Projekta ID
25-TA-380Atzinuma sniedzējs
Latvijas Lielo pilsētu asociācija
Atzinums iesniegts
19.05.2025.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu projekts
Iebildums
Attiecībā uz Noteikumu projekta 15.4. apakšpunktu, kas paredz pašvaldības policijas pārstāvja iekļaušanu starpinstitūciju sadarbības sanāksmēs gadījumos, ja ir saskatāmi pašvaldības policijas kompetences jautājumi vai nepieciešama tās rīcība jaunu pārkāpumu novēršanai, izsakām šādu iebildumu:
Pašvaldības policijas kompetence ir ierobežota un daļēji pārklājas ar Valsts policijas kompetenci, bet nav paplašināta līdz uzraudzībai pār kriminālsodu izpildi. Saskaņā ar Likuma "Par policiju" 19. pantu, pašvaldības policija veic normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību konkrētās pašvaldības administratīvajā teritorijā, tai skaitā par sabiedrisko kārtību, pašvaldības saistošo noteikumu ievērošanu un citiem likumā noteiktiem pārkāpumiem. Kriminālsodu izpilde nav ietverta pašvaldības policijas funkcijās. Šī joma primāri atrodas Valsts policijas kompetencē, pamatojoties uz Likuma "Par policiju" 3. pantu, kā arī attiecīgajiem Latvijas Sodu izpildes kodeksa normām. Līdz ar to nav skaidrs, kādi konkrēti "pašvaldības policijas kompetences jautājumi" varētu būt saistīti ar kriminālsodu izpildi. Ja tādi tomēr, likumprojekta autoru ieskatā tomēr ir, lūdzu skaidrot vismaz anotācijā, kaut vai ar piemēriem.
Nav saprotama kāda tieši rīcība tiek sagaidīta no pašvaldības policijas saistībā ar kuru tās pārstāvis tiek iekļauts gadījuma starpinstitūciju sadarbības grupas sastāvā. Ja rīcība prasīs papildus resursus, būs attiecīgi nepieciešams papildus finansējums. Noteikumu projekts neparedz papildu finansējumu pašvaldības policijas iesaistei vai rīcības nodrošināšanai. Saskaņā ar Pašvaldību likuma 4. panta piekto daļu, “nododot pašvaldībai jaunu autonomo funkciju vai uzdevumu, kura izpilde saistīta ar izdevumu palielināšanos, vienlaikus pašvaldībai nosakāmi finansējuma avoti šīs funkcijas vai uzdevuma izpildes nodrošināšanai.” Līdz ar to jebkādas papildu funkcijas vai pienākumi, kas netieši vai tieši paredz papildu resursu izmantošanu pašvaldības policijai, ir uzskatāmi par jauna uzdevuma nodošanu, kam nepieciešams paredzēt konkrētu un pietiekamu valsts budžeta finansējumu. Pretējā gadījumā šāds uzdevums ir pretrunā ar likuma prasībām. Lai varētu saprast, vai pašvaldības policijas rīcība prasīs papildus cilvēku, tehniskos vai laika resursus, lūdzu skaidrot kādi uzdevumu un kādā apjomā pašvaldības policijai var būt uzdoti ar šī pārstāvja starpniecību.
Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzam svītrot 15.4. apakšpunktu vai precizēt to, skaidri definējot pašvaldības policijas lomu atbilstoši likuma mērķim.
Pašvaldības policijas kompetence ir ierobežota un daļēji pārklājas ar Valsts policijas kompetenci, bet nav paplašināta līdz uzraudzībai pār kriminālsodu izpildi. Saskaņā ar Likuma "Par policiju" 19. pantu, pašvaldības policija veic normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību konkrētās pašvaldības administratīvajā teritorijā, tai skaitā par sabiedrisko kārtību, pašvaldības saistošo noteikumu ievērošanu un citiem likumā noteiktiem pārkāpumiem. Kriminālsodu izpilde nav ietverta pašvaldības policijas funkcijās. Šī joma primāri atrodas Valsts policijas kompetencē, pamatojoties uz Likuma "Par policiju" 3. pantu, kā arī attiecīgajiem Latvijas Sodu izpildes kodeksa normām. Līdz ar to nav skaidrs, kādi konkrēti "pašvaldības policijas kompetences jautājumi" varētu būt saistīti ar kriminālsodu izpildi. Ja tādi tomēr, likumprojekta autoru ieskatā tomēr ir, lūdzu skaidrot vismaz anotācijā, kaut vai ar piemēriem.
Nav saprotama kāda tieši rīcība tiek sagaidīta no pašvaldības policijas saistībā ar kuru tās pārstāvis tiek iekļauts gadījuma starpinstitūciju sadarbības grupas sastāvā. Ja rīcība prasīs papildus resursus, būs attiecīgi nepieciešams papildus finansējums. Noteikumu projekts neparedz papildu finansējumu pašvaldības policijas iesaistei vai rīcības nodrošināšanai. Saskaņā ar Pašvaldību likuma 4. panta piekto daļu, “nododot pašvaldībai jaunu autonomo funkciju vai uzdevumu, kura izpilde saistīta ar izdevumu palielināšanos, vienlaikus pašvaldībai nosakāmi finansējuma avoti šīs funkcijas vai uzdevuma izpildes nodrošināšanai.” Līdz ar to jebkādas papildu funkcijas vai pienākumi, kas netieši vai tieši paredz papildu resursu izmantošanu pašvaldības policijai, ir uzskatāmi par jauna uzdevuma nodošanu, kam nepieciešams paredzēt konkrētu un pietiekamu valsts budžeta finansējumu. Pretējā gadījumā šāds uzdevums ir pretrunā ar likuma prasībām. Lai varētu saprast, vai pašvaldības policijas rīcība prasīs papildus cilvēku, tehniskos vai laika resursus, lūdzu skaidrot kādi uzdevumu un kādā apjomā pašvaldības policijai var būt uzdoti ar šī pārstāvja starpniecību.
Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzam svītrot 15.4. apakšpunktu vai precizēt to, skaidri definējot pašvaldības policijas lomu atbilstoši likuma mērķim.
Piedāvātā redakcija
-
