Atzinums

Likumprojekta 5.pants paredz Pacientu tiesību likuma 5.panta septīto daļu izteikt jaunā redakcijā, kas cita starpā paredz, ka pacients var piekrist citu personu klātbūtnei ārstniecības laikā vai pieaicināt citas personas (atbalsta personu), ja tas netraucē ārstniecību un to pieļauj apstākļi, kādos ārstniecība tiek veikta. Labklājības ministrija neiebilst normai pēc būtības, taču pašreizējā normas redakcija kontekstā ar tās skaidrojumu Anotācijā nav jēdzieniski precīza un tiesiskās noteiktības nolūkā būtu precizējama. Proti, nav saprotams, kāds būs likumprojektā minētās "atbalsta personas" profils, un tās tiesību un pienākumu apjoms. Nav saprotams, vai tā ir jebkura pacienta izraudzīta uzticības persona vai tomēr tā ir ārstniecības atbalsta persona, kas paredzēta likumprojekta 1.panta otrās daļas 6.punktā. Anotācijā skaidrots, ka atbalsta persona varētu sniegt fizisku un emocionālu atbalsts (piemēram, pacientam uzzinot par smagu vai neārstējamu slimību), kas tādējādi, iespējams, varētu būt gan personas radinieks, gan arī kāds formāls atbalsta sniedzējs, piemēram, slimnīcas sociālais darbinieks vai kapelāns. Vienlaikus Anotācija paredz, ka atbalsta persona varēs izskaidrot pacientam saprotamā formā piedāvātās ārstniecības alternatīvas, kas vedina domāt, ka tam būtu jābūt profesionālim ar medicīniskām zināšanām. Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt 5.panta septītajā daļā iekavās esošo tekstu "(atbalsta persona)" vai arī pievienot atbilstošu skaidrojumu Anotācijā, vienlaikus izvērtējot, vai šeit minētā 'atbalsta persona' ir tā pati, kas minēta likuma 1.panta otrās daļas 6.punktā "ārstniecības atbalsta persona" vai tomēr tā ir jebkura cita pacienta akceptēta uzticības persona (piemēram, tuvinieks, kapelāns, slimnīcas sociālais darbinieks u.c.).
Papildus vēršam uzmanību, ka jēdzienu skaidrība ir nozīmīga arī kontekstā ar jaunu Labklajības ministrijas virzītu sociālo pakalpojumu - Atbalsta personas lēmumu pieņemšanā pakalpojumu (turpmāk - APLP pakalpojums), kas tiks nostiprināts Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā. Informējam, ka š.g. 10.janvārī Ministru kabinets apstiprināja Konceptuālo ziņojumu “Par atbalsta personas lēmumu pieņemšanā pakalpojuma ieviešanu”.[https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/db118936-85c0-4d30-a08e-14ef7acde733]. APLP pakalpojums kā profesionāls pakalpojums (nevis tuvinieku sniegts pakalpojums) paredzēts personām ar garīga rakstura traucējumiem. APLP pakalpojuma ieviešanas nepieciešamību paredz ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām (turpmāk – ANO Konvencija) 12.pants. ANO Komiteja par personu ar invaliditāti tiesībām ir atzinusi pašreizējo rīcībspējas ierobežojuma un aizgādnības regulējumu Civillikumā par neatbilstošu ANO Konvencijai, tādējādi Labklājības ministrija virza jaunu sociālo pakalpojumu. APLP pakalpojuma sniedzējs (atšķirībā no aizgādņa) nerīkojas personas vietā, taču sniedz personai ar garīga rakstura traucējumiem nepieciešamo atbalstu pašai savu lēmumu pieņemšanā, lai tā spētu dzīvot sabiedrībā pilnvērtīgi un neatkarīgi. Atbalsta persona tiesīga sniegt atbalstu juridiskās palīdzības, finanšu, ikdienas dzīves prasmju un attīstības jomā, veselības aprūpes jomā, sociālās aprūpes jomā, kā arī atbalsta loka veidošanā. Tādējādi APLP pakalpojuma sniedzējs (kas pilotprojekta ietvaros bija biedrība “Resursu centrs cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem “ZELDA””) pakalpojuma ietvaros var arī cita starpā atbalstīt personu ar garīga rakstura traucējumiem lēmumu pieņemšanā attiecībā uz pacienta izvēlēm attiecībā uz veselības aprūpes pakalpojumiem (parasti - "līdz ārsta kabineta durvīm"). Vienlaikus APLP pakalpojuma sniedzējs nepieņem lēmumus personas vietā, atšķirībā no aizgādņa), un gribu pauž pati persona ar garīga rakstura traucējumiem. Tādējādi gadījumā, ja likuma 5.panta septītajā daļā minētā "atbalsta persona" ir domāta ne tikai ārstniecības atbalsta persona, bet jebkura pacienta izvēlēta atbalsta persona, tad Anotācijā vajadzētu pieminēt, ka arī APLP pakalpojuma sniedzējs var sniegt atbalstu, ja pacients ar garīga rakstura traucējumiem to vēlas. 




 

-

Likumprojekta 4.pants paredz papildināt Pacientu tiesību likumu ar jaunu 4.¹ pantu, kura piektā daļa nosaka, ka “ārstniecības iestādei un ārstējošam ārstam ir pienākums nekavējoties sniegt pacientam informāciju par iepriekš neparedzētu ārstniecības iznākumu, izskaidrojot iemeslus un turpmāko rīcību. Pacientam tiek sniegta informācija par pieejamiem tiesību aizsardzības līdzekļiem attiecīgajā situācijā”. Lūdzam Anotācijā skaidrot, kāda veida tiesību aizsardzības līdzekļi šādās situācijās var tikt pielietoti, lai tādējādi atvieglotu normas piemērošanu gan ārstiem, gan jaunajiem pacientu tiesību aizsardzības speciālistiem, kuru kompetencē saskaņā ar likumprojektu būs veicināt uzraudzību pār pacientu tiesību ievērošanu ārstniecības iestādē, kā arī pildīt vidutāja lomu starp ārstniecības personu un pacientu. 

-