams, kad plānota atsevišķu programmu pārņemšana, kāds būtu pārejas perioda ilgums, kā tiktu nodrošināta pārņemšanas procesa īstenošana un nepārtrauktība, kā arī kāda būtu ietekme uz jau uzsāktajiem projektiem un spēkā esošajām saistībām.
Ņemot vērā minēto, lūdzam noteikt konkrētus termiņus pārņemšanas izvērtējumam un skaidrot plānoto pārejas procesa īstenošanas kārtību.

-