Atzinums

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS)  novērtē Labklājības Ministrijas (LM) veiktos grozījumus, kas uzlabo iepriekšējos projekta izstrādes posmos noteikto termiņu, kas par bāzes vērtību noteica vidējo darba samaksu iepriekšējā gadā.

Tajā pašā laikā LBAS neatkāpsies no savas pozīcijas, ka 2.6.1. punktā noteiktajiem kritērijiem ir jābūt augstākiem un konkurētspējīgiem ar Baltijas kamiņvalstīm un uzskata, ka minimālajai algai būtu jāsasniedz 50% līmenis no iepriekšējā gada 1. ceturkšņa vidējās darba samaksas līmeņa. 

Punktā noteiktais rada zināmu neskaidrību par to, vai tiks izmantots arodbiedrību priekšlikums par iepriekšējā gada 1. ceturksni, vai aizpērnā gada 4. ceturksni. Tas būtu atkarīgs no tā, kad tiek veidotas pārrunas par minimālo algu un var radīt zināmus sarežģījumus pārrunu procesā, kur viena puse vēlas steidzināt vienošanās panākšanu savukārt otra puse nogaidīt, līdz jaunākiem rādītājiem. LBAS uzskata, ka šeit ir jābūt konkrētībai un 1. ceturkšņa dati ir pieejami katru gadu maija noslēgumā, kas reāli ļauj panākt vienošanos, kas balstīta uz 1..ceturkšņa vidējās darba samaksas rādītājiem līdz jūnija noslēgumam.


Tajā pašā laikā LBAS saprot, ka lēciens viena gada ietvaros līdz 50% varētu būt straujš, līdz ar to LBAS rosina sastādīt grafiku, līdzīgi, kā to darījusi Igaunija ar mērķi 50% attiecību panākt līdz 2027. gadam. 2025. gadā nosakot minimālo algu 750 eiro apmērā, kas veido 46,2% no 2024. gada 1. ceturkšņa rādītāja par vidējo darba samaksu. Un 2026. un 2027. gadā pakāpeniski minimālās algas līmeni celt līdz attiecīgi 47,5% un 50% no vidējās darba samaksas līmeņa iepriekšējā gada 1. cet.

Būtiski uzsvērt, ka minimālās algas attiecība pret vidējo darba samaksu iepriekšējā gada 1. ceturksnī, kas pārsniedz pat 47,5% vēsturiski nav nekas neredzēts. Pirms 2018. gadā minimālā alga tika vairākkārt iesaldēta un par to vienošanās tika panākta, katru gadu, minimālā alga nebija zemāka par 45,8% (2017) no vidējās darba samaksas, pie tam 2015. un 2018. gadā sasniedza pat 48,6%, ko nav izdevies atkārtot pat ar straujo minimālās algas pieaugumu 2023. un 2024. gadā. Tas liecina, ka vēsturiski jau līdz šim minimālās algas līmenis pret kopējo situāciju tautsaimniecībā pirms 2018. gada ir bijis augstāks, kā tiek rosināts šobrīd. 


LBAS rosina 2025. gadā noteikt minimālu bruto algu 750 eiro apmērā, vienlaikus paaugstinot arī neapliekamo minimumu līdz 600 eiro (80% no minimālās algas saskaņā ar sociālo partneru vienošanos Sociālās drošības trīspusējās sadarbības apakšpadomē 2024.gada 17.aprīlī) un pārskatot tā piemērošanas robežas, attiecīgi nosakot maksimālā NM piemērošanas robežu līdz 1000 eiro, kā arī paaugstinot robežu līdz kurai tiek piemērots diferencētais NM - 2000 eiro. 

Būtiski pieminēt arī to, ka minimālā alga Latvijā ievērojami atpaliek no Baltijas kaimiņiem. Kā ziņo Lietuvas mediji, sociālie partneri trīspusējā dialogā vienojušies par minimālās algas paaugstināšanu līdz 1070 eiro bruto mēnesī, jeb 782 eiro neto. Savukārt Igaunija turpina virzīties pēc sociālo partneru saskaņotā grafika, kas šobrīd 2025. gadam iezīmējis bruto minimālo algu 1100 eiro līmenī, jeb 970 eiro uz rokas. Vienlaikus Igaunijā vēl pārrunu rezultātā minimālās algas apmērs var tikt precizēts. Zīmīgi, ka abās Baltijas kaimiņvalstīs izlīdzinot uz rokas saņemto minimālo algu pēc patēriņa cenu līmeņa, tas veido vienādu pirktspējas līmeni, kas būtu par gandrīz 190 eiro augstāks kā Latvijā, ja Latvijā tiktu ieviests LBAS piedāvātais scenārijs.


Balstoties uz iepriekš minēto LBAS rosina ieviest grafiku, kas iezīmētu pakāpenisku noteikumu projekta 2.6.1. punktā noteikto kritēriju pāreju līdz 2027. gadam par ko trīspusējā vienošanās ceļā varētu notikt vienošanās starp sociālajiem partneriem.. Vienlaikus nosakot attiecīgo projekta punktu sekojošā redakcijā.

2.6.1. aprēķināto iespējamo minimālo mēneša darba algu 50 procentu apmērā no Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātās vidējās bruto darba samaksas par pārrunu gada 1. ceturksni;

 

Lūdzam anotācijā precizēt, kā procesuāli notiek lēmuma pieņemšana par minimālo algu, ja atbilstoši likumprojektā 5.pantā minētajam Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Sociālās drošības apakšpadome un Nacionālās trīspusējās sadarbības padomē sociālo partneru viedokļi atšķiras un vienošanos panākt nav iespējams.
Vienlaikus lūdzam skaidrot, ka lēmuma pieņemšanā uz paritātes principa piedalās divi nacionālā līmeņa sociālie partneri – LBAS un LDDK, savukārt citām pieaicinātām organizācijām nav balss lēmuma pieņemšanas procesā.

-

5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
(Konkordances tabula)  attiecībā uz direktīvas 9.pantu.

Lūdzam anotācijas 5.4. 1. tabulā “Tiesību akta projekta
atbilstība ES tiesību aktiem” skaidrot, kāpēc direktīvas
9.pants nav jāpārņem. LBAS ieskatā publisko iepirkumu regulējums
un attiecīgi Direktīvas 2022/2041 9.pants ir viens no
būtiskākajiem elementiem minimālās algas noteikumu piemērošanā,
kā arī koplīgumu pārrunu veicināšanā. Uzskatām, ka nav iemeslu
šo pantu nepārņemt un lūdzam norādīt informāciju par to, kā
tiks pārņemts šis pants.

-

Lūdzam papildināt anotāciju ar informāciju par Direktīvas 2022/2041 4.panta īstenošanu, proti, ar informāciju par plānotajiem pasākumiem saistībā ar rīcības plāna izstrādi koplīgumu veicināšanai.

-