Atzinums

Redakcionāls labojums

Lūdzam ziņojuma 17.lpp b. apakšpuktu izteikt šādā redakcijā:

"Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8.² pantā minēto kredīta starpnieku un kredīta starpnieku pārstāvju, kas piedāvā patērētājam kredītu, kura atmaksa nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku vai kura mērķis ir iegūt vai saglabāt tiesības uz nekustamo īpašumu, reģistrēšanu un uzraudzību"
 
Minētais papildinājums nepieciešams, jo kredīta starpnieks un kredīta starpnieka pārstāvis ir divi dažādi subjekti PTAL ietvaros.
 

Tā kā iepriekš no iesaistītajām pusēm izskanējuši iebildumi par to, ka ziņojumā nav aprakstīts Latvijas Bankas iespējamais uzraudzības modelis, ja funkcija tiktu nodota Latvijas Bankai, ņemot vērā minēto, aicinām ziņojumu papildināt ar šādu informāciju:

Latvijas Bankas uzraudzības modelis:
Ja nebanku kreditētāju uzraudzības funkcija tiktu nodota Latvijas Banka kompetencē, uzraudzības ietvars būtu balstāms uz integrētu, uz risku orientētu un datos pamatotu pieeju, apvienojot licencēšanas, pastāvīgās uzraudzības un sankciju piemērošanas mehānismus vienotā institucionālā struktūrā. Šāds modelis nodrošinātu sistemātisku tirgus dalībnieku darbības izvērtējumu, savlaicīgu risku identificēšanu un mērķtiecīgu korektīvo pasākumu piemērošanu.
Uzraudzības ietvara pamatā būtu trīs savstarpēji saistīti virzieni, proti, licencēšana, pastāvīgā uzraudzība un sankciju un korektīvo pasākumu piemērošana. Licencēšanas funkcijas mērķis būtu nodrošināt, ka tirgū darbojas tikai normatīvo aktu prasībām atbilstoši tirgus dalībnieki. Jauniem tirgus dalībniekiem tiktu piemērots pirmslicencēšanas process, kura ietvaros tiktu izvērtēts biznesa modelis, iekšējās kontroles sistēma, kredītriska pārvaldības pieeja, kā arī atbilstība patērētāju aizsardzības prasībām. Vienlaikus tiktu stiprināta rīcība pret nelicencētu pakalpojumu sniegšanu, nodrošinot tirgus caurskatāmību un vienlīdzīgus konkurences apstākļus.
Pastāvīgā uzraudzība tiktu īstenota atbilstoši uz risku balstītam principam. Tas paredzētu gan individuālu tirgus dalībnieku risku identificēšanu un novērtēšanu, gan segmenta līmeņa risku analīzi. Balstoties uz risku izvērtējumu, tiktu noteikta uzraudzības intensitāte un piemērojamo instrumentu kopums. Augstāka riska subjektiem tiktu paredzēta padziļināta uzraudzība, savukārt zemāka riska dalībniekiem uzraudzība būtu proporcionāla to darbības mērogam un risku profilam.
Uzraudzības instrumentu kopums ietvertu ikdienas neklātienes uzraudzību, regulāru datu analīzi, tematiskās pārbaudes, klātienes pārbaudes, sūdzību analīzi un uzraudzības darbības ar testēšanas elementiem, tostarp tā dēvēto mystery shopping pieeju. Būtiska nozīme būtu strukturētai datu ieguvei un analītikai, kas ļautu identificēt tendences kreditēšanas praksē, novērtēt kredītportfeļa kvalitāti, maksājumu kavējumu struktūru un potenciālos sistēmiskos riskus. Tiktu sagatavoti analītiski ziņojumi par tirgus attīstības tendencēm un publiski pārskati par uzraudzības rezultātiem.
Tirgus darbības uzraudzība koncentrētos uz vairākiem galvenajiem virzieniem. Pirmkārt, tiktu vērtēta pirmslīguma informācijas sniegšana, līgumu saturs un reklāmas atbilstība normatīvajiem ierobežojumiem, lai novērstu maldinošu vai nepilnīgu informācijas atklāšanu. Otrkārt, īpaša uzmanība tiktu pievērsta kredītspējas un kredītriska novērtēšanas kvalitātei, analizējot izmantotās metodikas, ienākumu pārbaudes mehānismus un lēmumu pieņemšanas procesus. Treškārt, tiktu izvērtēta aizdevumu administrēšana, tostarp maksājumu kavējumu pārvaldība, restrukturizācijas prakse un parādu nodošana piedziņai. Ceturtkārt, tiktu analizēta tirgus dalībnieku iekšējā pārvaldība, risku kontroles sistēmas un atbilstības funkcijas efektivitāte.
Uzraudzības ietvarā nozīmīga loma būtu arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas prasību ievērošanas uzraudzībai, nodrošinot, ka nebanku kreditētāji piemēro atbilstošus klientu izpētes un darījumu uzraudzības mehānismus.
Komunikācija ar tirgus dalībniekiem tiktu organizēta strukturētā un prognozējamā veidā, izmantojot vadlīnijas, uzraudzības gaidu dokumentus, seminārus un konferences. Tiktu publiskotas attiecīgā gada uzraudzības prioritātes, nodrošinot tirgum skaidru signālu par galvenajiem riskiem un uzraudzības fokusu. Vienlaikus tiktu veicināta sadarbība ar citām valsts institūcijām datu apmaiņas un risku identificēšanas nolūkā.
Sankciju un korektīvo pasākumu sistēma būtu vērsta uz efektīvas tirgus disciplīnas nodrošināšanu. Atkarībā no konstatēto pārkāpumu būtības un smaguma tiktu piemēroti brīdinājumi, saistoši rīkojumi, darbības ierobežojumi vai citas normatīvajos aktos paredzētās sankcijas. Sankciju piemērošana būtu balstīta proporcionalitātes principā, vienlaikus nodrošinot atturošu efektu un veicinot atbilstības kultūras nostiprināšanos tirgū.
Institucionāli šāds uzraudzības modelis nodrošinātu analītikas, regulējuma izstrādes, uzraudzības un sabiedrības informēšanas funkciju integrāciju vienā iestādē, tādējādi veicinot konsekventu un uz datiem balstītu pieeju nebanku kreditēšanas tirgus attīstībai. Potenciālais ietvars paredzētu līdzsvaru starp finanšu stabilitātes, tirgus attīstības un patērētāju aizsardzības mērķiem, nodrošinot ilgtspējīgu un atbildīgu kreditēšanas vidi.
Latvijas Banka ir izveidojusi piecas tematiskās darba grupas ar nebanku kreditēšanas nozares un to pārstāvošās asociācijas pārstāvju dalību  - AML jautājumos; kredītriska un patērētāju kredītspējas novērtēšanas jautājumos; pārvaldības jautājumos; reklāmas ierobežojumi, līgumā atklājamā informācija un saturs. 
Darba grupu ietvaros, izskatot Latvijas Bankas uzraudzības pieeju katrā attiecīgajā tematiskajā jautājumā, notika diskusijas un ir panāktas vienošanās un kopējas izpratnes par pārvaldības sistēmu, AML jautājumiem, kredītrisku un kredītspējas novērtēšanas atsevišķiem aspektiem, vienlaikus tiks turpinātas diskusijas par kredītspējas vērtēšanas pieejas pilnveides iespējām un salīdzinājumu ar Lietuvā izmantot modeli, atsevišķiem tehniskiem AML uzraudzības aspektiem, kredītreģistram sniegtās informāciju, iesniedzamo uzraudzības pārskatu. Kā arī turpmāk darba grupā ir paredzētas diskusijas par sekojošiem tematiem: reklāmas ierobežojumi, līgumā atklājamā informācija un saturs. Latvijas banka ir izveidojusi informācijas apmaiņas kanālu regulārai saziņai ar nozari, kurā tai skai`ta tiek nodrošināta atbilžu publicēšana uz nozares neskaidriem jautājumiem.

 

Ņemot vērā to, ka iepriekšējā ziņojuma tekstā netika iekļauts jautājuma izvērtējums no patērētāju viedokļa, Latvijas Banka lūdz papildināt ziņojumu ar šādu sadaļu: 

 

Patērētāju tiesību aizsardzība nebanku kreditēšanā:

Nebanku kreditēšanas tirgus attīstība un ar to saistīto patērētāju sūdzību pieaugums aktualizē jautājumu par uzraudzības modeļa efektivitāti un patērētāju aizsardzības līmeni. Nevalstiskajām organizācijām ir būtiska loma patērētāju konsultēšanā un praktiskas palīdzības sniegšanā, īpaši gadījumos, kad rodas maksāšanas grūtības vai strīdi ar finanšu pakalpojumu sniedzējiem. 2025. gadā palīdzības lūgumu un sūdzību skaits finanšu pakalpojumu jomā ir būtiski pieaudzis.
Saskaņā ar Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācijas publiskoto informāciju 2025. gadā organizācija saņēmusi 95 sūdzības par finanšu pakalpojumiem, kas ir trīs līdz piecas reizes vairāk nekā iepriekšējā gadā. No tām 81 sūdzība bija saistīta ar kreditēšanas pakalpojumiem, savukārt 73 gadījumos patērētāji vērsušies pēc palīdzības maksāšanas grūtību risināšanā. Papildus tam sūdzības un jautājumi attiecās uz apdrošināšanas un maksājumu pakalpojumiem. Organizācija ir paudusi bažas, ka patērētāju kreditēšanas uzraudzības funkcijas nodošana citai institūcijai varētu mazināt specializētu pieeju patērētāju tiesību aizsardzībai, uzsverot līdzšinējo Patērētāju tiesību aizsardzības centrs pieredzi konkrētajā jomā.
Diskusijās par uzraudzības modeļa maiņu būtisks ir jautājums par risku identificēšanu un novēršanu agrīnā stadijā. Efektīva uzraudzība ietver ne tikai sūdzību izskatīšanu, bet arī sistēmisku problēmu cēloņu analīzi, lai samazinātu pārkāpumu un negatīvu seku atkārtošanos. Pieejai jābūt vērstai uz atbildīgas kreditēšanas principu īstenošanu, produktu izstrādes un piedāvāšanas prakses izvērtēšanu, kā arī uz patērētāju informētības un izpratnes veicināšanu.
Būtiska problēma, uz ko norādījušas patērētāju tiesību aizsargājošās organizācijas, ir nepienācīga maksātspējas izvērtēšana. Atsevišķos gadījumos aizdevumi tiek izsniegti bez pietiekamas ienākumu pārbaudes vai personām, kuru vienīgais ienākumu avots ir sociālie pabalsti. Tāpat identificēti gadījumi, kuros kredīti izsniegti personām ar ierobežotu vai atņemtu rīcībspēju. Šāda prakse rada augstu risku, ka saistības netiks pildītas, un veicina parādu spirāles veidošanos. Maksātspējas izvērtēšanai ir jābūt kvalitatīvai un balstītai uz reāliem datiem, nevis formālai prasību izpildei.
Uzraudzības sistēmas pilnveide ir skatāma arī institucionālās struktūras kontekstā. Pašlaik finanšu pakalpojumu uzraudzības funkcijas ir sadalītas starp vairākām institūcijām, tostarp Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un Latvijas Banka. Šāda sadrumstalotība var radīt grūtības patērētājiem orientēties savās tiesību aizsardzības iespējās un noteikt, pie kuras institūcijas vērsties konkrētā situācijā. Vienlaikus uzņēmējiem tas nozīmē vairākus uzraudzības un atskaitīšanās kanālus.
Uzraudzības funkciju konsolidācija vienā institūcijā potenciāli varētu mazināt administratīvo sadrumstalotību, nodrošināt vienotu kontaktpunktu datu iesniegšanai un sekmēt koordinētāku pieeju regulējuma izstrādei, uzraudzībai un sabiedrības informēšanai. Vienlaikus būtiski ir nodrošināt, lai patērētāju tiesību un interešu aizsardzība saglabātu augstu prioritāti un tiktu integrēta kopējā finanšu tirgus uzraudzības sistēmā.
Kopumā konstatējams, ka nebanku kreditēšanas sektorā pastāv strukturāli izaicinājumi, kas saistīti ar atbildīgas kreditēšanas principu ievērošanu, maksātspējas izvērtēšanas kvalitāti un ievainojamu sabiedrības grupu aizsardzību. Uzraudzības modeļa pilnveidei jābūt vērstai uz šo cēloņu novēršanu, vienlaikus nodrošinot skaidru, pieejamu un efektīvu patērētāju tiesību aizsardzības mehānismu.