Atzinums

Diemžēl Latvijā ar likumdošanu biometāna jautājumos nesokās tik labi un raiti.
Konkrētā situācija, kad esam gandrīz visus biogāzes ražotājus “izslēguši” no OI un tiem saražotā elektroenerģija ir jāpārdod ar zaudējumiem brīvajā elektroenerģijas tirgū, piespiež veikt neatliekamas darbības: pārtraukt savu darbību vispār vai pārorientēties uz biometāna ražošanu.
Tāpēc jau šogad uzsāks darbu  divas biometāna ražotnes un 2024. gadā – mazākais vēl četras.   
Sliktā ziņā – vairākas stacijas ir pārtraukušas darbību (ja 2018. gadā Latvijā bija 57 biogāzes stacijas, tad uz šodienu vairs tikai – 43).


GROZĪJUMU anotācijā mēs varam lasīt, ka “pirmo dabasgāzes pārvades sistēmas ieejas punktu biometāna ievadei dabasgāzes pārvades sistēmas operators plāno ierīkot Džūkstē, piesaistot RePowerEU ietvaros pieejamo finansējumu. Ieejas punkta ierīkošanu plānots pabeigt un nodot ekspluatācijā līdz 2026.gada augustam “.

Vai tas nozīmē, ka potenciālajiem biometāna ražotājiem ir jāgaida gandrīz 2 gadus?
 Ja turpinām kavēt biometāna attīstību, bet nevēlamies pieļaut biogāzes staciju darbības apturēšanu, tad būtu nepieciešami kompensācijas mehānismi, kas novērstu šo staciju zaudējumus strādājot koģenerācijas režīmā un nepārorientējoties uz biometāna ražošanu.  
Taču tā kā, saprotams, ka tādi kompensācijas mehānismi netiks veidoti, tad lūdzam steidzami radīt risinājumus un atbalsta mehānismus biometāna tiešo pieslēgumu punktu izveidei un paātrināt plānoto dabasgāzes pārvades sistēmas ieejas punktu izveidi.

Šādu punktu  un pieslēgumu vietu neesamība ir viens no iemesliem biometāna ražošanas lēnai ieviešanai.
 

-

Lai samazinātu birokrātiskos Satiksmes ministrijas un VAS “Latvijas valsts ceļi” izveidotos šķēršļus, aicinām precizēt Enerģētikas likuma 21. pantu un papildināt to ar sekojošu tekstu: “Biometāna vai biogāzes cauruļvadu izbūve no biogāzes stacijas līdz biometāna ražošanas vai iespiešanas punktam,  šķērsojot autoceļus ar cauruļvadiem un citām komunikācijām un to ierīkošana gar ceļiem to zemes nodalījuma joslās, ir prioritāri veicināma”.

Biometāna vai biogāzes cauruļvadu izbūve no biogāzes stacijas līdz biometāna ražošanas vai iespiešanas punktam,  šķērsojot autoceļus ar cauruļvadiem un citām komunikācijām un to ierīkošana gar ceļiem to zemes nodalījuma joslās, ir prioritāri veicināma.

Dabasgāzes sistēmas pieslēgums un ar to saistītās infrastruktūras investīcijas ir nozīmīga barjera biometāna izmantošanai dabasgāzes pārvades un sadales sistēmā.
Līdz šim lielāko apjomu biometāna izmantoja elektroenerģijas ražošanā, jo dabasgāzes tirgū nepastāvēja pietiekami signāli patērētājiem izmantot atjaunojamo resursu alternatīvu, savukārt šobrīd, kad patērētāji (īpaši Rietumeiropā) pieprasa piegāžu ķēžu “zaļināšanu”, Latvijas dabasgāzes sistēma konkurē ar citiem biometāna enerģijas transporta veidiem.
Līdzīgi kā virknē Eiropas valstu, aicinām ievērot īpašumtiesības un investīciju aizsardzības principus, tāpēc pie iekārtu īpašumtiesību pārņemšanas noteikt to atmaksu. Piemēram, Vācijas Gāzes tīklu piekļuves regulējuma likumā ir noteikts, ka, pie jaunu pieslēgumu izbūves, gāzes tīklu operators sedz 75% no investīcijām. Tāpat pieslēguma punkta investīcijas tiek daļēji segtas arī Lietuvā un Igaunijā.
Tāpēc lūdzam papildināt 110. pantu ar (9) daļu: 

(9) ja 110.panta (8) daļā minēto dabasgāzes pārvades sistēmas ieejas punktu vai tiešu pieslēgumu dabasgāzes pārvades sistēmai izbūvē biometāna ražotājs, tad pārņemot šo būvi savā īpašumā pārvades sistēmas operators trīs gadu laikā kompensē biometāna ražotājam 75% no izbūves izmaksām.

Ņemot vērā, ka vairāki potenciālie biometāna ražotāji plāno vai pat jau ir parakstījuši līgumus par biometāna ražošanu ar piegāžu uzsākšanu tuvākā gada laikā, likumā vajag noteikt skaidri, ka ieejas punktus dabas gāzes sistēmā var izbūvēt arī paši biometāna ražotāji, ne tikai vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators un dabasgāzes pārvades sistēmas operators. Protams, izbūvē, ievērojot vienotas tehniskās prasības, lai ieejas punkts spētu pildīt tā funkcijas atbilstoši normatīvajiem tiesību aktiem.

Lūdzam papildināt šo 110. panta (8) daļu sekojoši: “Vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators un dabasgāzes pārvades sistēmas operators veic tādu dabasgāzes pārvades sistēmas ieejas punktu plānošanu, kuros jebkurš sistēmas lietotājs, izpildot Ministru kabineta noteiktās prasības, var ievadīt biometānu dabasgāzes pārvades sistēmā tālākai transportēšanai nacionālajā ieejas-izejas sistēmā. Sistēmas pieslēgumus izbūvē gan vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators, gan biometāna ražotāji. Minēto sistēmas ieejas punktu plānošanas un izbūves izmaksas iekļauj attiecīgi vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora vai dabasgāzes pārvades sistēmas operatora pārvades pakalpojumu tarifos.”

Vienlaikus, Asociācija aicina noteikt augstāku detalizāciju 110.panta (8) daļai, paredzot pieslēgumu aprīkošanu ar modulāriem kompresoru vai reduktoru risinājumiem atkarībā no tehnoloģiju nepieciešamības un tirgus konjunktūras.
 

“Vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators un dabasgāzes pārvades sistēmas operators veic tādu dabasgāzes pārvades sistēmas ieejas punktu plānošanu, kuros jebkurš sistēmas lietotājs, izpildot Ministru kabineta noteiktās prasības, var ievadīt biometānu dabasgāzes pārvades sistēmā tālākai transportēšanai nacionālajā ieejas-izejas sistēmā. Sistēmas pieslēgumus izbūvē gan vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators, gan biometāna ražotāji. Minēto sistēmas ieejas punktu plānošanas un izbūves izmaksas iekļauj attiecīgi vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora vai dabasgāzes pārvades sistēmas operatora pārvades pakalpojumu tarifos.”

Vispārpieņemta prakse ES dalībvalstīs ir veicināt biometāna izmantošanu, nodrošinot ieejas tarifu atlaides vai izņēmumu no pienākuma veikt tarifu maksājumus sistēmā. To paredz arī Energoregulatoru sadarbības aģentūras (ACER) atbilstošas dabasgāzes pārvades tarifikācijas metodikas, kas līdztekus uzglabāšanas tarifu īpašiem nosacījumiem paredz arī atlaides biometāna ievadīšanai sistēmā.
Asociācija uzskata, ka lietderīgi būtu noteikt atbilstošu atlaidi 50% apjomā likuma līmenī 6 gadu periodā, tādējādi nodrošinot vienlīdzīgus tirgus nosacījumus ar citu valstu biogāzes ražotājiem, tai skaitā vienotajā reģiona dabasgāzes pārvades sistēmā FinEstLat, un veicinot biometāna projektu ieviešanu.
 

Lūdzam papildināt šo 110. panta (7) daļu ar sekojošu tekstu: “Biometāna ražotājiem  pirmos 6 biometāna ražošanas gadus šā likuma 15.panta 1.1 daļā noteiktais tarifs aprēķināms 50% apmērā”.
 

Anotācijā ir minēts: “Biometāna ražošanas un tā ievades dabasgāzes sistēmā veicināšanas darbības ietvaros ir plānots īstenot atbalsta programmu biogāzes attīrīšanas (biometāna ražošanas) iekārtu uzstādīšanai, lai aktivizētu biogāzes pārveidi par biometānu un tādējādi mazinātu fosilo energoresursu izmantošanu, kā arī biometāna transportēšanai vai uzpildei nepieciešamās infrastruktūras izveidi, t.sk., izveidojot pieslēgumus pie dabasgāzes pārvades vai sadales sistēmas.” 

Par šo plānu LBA dzird jau 4 gadus, taču tālāk par “plānošanu” tā arī nav izdevies virzīties.

Lūdzam  Anotācijā norādīt konkrētus termiņus atbalsta programmas izveidei un attiecīgu MK noteikumu izstrādei.
 

-