Atzinums

Vēršam uzmanību, ka pašlaik Elektronisko sakaru likumā ir noteikta šaura Valsts policijas kompetence, proti, atbilstoši minētā likuma 125.panta trešajai daļai Valsts policija veic administratīvā pārkāpuma procesu līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai par pārkāpumiem par nelikumīgām darbībām ar datiem, programmatūru un iekārtām, kas nepieciešamas elektronisko sakaru tīklu galiekārtu identificēšanai, (Elektronisko sakaru likuma 114.pants), kā arī veic administratīvā pārkāpuma procesu līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai par publisko elektronisko sakaru tīklu aizsardzības prasību pārkāpšanu (Elektronisko sakaru likuma 121.pants), bet minētās lietas izskata pašvaldības administratīvā komisija vai apakškomisija. Vienīgā joma Elektronisko sakaru likumā, kurā Valsts policijai ir noteikta pilna kompetence veikt un izskatīt administratīvā pārkāpuma procesu atbilstoši minētā likuma 125.panta ceturtajai daļai, ir par patvaļīgu pieslēgšanās publiskajam elektronisko sakaru tīklam (Elektronisko sakaru likuma 115.pants).
Tāpat vēršam uzmanību, ka atbilstoši Elektronisko sakaru likuma 9. panta pirmajai daļai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai ir, piemēram, tādas funkcijas kā veikt elektronisko sakaru pakalpojumu tirgus definēšanu un analīzi, izskatīt pārrobežu strīdus, sadarboties ar citu valstu regulatoriem, Eiropas Savienības institūcijām, Eiropas Elektronisko sakaru regulatora iestādi (turpmāk — BEREC), citām starptautiskajām elektronisko sakaru nozares institūcijām un organizācijām. Vienlaikus atbilstoši Elektronisko sakaru likuma 9.panta ceturtajai daļai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija pēc pamatota pieprasījuma saņemšanas nodrošina, ka pieprasītā informācija, kas ir tā rīcībā, ir pieejama Eiropas Komisijai, BEREC un citu Eiropas Savienības dalībvalstu regulatoriem. Tāpat Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija informē elektronisko sakaru komersantu par tā norādītās informācijas sniegšanu Eiropas Komisijai.
Vienlaikus Administratīvās atbildības likuma 115.panta pirmās daļas 31.punkts paredz, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas amatpersonas ir tiesīgas veikt administratīvā pārkāpuma procesu.
Ņemot vērā minēto un Iekšlietu ministrijas iebildumu par ar likumprojektu saistītā likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (25-TA-2555) 7.pantā ietverto Kriminālprocesa likuma 918.panta otro daļu, kā arī ievērojot, ka atbilstoši Administratīvās atbildības likuma 115.panta pirmajai daļai Ģenerālprokuratūra nav tiesīga veikt administratīvā pārkāpuma procesu, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija būtu nosakāma par kompetento iestādi, kas veic administratīvā pārkāpuma procesu par likumprojekta 2.pantā ietverto Elektronisko sakaru likuma 124.¹pantā ietverto administratīvo pārkāpumu par Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojuma un Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojuma neizpildi.
Līdz ar to nepieciešams izslēgt likumprojekta 3.pantu, kas paredz izdarīt grozījumu Elektronisko sakaru likuma 125.panta ceturtajā daļā, vienlaikus nepieciešams papildināt likumprojektu ar jaunu pantu, kas paredz izdarīt attiecīgus grozījumus Elektronisko sakaru likuma 125.panta otrajā daļā, nosakot, ka Sabiedriskā pakalpojumu regulēšanas komisija veic administratīvā pārkāpuma procesu par Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojuma un Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojuma neizpildi.

-

Likumprojekta 4.pantā ietvertā Elektronisko sakaru likuma 125.panta piektā daļa paredz, ka administratīvā pārkāpuma procesu par likumprojekta 2.pantā ietverto Elektronisko sakaru likuma 124.² pantā minēto pārkāpumu līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Datu valsts inspekcija, savukārt administratīvā pārkāpuma lietu izskata Valsts policija.
Saskaņā ar Fizisko personu datu apstrādes likuma 3.panta pirmo daļu Datu valsts inspekcija ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas ir datu uzraudzības iestāde datu regulas izpratnē un pilda datu regulā un šajā likumā noteiktos uzdevumus datu apstrādes jomā. Datu valsts inspekcija atbilstoši Fizisko personu datu apstrādes likuma 4.panta pirmajai daļai pilda Vispārīgās datu aizsardzības regulas 57.pantā noteiktos uzdevumus, kā arī, piemēram, uzrauga datu apstrādes atbilstību normatīvo aktu prasībām. Līdz ar to Datu valsts inspekcija ir kompetentā iestāde, kas var izvērtēt un izskatīt jautājumus, kas saistīti ar datu apstrādes pārkāpumiem, tostarp par elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēju, domēnu vārdu reģistrācijas pakalpojumu sniedzēju, interneta protokola (IP) numerācijas piešķiršanas pakalpojuma sniedzēju pārkāpumiem saistībā ar datu konfidencialitātes, slepenības vai integritātes nodrošināšanu.
Atbilstoši Fizisko personu datu apstrādes likuma 5.panta pirmās daļas 2.punktam un Administratīvās atbildības likuma pirmās daļas 4.punktam Datu valsts inspekcijas ir tiesīga veikt administratīvā pārkāpuma procesu. Ņemot vērā minēto, Datu valsts inspekcijai ir kompetence ne tikai veikt administratīvā pārkāpuma procesu līdz lietas izskatīšanai, bet arī izskatīt administratīvā pārkāpuma procesu.
Līdz ar to nepieciešams precizēt likumprojekta 4.pantā ietverto Elektronisko sakaru likuma 125.panta piekto daļu, paredzot, ka Datu valsts inspekcija arī izskata administratīvā pārkāpuma procesu par likumprojekta 2.pantā ietverto Elektronisko sakaru likuma 124.² pantā minēto pārkāpumu. 
 

-

Ņemot vērā Iekšlietu ministrijas iebildumu par ar likumprojektu saistītā likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (25-TA-2555) 7.pantā ietverto Kriminālprocesa likuma 918.panta otro daļu, ka par izpildes iestādi Eiropas Parlamenta un Padomes 2023.gada 12.jūlija regulas (ES) 2023/1543 par Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumiem un Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojumiem e-pierādījumu gūšanai kriminālprocesā un brīvības atņemšanas sodu izpildei pēc kriminālprocesa  3.panta 17 punkta izpratnē ir nosakāma nevis Valsts policija, bet Ģenerālprokuratūra, kā arī, ņemot vērā Iekšlietu ministrijas iebildumus par likumprojekta "Grozījumi Elektronisko sakaru likumā" 3. un 4.pantu, nepieciešams attiecīgi precizēt  likumprojekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojuma (anotācijas) (turpmāk – anotācija) 1.3.punktā norādīto informāciju.

-

Likumprojekta anotācijas 7.1.apakšpunktā ir norādīts, ka viena no likumprojekta izpildē iesaistītajām institūcijām ir Iekšlietu ministrija. Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Ministru kabineta 2020.gada 22.septembra noteikumu Nr.589 “Iekšlietu ministrijas nolikums” 4.1.apakšpunktam Iekšlietu ministrija izstrādāt, organizēt un koordinēt politiku tādās jomās kā sabiedriskā kārtība un drošība, valsts robežas drošība, noziedzības novēršana un apkarošana, civilā aizsardzība, ugunsdrošība, ugunsdzēsība un glābšana, pilsonība, iedzīvotāju uzskaite un dokumentēšana, migrācija. Tāpat, ņemot vērā minēto un likumprojektā noteikto, Iekšlietu ministrija nav iesaistīta nevienā no likumprojektā ietverto tiesību normu praktiskajā īstenošanā. nesatur nevienu tiesību normu, kuras izpildē varētu būt iesaistīta Iekšlietu ministrija. Līdz ar to nepieciešams precizēt likumprojekta anotācijas 7.1.apakšpunktā norādīto institūciju uzskaitījumu, no tā izslēdzot vārdus "Iekšlietu ministrija". Tāpat, ņemot vērā Iekšlietu ministrijas iebildumus par likumprojekta 3. un 4.pantu, nepieciešams no likumprojekta anotācijas 7.1.apakšpunktā norādīto institūciju uzskaitījuma, izslēdzot vārdus "Valsts policija".
 

-

Likumprojektā ietvertais Elektronisko sakaru likuma pārejas noteikumu 19.punkts paredz, ka grozījums Elektronisko sakaru likuma 125.panta ceturtajā daļā stāsies spēkā 2026.gada 18.augustā. Vēršam uzmanību, ka likumprojekta 4.pants paredz papildināt Elektronisko sakaru likuma 125.pantu ar piekto daļu, kas paredz administratīvās atbildības noteikšanu par likumprojekta 2.pantā ietverto Elektronisko sakaru likuma 124.²pantā ietverto administratīvo pārkāpumu. Ņemot vērā minēto, aicinām izvērtēt, vai nav nepieciešams precizēt likumprojektā ietvertā Elektronisko sakaru likuma pārejas noteikumu 19.punktu, tajā paredzot, ka arī likumprojekta 4.pantā ietvertā Elektronisko sakaru likuma 125.panta piektā daļa stājas spēkā 2026.gada 18.augustā, un nepieciešamības gadījumā attiecīgi precizēt minēto pārejas noteikumu punktu.

-