Atzinums

No projekta 2.3.4. apakšsadaļas izriet, ka alternatīvais dienests (valsts civilais dienests) būtu veicams Iekšlietu, Veselības un Labklājības ministrijas sistēmas institūcijās, sniedzot dažāda veida atbalstu šo institūciju pastāvīgajam personālam. Projekta izziņā norādīts, ka alternatīvajam dienestam ir sabiedriska funkcija, tas ir, primāri paredzēts sabiedrībai svarīgu funkciju izpildē. No projektā minētā neizriet, ka alternatīvā dienesta laikā būs veicamas sabiedrībai svarīgas funkcijas, drīzāk būs veicami zemi atalgotu amatu, kuros citas personas nevēlas strādāt zemā atalgojuma un amata zemā prestiža dēļ, pienākumi. Atkārtoti atgādinām, ka lielākajā daļā gadījumu iesauktās personas, kas būs novirzāmas alternatīvajam dienestam, būs vīrieši, savukārt no informācijas, kas sniegta par alternatīvo dienestu, secināms, ka personas drīzāk tiek sodītas par to, ka tās nevar dienēt valsts aizsardzības dienestā. Alternatīvajam dienestam ir jābūt jēgpilnam un jāstiprina valsts aizsardzības sistēma, nevis tikai kā atturošam mehānismam no izvairīšanās dienēt valsts aizsardzības dienestā. Vienlaikus atkārtoti norādām, ka projektā nepieciešams ietvert informāciju par alternatīvā dienesta ieviešanai un īstenošanai nepieciešamajiem resursiem. Ņemot vērā minēto, lūdzam pārskatīt alternatīvā dienesta mērķi, nodrošinot, ka tas ir jēgpilns un stiprina valsts aizsardzības sistēmu.

-

Projekta 2.3.1. apakšsadaļā norādīts, ka augstskolu studējošajiem, kuri pildīs valsts aizsardzības dienestu, kas ilgst 11 mēnešus, pēc atvaļināšanas rezervē tiks noteiktas tiesības turpināt mācības tajā pašā statusā kā pirms iesaukšanas. Ar normatīvajiem aktiem var uzlikt pienākumu Latvijas izglītības iestādei nodrošināt personai tiesības turpināt mācības (studijas) ar tiem pašiem nosacījumiem, vienlaikus šādus pienākumus nevar uzlikt ārvalsts izglītības iestādei. Ņemot vērā to, ka valsts aizsardzības dienestā var iesaukt Latvijas pilsoņus, kas neuzturas Latvijā, vai arī iesaukt var tādu Latvijas pilsoni, kurš iesaukšanas gadā ir uzņemts studijām ārvalsts augstskolā, atkārtoti lūdzam papildināt projektu ar informāciju par to, kā tiks nodrošinātas Latvijas pilsoņa tiesības mācības (studijas) ārvalsts izglītības iestādē. Vienlaikus norādām, ka minētais attiecināms arī uz tiesībām turpināt darbu pie ārvalsts darba devēja.

-

Projekta 2.2. apakšsadaļā noteikts, ka Aizsardzības ministrija savā komunikācijā ar sabiedrību aicinās valsts aizsardzības dienesta izpildi pēc iespējas neatlikt, jo vēlākos gados dienesta izpildi var apgrūtināt studijas, profesionālie izaicinājumi, ģimenes izveide, finanšu saistības u.c. Vēršam uzmanību uz to, ka personas civilā dzīve tiks ietekmēta jebkurā gadījumā, ņemot vērā to, ka dienests valsts aizsardzības dienestā noritēs 11 mēnešus, savukārt alternatīvais dienests ir plānots vismaz 12 mēnešus. Personas, kuras tiks iesauktas dienestā uz 11 mēnešiem, uzturēsies dienesta vietā (piemēram, kazarmās), tādējādi šādām personām nebūs nepieciešams uzturēt sev īrētu dzīvesvietu, kurā atgriezties pēc dienesta beigām. Iesaucamajām personām vai sievietei, kas brīvprātīgi iestāsies valsts aizsardzības dienestā, var būt uzturlīdzekļu samaksas pienākums, un nav saprotams, kā dienests ietekmēs šī pienākuma izpildi. Nebūtu pieļaujama situācija, ka valsts aizsardzības dienesta izpildes laikā vecāks (dienējošā persona) nespēj uzturēt savu bērnu un nonāk uzturlīdzekļu parādnieku sarakstā. Projektā nav ietverts nekāds vērtējums par to, kā dienests ietekmēs personas civilo dzīvi pēc dienesta beigām. Proti, vai ir vērtēts tas, ka potenciāli pēc dienesta beigām personas (jaunieši, kas iesaukti pēc vidējās izglītības ieguves) būs mazāk motivētas atgriezties izglītības sistēmā (iegūt augstāko izglītību vai profesionālo izglītību), kādas būs viņu iespējas iekļauties darba tirgū, jo īpaši tām personām, kas būs iesauktas pēc vidējās izglītības ieguves. Tāpat projektā nav vērtēts personu dzīvesvietas jautājums pēc dienesta beigām, jo kompensācija 1 100 euro apmērā var nebūt pietiekama, lai nodrošinātu sevi ar dzīvesvietu un atrastu pastāvīgu darbu. Minētais ir jo īpaši svarīgi, ja ir paredzēts iesaukt arī tās personas, kas dzīvo ārvalstīs. Vienlaikus, vai ir ticis vērtēts, ka samazināsies studējošo un profesionālajās izglītības iestādēs izglītojamo skaits, tādējādi tautsaimniecības attīstībai nepieciešamo speciālistu sagatavošana notiks lēnāk (ja pēc dienesta beigām personas izvēlēsies iegūt augstāko izglītību vai profesionālo izglītību) vai tiks kavēta (ja pēc dienesta beigām personas neizvēlēsies iegūt augstāko izglītību vai profesionālo izglītību). Ņemot vērā minēto, atkārtoti lūdzam papildināt projektu ar izvērtējumu par personas civilo dzīvi pēc dienesta beigām, kā arī liela skaita jauniešu pēc vidējās izglītības ieguves iesaukšanas sekas uz tautsaimniecības attīstību.

-

Projekta 2.2. apakšsadaļā minēts, ka "gadījumos, kad tas nepieciešams pilsoņa veselības dēļ, kā arī gadījumos, kad pilsonim atbilstoši Mobilizācijas likuma 14.¹ panta pirmajai daļai ir noteikts mobilizācijas izņēmums, iesaukums atliekams. Tāpat iesaukuma atlikšana attiecas arī uz pilsoņiem, kas iestājušies studijām Valsts policijas koledžā, Valsts robežsardzes koledžā, Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžā un personām, kas ir imatrikulētas Latvijas Universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes, Rīgas tehniskās universitātes un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas studiju programmās civilmilitāro, inženiertehnisko, vadības zinību vai tiesību zinību tematiskajā jomā saskaņā ar Iekšlietu ministrijas (Tieslietu ministrijas  attiecībā uz Ieslodzījuma vietu pārvaldi) resora iestādes nosūtījumu." Savukārt projekta izziņā ir norādīts, ka valsts aizsardzības dienestā netiks iesauktas personas ar speciālajām dienesta pakāpēm ar nosacījumu, ka ir pabeigtas resora izglītības iestāžu studijas, iegūta nepieciešamā kvalifikācija un nodienēts iekšlietu resorā nepieciešamais periods. Tieslietu ministrija jau iepriekš projekta saskaņošanas laikā norādīja uz problēmjautājumiem attiecībā uz personām, uz kurām attiecināms mobilizācijas izņēmums. Ja uz noteiktus amatus ieņemošām personām ir attiecināms mobilizācijas izņēmums un ir paredzēts, ka tas attiecināms arī uz iesaukšanu valsts aizsardzības dienestā, būtu vērtējams jautājums par to, vai uz attiecīgos amatus ieņemošām personām ir atliekams iesaukums vai nosakāms, ka šādas personas nav iesaucamas. Proti, ja mobilizācijas laikā nevar iesaukt policijā vai glābšanas dienestā strādājošu personu, tad uz to nebūtu attiecināma arī iesaukšana valsts aizsardzības dienestā, jo uz valsts aizsardzības dienesta izpildes brīdi tādējādi tiks mazināta policijas vai glābšanas dienesta kapacitāte. Vienlaikus jānorāda, ka no projekta neizriet, ka personas ar speciālajām dienesta pakāpēm netiks iesauktas, ja iegūs nepieciešamo izglītību, tajā ir skaidri noteikts, ka iesaukums tiek atlikts. Ņemot vērā minēto, lūdzam izvērtēt projektā paredzētos iesaukuma atlikšanas gadījumus, vienlaikus izvērtējot, vai šajos gadījumos nebūtu nosakāms, ka šādas personas netiek iesauktas valsts aizsardzības dienestā.

-

Projekta kopsavilkumā un 2.3.4. apakšsadaļā minēts, ka 2023. gadā būs pieejami tikai militārā dienesta veidi, ņemot vērā nepieciešamo laiku alternatīvā dienesta koncepta izstrādei, kas provizoriski varētu tikt uzsākts 2024. gada janvārī. Vēršam uzmanību uz to, ka valsts aizsardzības dienests varēs tikt aizstāts ar alternatīvo dienestu, ja personas veselības stāvoklis neatbilst valsts aizsardzības dienesta prasībām vai ja persona domu, apziņas vai reliģiskās pārliecības dēļ nevar pildīt aktīvo dienestu. Lūdzam skaidrot, kā tiks risinātas situācijas ar personām, kuras minēto iemeslu dēļ nevarēs vai nevēlēsies pildīt valsts aizsardzības dienestu 2023. gada otrajā pusgadā, bet tām nebūs iespēja to aizstāt ar alternatīvo dienestu.

-

Ņemot vērā, ka alternatīvā dienesta (valsts civilā dienesta) pildīšanas laiks ir 12 mēneši un to ir paredzēts pildīt dažādu nozaru institūcijās, lūdzam papildināt projekta 2.3.4. sadaļu ar informāciju kā tiks nodrošināts tas, ka šis dienests ir jēgpilns un noderīgs vispārējās mobilizācijas gadījumā. 

-

Projekta 5. lpp. norādīts, ka "tāpat arī, respektējot pilsoņu izglītības, personīgās izaugsmes un profesionālās karjeras plānus, kā arī ekonomiskos vai ģimenes dzīves izaicinājumus (piemēram, ir vienīgais aizbildnis) tiek paredzēts iesaukuma atlikšanas mehānisms, kur pilsonis, tiekot iesaukts, iesaukuma datumu var lūgt pārcelt uz vēlāku laiku, bet ne vēlāk kā līdz brīdim, kad persona sasniedz 26 gadu vecumu." Savukārt likumprojektā "Valsts aizsardzības dienesta likuma" (22-TA-2481) 15. panta pirmās daļas 7. punkts noteic, ka lēmumu par neiesaukšanu valsts aizsardzības dienestā pieņem attiecībā uz pilsoni, kurš ir bērna vienīgais vecāks (aizbildnis). Līdz ar to nepieciešams atbilstoši precizēt projektu, jo atbilstoši minētajam likumprojektam attiecībā uz pilsoni, kurš ir bērna vienīgais vecāks (aizbildnis), objektīva un pamatota iemesla dēļ tiek pieņemts lēmums par neiesaukšanu (likumprojekta 15. pants), nevis lēmums par iesaukšanas atlikšanu (likumprojekta 16. pants).
 

-

No informatīvā ziņojuma "Par valsts aizsardzības dienesta ieviešanu" projekta (turpmāk - projekts) 2.3.4. sadaļas tomēr vēl aizvien nav saprotams, kādā veidā tiks vērtēta personas atteikšanās pildīt obligāto militāro dienestu, pamatojoties uz domas, apziņas vai reliģiskās pārliecības dēļ. Lai arī projekts ir papildināts ar norādi, ka personai būs jānorāda pamatojums, tomēr nav skaidrs, kas vērtēs šo pamatojumu un, kā tiks pieņemts lēmums par to, vai persona ir atbrīvojama no obligātā militārā dienesta vai tomēr nav. Norādāms, ka šādam izvērtējumam ir jābūt rūpīgam, jo šajā gadījumā saskaras personas tiesības uz domas, apziņas un reliģijas brīvību no vienas puses un personas pienākums pret valsti no otras puses. Tāpat nebūtu pieļaujams, ka šāds atteikums principā ir tikai iemesls, lai persona nepildītu obligāto militāro dienestu.
Ievērojot minēto, lūdzam papildināt projekta 2.3.4. sadaļu ar atbilstošu informāciju, neatstājot šādus jautājumus tikai uz likumprojekta izstrādes brīdi.

-

Ņemot vērā to, ka valsts aizsardzības dienesta daļēju īstenošanu ir paredzēts uzsākt īstenot jau 2023. gada 1. janvārī, atkārtoti lūdzam Ministru kabineta sēdes protokollēmuma "Informatīvais ziņojums "Par valsts aizsardzības dienesta ieviešanu"" 4. punktā norādīt, līdz kādam termiņam aizsardzības ministram jāiesniedz Ministru kabinetā nepieciešamie normatīvo aktu projekti. Papildus atkārtoti aicinām izvērtēt, vai vispār šobrīd ir reāli valsts aizsardzības dienesta daļēju īstenošanu uzsākt jau 2023. gada 1. janvārī.

-

Projekta 2.3.4. apakšsadaļa paredz vienu no valsts aizsardzības dienesta veidiem: valsts civilais dienests (iepriekš: alternatīvais dienests). Vēršam uzmanību uz to, ka šobrīd jau tiek lietots termins "valsts civildienests" un to regulē Valsts civildienesta likums. Šāda pēc būtības minimāli atšķirīga termina ieviešana un attiecīgi līdzīga nosaukuma likuma pieņemšana veicinās abu dienesta veidu jaukšanu. Vidusmēra cilvēkam ne vienmēr ir pietiekama izpratne par normatīvo regulējumu, tajos lietoto terminoloģiju un to niansēm. Ņemot vērā minēto, lūdzam rūpīgi izvērtēt šī dienesta veida nosaukuma maiņu uz "valsts civilais dienests". Papildus norādām, ka, piemēram, tulkojot vārdu savienojumus "valsts civildienests" un "valsts civilais dienests" uz angļu valodu, tulkojums ir vienāds, tādējādi par šo dienestu būs neizpratne ne tikai Latvijas pilsoņiem, bet arī citu valstu iedzīvotājiem.

-