Atzinums

No likumprojekta izriet, ka darba devēji arī turpmāk varēs saņemt nodokļu nomaksas termiņa pagarinājumus, turklāt pagarinājumu arī jau piešķirtajiem nodokļu samaksas termiņa pagarinājumiem, kuru samaksas termiņš ir pagarināts saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 24.pantu.
Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 4. pants un likuma “Par nodokļiem un nodevām” 24. pants paredz nodokļu samaksas termiņu pagarināšanu. Saskaņā ar likumu ”Par nodokļiem un nodevām” 8. panta 9. punktu, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (turpmāk – obligātās iemaksas) ir nodoklis, kuru regulē likums “Par valsts sociālo apdrošināšanu”. Obligāto iemaksu daļu maksā gan darba devējs, gan darba ņēmējs, tātad nodokļa maksātājs ir arī darba ņēmējs. Obligātās iemaksas tāpat kā iedzīvotāju ienākuma nodoklis tiek ieturēts no darba ņēmēja darba ienākumiem. Atšķirībā no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, ko personas maksā valsts budžetā kopējam labumam, obligātās iemaksas tiek veiktas noteiktam mērķim, proti, darba ņēmēja sociālajai aizsardzībai, un pēc būtības tā ir līdzīga apdrošināšanas prēmijai. Apdrošināšanas atlīdzība netiek izmaksāta, ja nav samaksāta apdrošināšanas prēmija. Obligātās iemaksas ir vienīgais likumā „Par nodokļiem un nodevām” uzskaitītais nodoklis, kas ir mērķēts un netiek maksāts valsts kopējam labumam, bet personas aizsardzībai sociālu risku iestāšanās gadījumā. Līdz ar to nav pamata salīdzināt un vienādot obligātās iemaksas un nodokļus, kuri pēc būtības un mērķa ir atšķirīgi.
Savukārt likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” normas neparedz tiesības pagarināt obligāto iemaksu veikšanas termiņu. Tieši pretēji, piemēram, likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 21. panta devītā daļa nosaka, ka, ja tiek nokavēta algotā darba ienākumu izmaksa, darba devēja pienākums ir veikt obligātās iemaksas par aprēķinātajiem darba ienākumiem termiņā, kādā tās būtu jāveic, ja darba ienākumi būtu izmaksāti savlaicīgi. Tādejādi darba ņēmēju sociālā aizsardzība ir noteikta likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”.
Vēršam uzmanību, ka viens no valsts pensiju līmeņiem ir valsts fondēto pensiju shēma jeb otrais pensiju līmenis, kas ir daļa no pensijas kapitāla. Darba ņēmējs savu pienākumu par obligāto iemaksu samaksu ir izpildījis ar brīdi, kad no viņa ir ieturēta obligāto iemaksu darba ņēmēja daļa. Vēršam uzmanību, ka valsts fondēto pensiju kapitālu ir tiesības mantot vai novēlēt citai personai, kura ir valsts fondēto pensiju shēmas dalībniece.
Likumprojekts paredz darba ņēmējiem vēl vairāk liegt sociālo aizsardzību, jo īpaši pensijas piešķiršanā un pārrēķināšanā, valsts fondētā pensijas kapitāla uzkrāšanā un tā mantošanas gadījumos.
Ņemot vērā iepriekš minēto, un jo īpaši obligāto iemaksu atšķirīgo dabu, un to, ka personu sociālā aizsardzība izriet no Latvijas Republikas Satversmes un ir noteikta likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, Labklājības ministrija lūdz likumprojektā iekļaut normu, ka nodokļu samaksas termiņa pagarinājumi netiek piešķirti obligāto iemaksu nomaksai vai paredzēt, ka obligāto iemaksu summas, par kurām tiek piešķirti samaksas termiņa pagarinājumi, tiek segtas no valsts pamatbudžeta.
 

-