Atzinums

Valsts dibinātās augstskolas ir viens no Latvijas stratēģiskajiem pamatbalstiem – tās nodrošina valsts cilvēkkapitāla attīstību, zināšanu pārnesi, inovācijas un augstas pievienotās vērtības nozaru izaugsmi. Ņemot vērā noteikumu projektu par piemaksu samazināšanu valsts un pašvaldību institūcijās 2026. gadā, lūdzam izvērtēt izņēmuma noteikšanu valsts dibinātām augstskolām vai vismaz pārejas perioda paredzēšanu).

Pamatojums izņēmuma nepieciešamībai

1. Augstskolu stratēģiskā nozīme tautsaimniecībai un inovācijām
Augstskolu darbība tieši ietekmē Nacionālā attīstības plāna mērķus, inovāciju politiku un eksportspējīgu nozaru attīstību. Ņemot vērā darbaspēka trūkumu, piemaksu ierobežošana var rezultēties investīciju samazinājumā nākotnes ekonomiskajai attīstībai, kas ilgtermiņā radītu daudz lielākus izdevumus nekā ietaupījumus īstermiņā.

2. Konkurētspēja darba tirgū
Augstskolas konkurē ar privāto sektoru par augsti kvalificētiem speciālistiem (akadēmiskajiem un zinātniskajiem darbiniekiem). Piemaksu samazināšana no 30% uz 20% būtiski ietekmēs spēju piesaistīt un noturēt talantus, īpaši STEM jomās, kur privātais sektors piedāvā ievērojami augstāku atalgojumu.

3. Starptautiskā dimensija
Augstskolas ir iesaistītas starptautiskos projektos (Horizon Europe, Erasmus+), kur nepieciešama elastība atalgojuma sistēmā, lai nodrošinātu projektu kvalitāti un termiņu izpildi. Piemaksu ierobežojumi var apdraudēt Latvijas konkurētspēju starptautiskajā zinātnes un inovāciju telpā.

4. Finansējuma avoti
Atšķirībā no daudzām valsts iestādēm, augstskolas piesaista ievērojamu ārējo finansējumu (ES fondi, pašu pelnītie līdzekļi), kas ļauj segt piemaksas bez papildu sloga valsts budžetam. Tādēļ izņēmuma noteikšana nepalielinātu valsts izdevumus, bet tieši pretēji – ļautu valstij efektīvāk izmantot ES fondu un citu ārējo avotu līdzekļus, sasniedzot projektos izvirzītos mērķus.
Ierobežojumi faktiski nozīmētu ārējo projektu neizmantotu potenciālu.

5. Institucionālā finansēšanas modeļa ieviešana
Ministru kabinets jau ir apstiprinājis institucionālā finansēšanas modeļa ieviešanu augstskolām, kas paredz lielāku brīvību darbības organizēšanā un resursu sadalē. Šis modelis ir vērsts uz rezultātu sasniegšanu, nevis detalizētu izmaksu regulēšanu, tādēļ piemaksu ierobežošana ir pretrunā ar modeļa būtību.

6. Riska faktori
Izmaiņas var rezultēties:
- talantu aizplūšanā no akadēmiskās vides,
- starptautisko partnerību sarukšanu
- studiju kvalitātes kritumā,
- mazākā spējā sagatavot kritiski vajadzīgos speciālistus ekonomikas transformācijai un valsts drošībai un inovāciju kapacitātes celšanai.

Izņēmuma piemērošana augstskolām vai pārejas perioda noteikšana ir ieguldījums Latvijas ilgtermiņa attīstībā, inovācijās un cilvēkkapitālā, nevis papildu slogs valsts budžetam.

Ja nav iespējama izņēmumu paredzēšana, tad jādomā par pārejas perioda nepieciešamību - jānosaka, ka jaunie ierobežojumi nav attiecināmi uz piemaksām, kas jau ir apstiprinātas un ar darbinieku parakstītas līdz valsts budžeta stāšanās spēkā brīdim, jo:

- pretējā gadījumā tiktu pārkāpts tiesiskās paļāvības princips, kas ir viens no valsts pārvaldes stūrakmeņiem;
- izmaiņu piemērošana atpakaļgaitā radītu tūlītējus riskus līgumsaistību izpildē, tostarp starptautiskajos projektos, kur kavējumi un neizpilde var radīt sankcijas valstij;
- tiktu būtiski palielināts administratīvais slogs, jo augstskolām nāktos steigā pārstrukturēt cilvēkresursu plānošanu un meklēt risinājumus jau apstiprinātu saistību izpildei;
- pretrunā labas pārvaldības principiem izmaiņas nedrīkst pasliktināt situāciju atpakaļejoši, īpaši attiecībā uz jau saskaņotiem darba nosacījumiem.

Pārejas perioda neparedzēšana radītu ne tikai organizatorisku haosu, bet arī reputācijas risku valstij starptautisko partneru priekšā.

Papildināt 1.punktu ar teikumu kādā no šādām redakcijām:

 1) “Šie noteikumi nav piemērojami attiecībā uz valsts dibinātām zinātnes universitātēm”,
2) “Šie noteikumi nav piemērojami attiecībā uz Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 3.panta piektās daļas pirmajā punktā ietvertajām institūcijām”,
3) “Attiecībā uz valsts dibinātām  zinātnes universitātēm šie noteikumi piemērojami, ciktāl neietver papildu ierobežojumus salīdzinājumā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteikto”.