Atzinums

11. lpp.Valsts līdzdalība stratēģiski svarīgās reģionālajās slimnīcās veicinātu:
1.         labāku pārvaldību, pastāvīgi uzlabojot iedzīvotājiem sniegto pakalpojumu kvalitāti;
2.         labāku resursu koordinēšanu un pārraudzību;
3.         lielāku sadarbību starp klīniskām universitāšu slimnīcām un reģionālajām slimnīcām, kas būtu vērsta uz labāku pakalpojumu sniegšanu un labāku cilvēkresursu plānošanu.

Lūdzam norādīt informāciju par Veselības ministrijas rīcībā esošajiem resursiem kapitālsabiedrību pārvaldības nodrošināšanai un kādi papildus resursi būs nepieciešami vēl 7 kapitālsabiedrību pārvaldībai, ievērojot visus Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma nosacījumus.
Pētījumā “Valsts kapitālsabiedrību pārvaldības invertējums (2. daļa) – metodoloģija optimālas kapitāla struktūras izveidei”, ko vadīja Pārresoru koordinācijas centrs (PKC) un finansēja Eiropas Komisija, īstenots ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) atbalstu un finanšu un juridisko ekspertu komandas atbalstu “PricewaterhouseCoopers Latvia” (PwC) vadībā, gala nodevumā (https://www.valstskapitals.gov.lv/lv/petijumi/) minēts:
Efektīvai VKS pārvaldībai nepieciešams samazināt VKS skaitu, izvērtējot valsts līdzdalības mērķus kapitālsabiedrībā;
Valsts pārvaldei trūkst institucionālās kapacitātes un vienotas izpratnes par VKS pārvaldības mērķiem, to efektīvai VKS pārvaldībai;
Pastāv atsevišķi vēsturiski interešu konflikti kapitālsabiedrību pārvaldībā, jo VKS kapitāldaļu pārraudzība, lielākoties, ir uzticēta attiecīgās nozares ministrijai – tirgus regulētājam.

-

11. lpp.“Arī „Ernst & Young Baltic” sagatavotais ziņojums  “Slimnīcu sadarbības modelis”, norāda uz slimnīcu kapitāldaļu īpašuma struktūras un slimnīcu juridiskās formas nepilnībām, kas apgrūtina gan sadarbību, gan slimnīcu pārvaldību. Pirmkārt, veselības aprūpes politikas mērķis var būt pretrunā ar peļņas gūšanas mērķi (piemēram, par prioritāti nosakot veselības aprūpes kvalitāti un/vai pieejamību).”

Apgalvojums, ka veselības aprūpes politikas mērķis ir pretrunā ar peļņas gūšanas mērķi, neiztur kritiku, jo visas kapitālsabiedrības, arī valsts, ir dibinātas ar mērķi gūt peļņu, t.sk. atšķirībā no pašvaldības, valsts kapitālsabiedrībām ir pienākums izmaksāt dividendes no gūtās peļņas (valstij piekritīgā peļņas daļa- 64%), ko var atcelt tikai ar MK lēmumu. Peļņu kā  galveno mērķi var nenoteikt, mainot nevis īpašniekus, bet gan īpašuma formu, piemēram, kā Igaunijā, kur slimnīcas ir Nodibinājumi (fondi), saglabājot kapitālsabiedrībai raksturīgās pārvaldības formas (valde, padome, dibinātāju sapulce), bet nemainot dibinātājus;

-

10. lpp.
“Likuma “Par pašvaldībām” 15.pants nosaka, ka pašvaldībām ir autonomas funkcijas attiecībā uz veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanu, līdz ar to pašvaldību iesaiste veselības aprūpes pieejamības nodrošināšanā katrā pašvaldībā ir atšķirīga. Lai izpildītu pašvaldībai deleģēto funkciju nodrošināt pakalpojuma pieejamību, kāda pašvaldība investē savā īpašumā esošajās ārstniecības iestādēs - slimnīcās, ambulatorajās iestādēs, ģimenes ārstu praksēs, cita nodrošina transporta pakalpojumus līdz ārstniecības iestādei, vai izmaksā pabalstus iedzīvotājiem veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai u.t.t.”

Pašvaldības slimnīcas kā kapitālsabiedrība ir pakļauta kapitāla daļu turētāja lēmumiem, taču tie vairāk attiecas uz korporatīvās pārvaldības jomu un sociālo jomu, ne veselības politikas jomu- tur finanses nosaka NVD, kas parasti pašvaldību kapitālsabiedrību ienākumos nosaka 85-90% no ieņēmumiem.
Tāpat, pašvaldību slimnīcas ir pakļautas MK noteikumiem, kas nosaka slimnīcu darbību, obligātos nosacījumus, līmeņus, kvalitātes prasības u.c., pašvaldība nevar noteikt ierobežojumus nesniegt pakalpojumus citu pašvaldību slimniekiem, vai ierobežot pakalpojuma pieejamību un kvalitāti.
Runājot par iespējamām pašvaldības investīcijām slimnīcā- šīs investīcijas paaugstina pakalpojuma pieejamību un kvalitāti arī kaimiņu pašvaldību iedzīvotājiem (Sadarbības teritorijas iedzīvotājiem). ES struktūrfondu sadales politiku nosaka Veselības ministrija sadarbībā ar EK.

-

7. lpp.
“Reģionālo veselības padomju sastāvā plānoti pārstāvji no plānošanas reģionā pārstāvētajām pašvaldībām, Veselības ministrijas, Labklājības ministrijas,  Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, Nacionālā veselības dienesta, sociālo pakalpojumu sniedzējiem, sociālajiem dienestiem, slimnīcām, ģimenes ārstiem, pacientu organizācijām, bet to sastāvs ir vēl diskutējams turpmākajās sarunās ar iesaistītajām pusēm”

Lūgums precizēt, vai ir veikts vērtējums, vai Padome ar vairāk kā 20 pārstāvjiem būs efektīva un rīcībspējīga.

-

5. un 7. lpp.  2. un 3. att. 

Slimnīcu sadarbības teritorijas nesakrīt ar Reģionālo padomju plānošanas teritorijām.
Reģionālo padomju plānošanas teritorijas ir noteiktas atbilstoši NVD plānošanas teritorijai nevis faktiskai Sadarbības teritorijai (slimnīcu pacientu hospitalizācijas aptverei), kā piemēru var minēt Jēkabpils reģionālo slimnīcu, kura atrodas Zemgales plānošanas reģionā ar atbilstošu padomi, taču sadarbības slimnīca (Madonas slimnīca) atrodas Vidzemes plānošanas reģionā, bet pacienti, ģeogrāfiskā izvietojuma dēļ, var tikt stacionēti arī no Latgales plānošanas reģiona. Lūgums precīzāk definēt Sadarbības teritoriju tvērumu.

-

7.lpp. 
“Reģionālo veselības padomju uzdevums būs iesaistīties aktivitātēs, kuras veicinātu slimnīcu sadarbības tīkla modeļa ieviešanu un uzraudzību, kā arī stacionārās veselības aprūpes pēctecību un citu ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību”

Lūdzam precizēt vai Reģionālo veselības padomju pārraudzības lokā paredzēts iesaistīt arī ambulatorās un primārās aprūpes iestādes (neatkarīgi no to juridiskās formas un īpašuma piederības?
Vai projektā paredzēts, ka padomēm būs tiesības mainīt Hospitalizācijas plānu, darbaspēka un investīciju plānošanas nosacījumus,  slimnīcu sniegto pakalpojumu programmas, ietekmēt slimnīcu līmeņus? Lūgums precizēt padomju pilnvaras, padotību, lēmumu realizācijas modeli.
Atbilstoši Valsts operatīvās medicīniskās komisijas 2021.gada 26.oktobra lēmumam, kurā tika apstiprināts stacionāro ārstniecības iestāžu sadarbības tīkls un funkcionālā hierarhija starp Vadošo iestādi (klīniskās universitātes slimnīcas un reģionālās slimnīcas) un Sadarbības iestādi (zemāka līmeņa vai specializētā ārstniecības iestāde, kas atrodas Vadošās iestādes sadarbības teritorijā). Informatīvajā ziņojumā nav minēts Vadošo iestāžu esamības fakts, to darbības un efektivitātes analīze Covid-19 pandēmijas laikā un nepieciešamība Vadošo iestāžu nomaiņai uz Reģionālo veselības padomi. Lūdzam papildināt informatīvo ziņojumu.

-

7. lpp. par
“Kā viena no Ieviešanas plāna aktivitātēm ir paredzēta Reģionālo veselības padomju izveide plānošanas reģionu teritorijās”

Nav definēts šo paredzēto padomju statuss, tiesības un pienākumi, pakļautība.
Būtu jāņem vērā, ka, Komerclikuma izpratnē padomes dibina kapitāldaļu turētājs.
Lūdzam precizēt, kāds ir paredzamais padomju darba organizēšanas un apmaksas modelis.

-

6. lpp.
“Lai arī turpmāk slimnīcu sadarbības tīkls būtu sekmīgs un tajā līdzdarbotos pēc iespējas vairāk slimnīcu, sadarbības teritoriju ietvaros ir jānosaka sadarbības principi(..)”

Minētajā redakcijā ir noteikti sadarbības tīkla darbības principi, taču nav saprotams juridiskais deleģējums darbam sadarbības tīkla ietvaros, vai tas ir Ministru kabineta noteikumu, rīkojumu līmenis, slimnīcu sadarbības līgumu līmenis, nosacījumi NVD līgumā, vai ar atbilstoši deleģējumu pilnvarotās Reģionālās padomes.
Slimnīcas ir kapitālsabiedrības (neatkarīgi no īpašuma formas) un katrai slimnīcai ir savi pienākumi, atbilstoši Komerclikumam, Darba likumam, Ministru kabineta noteikumiem, noslēgtajiem līgumiem ar Nacionālo veselības dienestu, t.i. tiek ietekmēta iesaistīto slimnīcu finanšu situācija, NVD līguma izpilde, darba organizācija un materiāltehniskais nodrošinājums. Nav noteikta iespējamās vadošās slimnīcas loma un tiesības, ja tāda ir paredzēta, kā arī sadarbība ar NMPD.

-