Atzinums

Latvijas Darba deēju konfederācija (turpmāk - LDDK) ir izskatījusi Ministru kabineta rīkojuma projektu “Par darba dienu pārcelšanu 2027. gadā” (26-TA-1023) un iebilst pret darba dienu pārcelšanas prakses saglabāšanu.

Norādām, ka tiesību akta anotācijā pašā ir secināts, ka darba dienu pārcelšana primāri tiek uztverta kā sociāls ieguvums, nevis kā instruments darba organizācijas efektivitātes uzlabošanai. Vienlaikus anotācijā atzīts, ka darba dienu pārcelšana rada nenoteiktību pakalpojumu pieejamībā, darba laika plānošanā un sadarbībā starp valsts pārvaldes iestādēm, pašvaldībām, komersantiem un organizācijām, jo regulējums nav vienveidīgi attiecināms uz visu tautsaimniecību. Praksē situācijās, kad valsts pārvaldē darba diena tiek pārcelta uz sestdienu, bet privātajā sektorā darba organizācija netiek mainīta, veidojas faktiski neproduktīvs darba režīms. Uzņēmējiem un citām organizācijām ir ierobežota iespēja pilnvērtīgi sadarboties ar valsts pārvaldi, saņemt pakalpojumus, pieņemt lēmumus vai virzīt procesus, jo pārceltajās darba dienās iestāžu darbība bieži notiek ierobežotā režīmā. Tādējādi tiek negatīvi ietekmēta uzņēmējdarbības vide, procesu nepārtrauktība un darba efektivitāte.

LDDK ieskatā darba laika organizēšana ir darba devēja un iestādes vadītāja tieša atbildība, kas īstenojama, ņemot vērā konkrētās nozares, institūcijas vai uzņēmuma darbības specifiku un nepieciešamību nodrošināt nepārtrauktu un efektīvu darbu. Vispārēja darba dienu pārcelšanas prakse nepamatoti ierobežo darba devēju un iestāžu vadītāju rīcības brīvību efektīvi organizēt darbu, kā arī rada situācijas, kurās tiek ierobežotas tās institūcijas un ietekmēti tie uzņēmumi, kas objektīvi var un vēlas strādāt ierastajā darba režīmā. Papildus jāņem vērā, ka centralizēta darba laika organizēšanas pieeja mazina Latvijas uzņēmumu un institūciju elastību starptautiskajā vidē. Darbojoties starptautiskajos tirgos, uzņēmumiem ir būtiski nodrošināt nepārtrauktu pieejamību un savlaicīgu sadarbību ar ārvalstu partneriem, kuru darba organizācija nav pielāgota Latvijas darba dienu pārcelšanas praksei. Šāda pieeja samazina konkurētspēju un rada papildu administratīvus un organizatoriskus šķēršļus.

Ņemot vērā minēto, LDDK ieskatā darba dienu pārcelšanas prakse nesasniedz anotācijā norādīto mērķi - efektīvāku darba organizāciju, tādēļ nav pamata saglabāt šādu pieeju. LDDK aicina konceptuāli atteikties no Darba likuma 133. panta ceturtajā daļā paredzētā darba dienu pārcelšanas mehānisma.

-